Slimību profilakses un kontroles centrs

Par masalu un masaliņu uzraudzību, profilaksi un kontroli

06.03.2013, 00:00

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk - SPKC) informē, ka 2013.gada 1.janvārī spēkā stājās Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.752 „Noteikumi par masalu un masaliņu pretepidēmijas pasākumiem” (turpmāk – Noteikumi). Noteikumi izstrādāti, lai uzlabotu masalu un masaliņu epidemioloģisko uzraudzību, samazinātu un novērstu šo infekcijas slimību izplatīšanos valstī, savlaicīgi konstatējot saslimšanas gadījumus un veicot nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, tai skaitā vakcināciju.

 

Noteikumi norāda klīniskos kritērijus, kad ārstniecības personai jāorganizē laboratoriskā izmeklēšana masalu, masaliņu un iedzimtu masaliņu t.sk. iedzimtu masaliņu sindroma diagnozes laboratoriskai apstiprināšanai, kā arī nosaka izmeklējamā materiāla veidu, ņemšanas laiku un tajā nosakāmos rādītājus.

 

Noteikumi nosaka arī ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes vadītāja pienākumu organizēt:

 

- kontaktpersonu vakcinācija pret masalām vai masaliņām pacienta vai ārstniecības iestādes darbinieka saslimšanas gadījumā;

- iedzīvotāju vakcināciju minēto infekciju uzliesmojuma vai epidēmijas gadījumā.

 

Minēto pasākumu uzdevums ir sasniegt Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) noteikto mērķi - līdz 2015. gadam eliminēt [2] masalas un masaliņas, t.sk. iedzimtas masaliņas PVO Eiropas Reģiona valstīs un iegūt no masalām un masaliņām brīvā reģiona statusu . To, ka masalu un masaliņu izskaušanu ir iespējams sasniegt un uzturēt šo sasniegumu, pierāda PVO Amerikas Reģiona pieredze, kur jau sasniegts masalu un masaliņu eliminācijas mērķis (netiek reģistrēti vietējas izcelsmes masalu gadījumi kopš 2002. gada un masaliņu gadījumi kopš 2009. gada). Līdz ar to zinātniskie pierādījumi un praktiskā pieredze liecina, ka ir visi priekšnosacījumi, lai masalu un masaliņu infekcija tiktu izskausta visā pasaulē.

 

Saskaņā ar PVO rekomendācijām katrā valstī ir nepieciešama minēto infekciju epidemioloģiskās uzraudzības intensificēšana, lai laikus atklātu un laboratoriski izmeklētu katru aizdomīgu gadījumu, kā arī jāsasniedz un jāuztur augsts imunizācijas līmenis – ne zemāk par 95%.

 

2013. gada tiks uzsākts masalu un masaliņu eliminācijas verifikācijas process. Katrā valstī tiks veidota neatkarīga Nacionālā verifikācijas komisija, kura katru gadu izvērtēs epidemioloģiskās uzraudzības un imunizācijas monitoringa datus un veiktos secinājumus iesniegs Reģionālajai verifikācijas komisijai, kura vērtēs kopējo situāciju un sasnigto progresu reģionā un sniegs savus secinājumus PVO.

 

Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka masalu un masaliņu izplatīšanās Eiropā joprojām turpinās. Eiropas Slimību profilakse un kontroles centra dati[3] liecina, ka 2012. gadā Eiropas Kopienas uzraudzības tīklā (kopā 29 valstis) kopējais reģistrēto masalu gadījumu skaits ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar 2010. un 2011. gadu, kad vairākas Eiropas valstis ziņoja par gadījumu skaita nozīmīgu pieaugumu. Lielāko daļu paziņoto masalu gadījumu skaitu veido no Francijas, Itālijas, Rumānijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes paziņotie gadījumi. No PVO Eiropas Reģiona valstīm [4] (kopā 53 valstis) liels masalu gadījumu skaits paziņots arī no Ukrainas un Krievijas Federācijas.

 

Sakarā ar to, ka daudzās Eiropas valstīs būtiski uzlabojusies masaliņu epidemioloģiskā uzraudzība, šīs slimības gadījumu skaits Eiropā nozīmīgi pieauga, sākot no 2011. gada oktobra. No kopējā paziņoto gadījumu skaita 99% masaliņu gadījumu veido no Rumānijas, Polijas, Ukrainas un Krievijas Federācijas paziņotie masaliņu gadījumi. Arī Apvienotā Karaliste, Spānija un Zviedrija ziņojušas par masaliņu gadījumu skaita pieaugumu.

 

Latvijā pēdējo piecu gadu laikā tika reģistrēti tikai atsevišķi masalu un masaliņu gadījumi (skat. tabulu).

 

Gadījumu skaits

Gadi

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.

Masalas

0

3

0

0

1

3

t.sk. laboratoriski apstiprināti gadījumi


 

-

3

-

-

1

3

Masaliņas

7

9

7

0

2

8

t.sk. laboratoriski apstiprināti gadījumi (t.sk. varbūtēji)

1

3

1

-

2

7

 

Lai nodrošinātu uz laboratorijas datiem balstītu uzraudzības sistēmu, kas īpaši svarīgi infekcijas eliminācijas posmā, kad tā sastopama reti, ir nozīmīgi, lai visi aizdomīgi masalu un masaliņu gadījumi tiktu laboratoriski izmeklēti un tiktu identificēts to vīrusa genotips. Sakarā ar to, ka klīniskie simptomi abām infekcijām ir līdzīgi (makulopapulāri izsitumi, paaugstināta ķermeņa temperatūra) un vakcinētām personām nereti ir netipiskas klīniskās izpausmes, Noteikumi nosaka gadījumus, kad visi paraugi vienlaikus jātestē gan uz masalām, gan uz masaliņām: „ārstniecības persona ir konstatējusi, ka pacientam ir slimība ar makulopapulāriem izsitumiem, paaugstinātu ķermeņa temperatūru un tam ir bijis pastāvīgs vai īslaicīgs kontakts ar personu, kurai ir bijuši līdzīgi simptomi”. Eliminācijas periodā klīniskā diagnoze nav pietiekama, lai apstiprinātu masalu vai masaliņu gadījumu.

 

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2012. gada 8. augusta īstenošanas lēmumam 2012/506/ES ar kuru groza Lēmumu 2002/253/EK, ar ko nosaka gadījumu definīcijas ziņošanai par infekcijas slimībām Kopienas tīklā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK masalu un masaliņu laboratoriskai diagnostikai izmantovīrusa izolēšanu, nukleīnskābes noteikšanu, seroloģisko izmeklēšanu specifisko antivielu vai antigēna noteikšanai (skat. pielikumu).

 

1. Masalu un masaliņu vīrusa izolēšanai ņem nazofaringiālo uztriepi vai urīna paraugu pirmajās četrās dienās pēc izsitumu parādīšanās (maksimāli septītā dienā) un siekalu paraugu pirmajās 5 - 7 dienās pēc izsitumu parādīšanās.

Masalu un masaliņu vīrusa izolēšana no asins parauga ir iespējama, bet bieži nav efektīva, jo virēmija pārsvarā novērojama pirms klīnisko simptomu paradīšanās. Ar lielāku varbūtību vīrusu izolēšana no asinīm (asins paraugs ar EDTA) ir iespējama pirmajās četrās dienās pēc izsitumu parādīšanās.

 

2. Masaliņu un masalu nukleīnskābju (RNS) noteikšanai ņem nazofaringeālo uztriepi vai urīna paraugu pirmajās 5 – 7 dienās pēc izsitumu parādīšanās un siekalu paraugu līdz 28. dienai pēc izsitumu parādīšanās.

 

Masalu un masaliņu vīrusu RNS noteikšana no asins parauga ir iespējama, bet arī ne vienmēr ir efektīva. Ar lielāku varbūtību vīrusu izolēšana no asinīm (asins paraugs ar EDTA) ir iespējama pirmajās četrās dienās pēc izsitumu parādīšanās.

 

Tomēr optimālais laiks jeb kura parauga ņemšanai masalu un masaliņu vīrusu RNS noteikšanai, kā arī vīrusa izolēšanai ir četras dienas pēc simptomu parādīšanās.

 

3. Masaliņu un masalu seroloģiskai diagnostikai izmeklē pacienta asins serumu vai plazmu. Jāatceras, ka akūtā stadijā specifiskās masalu un masaliņu IgM antivielas ir atrodamas asinīs ar lielāku varbūtību no 4. līdz 28. dienai pēc izsitumu parādīšanās. Tāpēc pirmais asins paraugs seroloģiskai testēšanai jāņem pēc iespējas ātrāk slimības akūtā fāzē (7. – 10. dienā, bet ne ātrāk kā ceturtajā dienā pēc klīnisko simptomu parādīšanās).

 

Vēršam Jūsu uzmanību, ka masalu un masaliņu gadījuma laboratoriskai apstiprināšanai IgM antivielu noteikšana nav pietiekami specifiska, lai seroloģiski apstiprinātu masaliņu gadījumu. Viltus pozitīvs IgM rezultāts var būt personām ar citām vīrusu slimībām (kā, piemēram, parvovīrusa B19, Epšteina–Barra vīrusa infekcija u.c.), pie reimatoloģiskām, autoimunām saslimšanām. Pozitīva IgM rezultāta apstiprināšanai nepieciešama pāra serumu testēšana, kvantitatīvi nosakot specifiskās IgG antivielas.

 

Otru asins paraugu ņem ar divu līdz trīs nedēļu intervālu (minimāli septiņas dienas) pēc pirmā parauga paņemšanas. Par nesen pārslimotu slimību liecina IgG antivielu parādīšanās (ja pirmajā paraugā IgG testēšanas rezultāts bija negatīvs) vai četrkārtīgs specifisko IgG antivielu titra pieaugums serumā.

 

Jāņem vērā, ka cilvēkiem, kuri nesaņēma pilnu vakcinācijas kursu un saslimuši, var būt novērojamas atipiskas grūtāk diferencējamas formas. Tādos gadījumos var būt nepieciešami plašāki izmeklējumi – paralēla izmeklēšana uz masalām un masaliņām, vai arī plašāka diferenciālā diagnostika (parvovīrusa B19, Epšteina–Barra vīrusa infekcija u.c.).

 

Saskaņā ar PVO ieteikumiem ir nepieciešams sasniegt un uzturēt imunizācijas līmeni ar pirmo un otro MPR poti (vakcīna pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām) ne zemāk par 95%. Ja imunizācijas līmenis nesasniedz 95%, tad ar laiku zūd kolektīvā imunitāte pret infekcijas slimību, pieaugot uzņēmīgu nevakcinētu personu skaitam, un līdz ar to pieaug infekcijas slimības uzliesmojuma risks. Latvijā un citās Eiropas valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas MPR potes. Pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, un revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā. Latvijā kopš 2008.gada novērota imunizācijas līmeņa samazināšanās tendence. Pēdējo piecu gadu laikā vakcinēto skaits ar pirmo MPR poti samazinājies par 6,5% un ar otro MPR poti – par 3,1%. Pēc provizoriskiem datiem 2012.gadā ar pirmo MPR devu vakcinēti 90,4% bērnu, bet ar otro MPR poti – 94,7% bērnu (septiņu gadu vecumā). Tas nozīmē, ka tikai 2012.gadā uzņēmīgu nevakcinētu bērnu skaits ir pieaudzis apmērām par 2000 bērnu.

 

Kontaktpersonu vakcinācija, kas paredzēta Noteikumos, tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Tai var lietot kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Vakcinācija ir kontrindicēta grūtniecēm, smaga imūndeficīta gadījumā, mērenas vai smagas akūtas slimības gadījumā, ja anamnēzē trombocitopēnija vai trombocitopēniskā purpura.

 

SPKC vēlās informēt arī, ka tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 6.pielikumā, kur līdz šim bija noteikti apmaksas ierobežojumi attiecībā uz pieaugušo izmeklēšanu uz masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Tagad ambulatorie laboratoriskie izmeklējumi uz minētām infekcijas slimībām no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāti visiem pacientiem.

 

Atgādinām, ka atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” ikviens gadījums, kuram pat uz aizdomu pamata uzstādīta diagnoze „masalas” vai „masaliņas” pakļauts ziņošanai SPKC attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam 24 stundu laikā no konstatēšanas brīža telefoniski un rakstiski (veidlapa pieejama elektroniski SPKC mājas lapā http://www.spkc.gov.lv/veidlapas-zinosanai-par-infekcijas-slimibu-gadijumiem/ ), lai savlaicīgi veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētu pretepidēmijas pasākumus.

 

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju Eiropā un to, ka Latvijā pēdējos gados samazinājies imunizācijas līmenis pret masalām un masaliņām, jāpievērš uzmanība masalu un masaliņu gadījumu klīniskai un laboratoriskai diagnostikai.

 

Lūdzam Jūs rūpīgi iepazīties ar normatīvo aktu un izmantot to ikdienas darbā.

 

Masalu, masaliņu un iedzimto masaliņu (tostarp iedzimto masaliņu sindroma) gadījuma definīcija
 

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2012.gada 8.augusta Lēmumam 2012/506/ES[5] ar ko nosaka gadījumu definīcijas ziņošanai par infekcijas slimībām Kopienas tīklā:

 

MASALAS (masalu vīruss)

Klīniskie kritēriji

Jebkura persona, kam ir drudzis,

UN

— makulopapulāri izsitumi,

UN vismaz viens no šādiem trim simptomiem:

— klepus,

— Iesnas,

— konjunktivīts.

 

Laboratorijas kritēriji

Vismaz viens no šādiem četriem testiem:

— masalu vīrusa izolēšana no klīniska parauga,

— masalu vīrusa nukleīnskābes noteikšana klīniskā paraugā,

— akūtai infekcijai raksturīga masalu vīrusa specifisko antivielu reakcija serumā vai siekalās,

— masalu vīrusa antigēna noteikšana ar TFA metodi klīniskā paraugā, izmantojot masalām specifiskas mono­klonālās antivielas.

 

MASALIŅAS (masaliņu vīruss)

Klīniskie kritēriji

Jebkura persona, kam pēkšņi parādās vispārēji makulopapulāri izsitumi,

UN

vismaz viens no šādiem pieciem simptomiem:

— cervikālā adenopātija,

— zempakauša adenopātija,

— aizauss adenopātija,

— locītavu sāpes,

— artrīts.

 

Laboratorijas kritēriji

Laboratorijas kritēriji gadījuma apstiprināšanai

Vismaz viens no šādiem trim:

— masaliņu vīrusa izolēšana no klīniska parauga,

— masaliņu vīrusa nukleīnskābes noteikšana klīniskā paraugā,

— masaliņu vīrusa specifisko antivielu (IgG) reakcija serumā vai siekalā

Laboratorijas kritēriji varbūtējam gadījumam

— masaliņu vīrusa specifisko antivielu (IgM *) reakcija.

*Ja grūtniecības laikā ir aizdomas par masaliņām, papildus nepieciešams apstiprinājums par pozitīviem masaliņu IgM rezultātiem (piemēram, masaliņu specifisko IgG antivielu aviditātes tests, kas uzrāda zemu aviditāti). Dažos gadījumos, piemēram, apstiprināta masaliņu uzliesmojuma gadījumā, masaliņu vīrusa IgM noteikšanu var uzskatīt par apstiprinošu gadījumos, kad nav grūtniecības.

 

IEDZIMTĀS MASALIŅAS (tostarp iedzimto masaliņu sindroms)

Klīniskie kritēriji

Iedzimta masaliņu infekcija (CRI)

Klīniskie kritēriji attiecībā uz CRI nav definēti.

Iedzimto masaliņu sindroms (CRS)

Jebkurš zīdainis līdz viena gada vecumam vai jebkurš nedzīvi dzimis bērns, kam ir:

vismaz divi no A kategorijā minētajiem stāvokļiem

VAI

viens no A kategorijā un viens no B kategorijā minētajiem stāvokļiem.

 

A

— katarakta(-as),

— iedzimta glaukoma,

— iedzimta sirds slimība,

— dzirdes zudums,

— pigmentārā retinopātija.

B

— purpura,

— splenomegālija,

— mikrocefālija,

— kavēta attīstība,

— meningoencefalīts,

— kaulu atrofija, kas laiž cauri rentgenstarojumu,

— dzelte, kas sākas 24 stundās pēc dzimšanas.

 

Laboratorijas kritēriji

Vismaz viens no šādiem četriem testiem:

— masaliņu vīrusa izolēšana no klīniska parauga,

— masaliņu vīrusa nukleīnskābes noteikšana,

— masaliņu vīrusa specifisko antivielu (IgM) reakcija,

— masaliņu vīrusa IgG antivielu noturība no sešu līdz divpadsmit mēnešu vecumam līdzīgu masaliņu vīrusa IgG antivielu koncentrāciju).

 

Laboratorijas testu rezultāti jāinterpretē saskaņā ar vakcinācijas statusu.

 


[2] Slimības eliminācija – endēmisko (vietējas izcelsmes) gadījumu neesamība noteiktajā ģeogrāfiskajā teritorijā ne mazāk kā 12 mēnešu laikā, pastāvot efektīvai epidemioloģiskās uzraudzības sistēmai. Reģionālā eliminācija var būt deklarēta, ja 36 mēnešu laikā nevienā no dalībvalstīm nav reģistrēts endēmiskais gadījums.

[3] Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā: http://www.ecdc.europa.eu/en/healthtopics/measles/Pages/index.aspx ;

[5] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2012:262:0001:0057:LV:PDF

 

©SPKC 2019. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC