Slimību profilakses un kontroles centrs

Par vakcināciju pret dzelteno drudzi

20.06.2016, 00:00

 

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) informē par grozījumu Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005. gads) 7. pielikumā, kas paredz, ka viena vakcinācija pret dzelteno drudzi ir pietiekama, lai nodrošinātu imunitāti visas turpmākās dzīves laikā [1][2].

 

Līdz šim dzeltenā drudža „Vakcinācijas vai profilakses starptautiskā apliecība” (iepriekš – vakcinācijas sertifikāts) bija derīga 10 gadus pēc vakcinācijas. Savukārt 2016. gada 11. jūlijā grozījumam stājoties spēkā, vairs nebūs ietverta prasība pēc dzeltenā drudža atkārtotajām vakcinācijām (revakcinācijām). Jaunā prasība attieksies gan uz iepriekš izsniegtajām, gan jaunajām vakcinācijas apliecībām (sertifikātiem) [3].

 

Vakcinācija pret dzelteno drudzi tiek rekomendēta visiem ceļotājiem, kuri ir vecāki par 9 mēnešiem un kuri dodas uz apgabaliem, kuros ir pierādījumi pastāvīgai vai periodiskai dzeltenā drudža izplatībai. PVO mājaslapā ir saraksts ar tām valstīm, teritorijām un apgabaliem, kurp dodoties, nepieciešama vakcinācija pret dzelteno drudži un varētu tikt pieprasīta “Vakcinācijas vai profilakses starptautiskā apliecība” ceļotājiem no 9 mēnešu vecuma [4].

 

Dzeltenais drudzis ir akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā odi, un kas pašreiz izplatīta 44 valstīs Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas tropiskajos apgabalos, t.sk. pilsētvidē. Slimības izraisītājs ir Flavivirus ģints vīruss. Džungļos un mežu teritorijās galvenais infekcijas rezervuārs ir pērtiķi, savukārt pilsētvidē – slimie cilvēki, un galvenais pārnesējs ir Aedes aegypti odi, retāk citas odu sugas. Dzeltenā drudža inkubācijas periods ilgst 3-5 dienas. Lielākā daļa saslimšanas gadījumu norit bez simptomiem, tomēr citos gadījumos slimība norit akūti un tai raksturīgas divas fāzes. Sākotnēji parādās stiprs drudzis, acu apsārtums, muskuļu sāpes, galvassāpes, drebuļi, anoreksija, slikta dūša un/vai vemšana, bieži ar bradikardiju. Aptuveni 15% no pacientiem pēc dažām dienām slimība progresē līdz otrajai fāzei, kurā atkārtojas drudzis, pievienojas dzelte, sāpes vēderā, vemšana un asiņošanas (g. k. zarnu), aptuveni puse no šiem pacientiem mirst 10 – 14 dienā pēc slimības sākuma, progresējot aknu un nieru mazspējai. Atveseļošanās ir ilgstoša, bieži slimībai ir smagas sekas.

 

Slimībai nav specifiskas terapijas, ārstēšana ir simptomātiska, un vakcinācija ir pats svarīgākais profilakses pasākums. Profilakses pasākumi ietver arī aizsardzības pasākumus pret odu kodumiem un odu kontroles pasākumus, t. sk. to vairošanās vietu apstrādi.

 

Visas nevakcinētās personas pakļautas riskam dzeltenā drudža aktīvas izplatības apgabalos. Pēdējos gados pēc enzootisko apgabalu apmeklējuma no slimības miruši vairāki tūristi no Eiropas un Ziemeļamerikas.

 

2015. gada decembrī Angolā, Luandā sākās starptautiski nozīmīgs dzeltenā drudža uzliesmojums. Līdz š.g. jūnija vidum Angolā reģistrēti 2 954 aizdomīgi dzeltenā drudža gadījumi, Kongo Demokrātiskajā Republikā – 819, Kongo Republikā – viens, Etiopijā – 22 un Ganā – četri gadījumi. Nesaistīti dzeltenā uzliesmojumi reģistrēti arī Ugandā (68 gadījumi) un Peru (52 gadījumi).

 

Individuālie aizsardzības pasākumi pret odu kodumiem iekštelpās un laukā ir līdzīgi kā Zikas vīrusslimības profilakses gadījumā. Informācija par tiem ir pieejama SPKC tīmekļa vietnes sadaļā “Aktualitātes ceļotājiem”.

 

Lūdzam izplatīt šo vēstuli profesionālo asociāciju locekļiem.

©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC