Slimību profilakses un kontroles centrs

Par masalu profilakses un kontroles pasākumiem

14.05.2014, 00:00

 

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka laikā no 2014. gada 18. marta līdz 7. maijam Latvijā reģistrēti 28 laboratoriski apstiprināti saslimšanas gadījumi ar masalām (saslimšanas datumi no 12. marta līdz 4. maijam). Saslimušo vidū ir pieci bērni līdz gada vecumam. Citi slimnieki ir pieaugušie, t.sk. 13 ārstniecības iestāžu darbinieki. Lielākais saslimušo skaits reģistrēts Rīgā un Pierīgas reģionā – 23 saslimušie, pa diviem saslimšanas gadījumiem reģistrēts Latgales un Vidzemes reģionā, un viens saslimšanas gadījums reģistrēts Zemgales reģionā.

 

Saslimušo ar masalām vecuma struktūra

Vecums

<1

1-17

18-29

30-39

40-49

50-59

60 un>

kopā

Gadījumu skaits

5

0

7

7

4

4

1

28

 

Šis ir ievērojams masalu gadījumu skaita pieaugums, jo 2014. gadā reģistrēto gadījumu skaits jau ievērojami pārsniedz pēdējo desmit gadu laikā reģistrēto masalu gadījumu skaitu – no 2004. gada līdz 2013. gadam kopā tika reģistrēti 16 saslimšanas gadījumi ar masalām. Uzliesmojumā pašlaik ir reģistrēti četri masalu grupveida saslimšanas gadījumi – divi ar diviem saslimušajiem, viens ar četriem (t.sk. divām ārstniecības personām) un viens – ar 11 saslimušajiem (vienas ārstniecības iestādes darbinieku vidū).

 

Pētījumos pierādīts, ka ārstniecības iestāžu darbiniekiem ir 19 reizes lielāka iespēja saslimt ar masalām, nekā citiem pieaugušiem. Kā liecina starptautiskā pieredze, masalu uzliesmojumi var būtiski ietekmēt ārstniecības iestāžu darba režīmu un veselības aprūpes nodrošināšanu. Masalu uzliesmojumu novēršana ārstniecības iestādēs saistīta ar augstām izmaksām, kā arī būtiski tiek traucēts ikdienas darbs, it īpaši, ja nav pieejami dati par darbinieku vakcinācijas statusu.

 

Ņemot vērā nelabvēlīgo epidemioloģisko situāciju un to, ka saslimušo vidū ir ārstniecības iestāžu darbinieki, SPKC iesaka pievērst īpašu uzmanību masalu profilaksei darbinieku vidū, izvērtējot inficēšanās riskus iestādē un veicot nepieciešamos pasākumus to samazināšanai. Ja persona, par kuru ir aizdomas par saslimšanu ar masalām, apmeklē ārstniecības iestādi, īpaši stingri jāievēro aerogēnā veidā izplatāmo infekcijas slimību kontroles pasākumi.

 

Ja ir aizdomas vai ir apstiprināts masalu saslimšanas gadījums pacientu vai ārstniecības iestādes darbinieku vidū, nekavējoties jāveic šādas procedūras:

 

1. par saslimšanas gadījumu jāziņo SPKC normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

2. slimnieks jāizolē līdz masalas tiek noliegtas laboratoriski vai arī (apstiprinātos gadījumos) pēc izsitumu parādīšanās pagājušas četras dienas.

 

Pacientam nekavējoties jālūdz valkāt medicīnisko masku un iespējami drīz viņš jāievieto izolācijas telpā ar negatīvu gaisa spiedienu. Šādā telpā pacientam jāatrodas vismaz līdz ceturtajai dienai pēc izsitumu parādīšanās. Ja šāda telpa nav pieejama, pacients jāievieto atsevišķā palātā ar aizvērtām durvīm un pacientam jāvalkā maska. Vairums masalu pacientu var ārstēties mājās, ja vien nepievienojas komplikācijas. Tas samazina infekcijas izplatīšanās risku ārstniecības iestādēs. Ģimenes ārstu praksēs būtu vēlams, lai pacienti ar sūdzībām par ķermeņa temperatūras paaugstināšanos un izsitumiem tiktu apmeklēti mājas vizītē. Ja pacients ar minētajiem simptomiem ieradies ārstniecības iestādē, kad uzgaidāmajā telpā ir daudzi citi pacienti, saslimušais jāizolē, ievedot citā telpā ar aizvērtām durvīm un jālūdz valkāt masku.

 

3. Jānodrošina, ka veselības aprūpi sniedz tikai pret masalām imūnas personas. Telpā, kur atrodas masalu slimnieks vai pacients ar aizdomām par masalām, drīkst ieiet tikai tie darbinieki, kuriem ir dokumentāri pierādījumi par imunitāti pret masalām. Šai informācijai jābūt dokumentētai un viegli pieejamai darba vietā. Par imūnām personām uzskatāmas personas:

a. kurām ir dokumentārs apliecinājums, ka tās vakcinētas ar divām vakcīnas devām pret masalām vai ar divām kombinētās vakcīnas devām pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MMR), kas ievadīta ne mazāk, kā ar 28 dienu intervālu;

b. ir laboratoriski pierādījumi par imunitāti pret masalām;

c. saslimšana ar masalām anamnēzē ir bijusi laboratoriski apstiprināta;

d. persona ir dzimusi pirms 1958. gada (var pieņemt, ka persona masalas ir pārslimojusi).

 

Neatkarīgi no imunitātes statusa, visiem darbiniekiem, kas apmeklē telpu, kurā atrodas masalu slimnieks, jāizmanto atbilstošs respirators. Pret masalām uzņēmīgas personas, kas atteikušās no vakcinācijas, nedrīkst iesaistīt masalu pacientu aprūpē un tām jāveic darba pienākumi, kas nav saistīti ar tiešu pacientu aprūpi, līdz pagājušas vismaz 14 dienas pēc izsitumu parādīšanās pēdējam saslimšanas gadījumam.

 

4. Jānodrošina citu pacientu aizsardzība. Uzņēmīgas personas nedrīkst apmeklēt jebkuru no telpām vismaz divas stundas pēc masalu slimnieka atrašanās tajā. Tie uzņēmīgie pacienti, kuriem pēc kontakta 72 stundu laikā nav veikta vakcinācija vai 6 dienu laikā nav saņēmuši imūnglobulīnu [1], ir jāizolē un jāizraksta no slimnīcas pēc iespējas ātrāk, norādot dokumentācijā par kontaktu ar masalu slimnieku.

 

5. Visi aizdomīgie masalu gadījumi laboratoriski jāizmeklē.

 

6. Jānosaka kontaktpersonas un jāapzina to vakcinācijas statuss. Personas, kas bijušas kontaktā ar saslimušo inkubācijas perioda laikā (4 dienas pirms un 4 dienas pēc izsitumu parādīšanās) ir jāidentificē un jānovēro (Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr.774 „Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība”). Jāizvērtē kontaktpersonu uzņēmība pret masalām – vakcinācijas statuss un veselības stāvoklis, tai skaitā grūtniecības statuss un riska faktori saslimšanas gadījumā smagai slimības norisei.

 

Ar masalu slimnieku kontaktā esošie ārstniecības iestādes darbinieki, kuriem ir pietiekami pierādījumi par imunitāti, var turpināt veikt savus darba pienākumus, bet tiem nekavējoties jāziņo, ja parādās drudzis vai citi masalu simptomi.

 

Tiem darbiniekiem, kuri bija kontaktā ar masalu slimniekiem un kuriem nav pietiekamu pierādījumu par imunitāti, ieteicams veikt vakcināciju pie sava ģimenes ārsta. Viņus ieteicams atbrīvot no darba pienākumu veikšanas, kas saistīti ar kontaktu ar pacientiem, no 5. dienas līdz 21. dienai pēc kontakta, ja vien tām neveic seroloģisko pārbaudi un testi neuzrāda IgG pozitīvu rezultātu.

 

Ar masalu slimnieku kontaktā esošajiem darbiniekiem, kuri ir vakcinēti ar divām vakcīnas devām pret masalām vai kurām ir citi pierādījumi par imunitāti pret masalām, kā arī pirms personu vakcinācijas pret masalām, kuriem nav pietiekamu pierādījumu par imunitāti, antivielu skrīnings nav nepieciešams, ja vien iestāde neuzskata, ka tas ir rentabli. Darbinieki, kuriem ir dokumentāri pierādījumi, ka tie saņēmuši vienu vakcīnas devu pret masalām, var turpināt veikt darba pienākumus, bet tiem būtu jāsaņem otra vakcīnas deva.

 

Lai novērstu ar veselības aprūpi saistītus masalu uzliesmojumus, ārstniecības iestādēs jānodrošina Ministru kabineta 2006. gada 11. jūlija noteikumos Nr.574 „Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē” noteiktie pasākumi, t.sk. izolācijas režīma pasākumi (IX. sadaļa), kā arī ārstniecības iestādes higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plānos noteiktie pasākumi.

 

SPKC mājaslapā varat iepazīties ar detalizētu informāciju ārstniecības personām, kas pieejama sadaļā „Ārstniecības personām”

 

[1] SPKC rīcībā nav informācijas par immunglobulīna pieejamību Latvijā.

©SPKC 2019. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC