Slimību profilakses un kontroles centrs

Ieteikumi ārstiem par infekcijas slimību reģistrāciju

24.03.2013, 00:00

 

Kāpēc jāreģistrē infekcijas slimības?

Infekcijas slimību reģistrācija ir epidemioloģiskās drošības sistēmas būtiska sastāvdaļa. Latvijā to nosaka Epidemioloģiskās drošības likums. Infekcijas slimību reģistrācijai ir vairāki mērķi, t.sk. tas ir primārais pasākumus, lai laikus apzinātu un apturētu slimības uzliesmojumus un novērstu draudus sabiedrības veselībai, ko rada infekcijas slimības. Infekcijas slimības izplatās, nerespektējot valstu robežas. Līdz ar to, infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība ir sabiedrības veselības joma, kura reglamentēta Eiropas Savienības līmenī.

 

Kādi normatīvie akti nosaka infekcijas slimību reģistrāciju?

Epidemioloģiskās drošības likuma 14.pants nosaka, ka gadījumos, ja ārstniecības persona konstatējusi, ka pacientam ir infekcijas slimība vai pastāv pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos, ārstniecības personas pienākums ir reģistrēt infekcijas slimības gadījumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā,savukārt Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumi Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) nosaka kārtību kādā reģistrējami infekcijas slimību gadījumi.

 

Kurš un ko ziņo par infekcijas slimību gadījumiem?

Par infekcijas slimībām ziņo jebkura ārstniecības persona, kura konstatē infekcijas slimību. Ja ārstniecības persona konstatējusi, ka pacientam ir MK noteikumu 2.pielikumā (skat. 3.lpp.) minētā infekcijas slimība vai tai ir profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar šo slimību, ārstniecības persona ziņo par: a) infekcijas slimības diagnozi; b) infekcijas slimības diagnozes maiņu vai atcelšanu; c) infekcijas slimības galīgo diagnozi, tās laboratorisku apstiprināšanu un slimības iznākumu.

 

Kam ziņot par infekcijas slimības gadījumu?

Ārstniecības personai par konstatēto infekcijas slimības gadījumu (izņemot HIV/AIDS un tuberkulozi) vai par profesionāli pamatotām aizdomām par inficēšanos ar infekcijas slimību jāziņo Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam (skatīt tabulu tālāk tekstā). Par tuberkulozes un HIV/AIDS gadījumiem jāziņo SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamentam (Klijānu iela 7, LV-1012, Rīga).

 

Kā ziņot par gadījumu?

Atkarībā no slimības potenciālās bīstamības sabiedrības veselībai infekcijas slimības dala trīs grupās un katrai no tām ir noteikts ziņošanas termiņš:

  • par bīstamām infekcijas slimībām (piemēram, bakas, Sibīrijas mēris, SARS, holēra, mēris) jāziņo nekavējoties jebkurā diennakts laikā telefoniski un rakstiski;
  • par infekcijas slimībām ar ievērojamu straujas izplatīšanās potenciālu (piemēram, akūtās zarnu infekcijas, vakcīnregulējamās slimības) jāziņo 24 stundu laikā telefoniski un rakstiski;
  • par infekcijas slimībām ar mērenu izplatīšanās potenciālu (piemēram, tuberkuloze, seksuāli transmisīvās infekcijas, HIV/AIDS, atsevišķas parazitārās slimības, kašķis) jāziņo rakstiski 72 stundu laikā.

Pilns infekcijas slimību saraksts un ziņošanas termiņš katrai infekcijas slimībai noteikts MK noteikumu 2.pielikumā.

 

Kādos gadījumos un kur ziņot par grupveida saslimšanas gadījumiem?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem Nr.948 „Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” ārstniecības personas pienākums ir nekavējoties telefoniski (tālrunis 67271738) un rakstiski ziņot SPKC dežurējošajam epidemiologam jebkurā diennakts laikā par grupveida saslimšanas gadījumiem ar infekcijas slimībām, kas norādītas noteikumu 45.punktā (skat. 4.lpp.).


 

Kādu veidlapu aizpildīt, reģistrējot infekcijas slimības gadījumu?

Reģistrējot infekcijas slimības, izņemot HIV/AIDS un tuberkulozi, ārstniecības persona aizpilda veidlapu Nr.058/u „Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju”, kas ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 „ Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 24.pielikumu. Par apstiprinātu tuberkulozes, HIV, AIDS gadījumu, HIV inficētas personas vai AIDS pacienta nāvi aizpilda šajos pašos noteikumos apstiprinātās attiecīgās veidlapas, kas atrodamas SPKC tīmekļa vietnē. Tuberkulozes gadījumā pneimonologs aizpilda arī Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumu Nr.746 6.pielikumā apstiprināto veidlapu „Tuberkulozes pacienta karte”.


 

Kur ir pieejami steidzamo paziņojumu Nr.058/u un HIV/AIDS, tuberkulozes veidlapu paraugi?

Lai atvieglotu ziņošanu par infekcijas slimības gadījumiem, veidlapas ir pieejamas SPKC tīmekļa vietnē www.spkc.gov.lv sadaļā „Profesionāļiem”.

 

Kur ziņot telefoniski un nosūtīt aizpildīto steidzamo paziņojumu par infekcijas slimības gadījumu?

Reģions

SPKC reģionālās nodaļas adrese

Tālrunis

Fakss

Rīgas un Pierīgas

Rīgā, Klijānu ielā 7 (521. kab.), LV -1012

67271738

diennakts *

67270665

Vidzemes

Valmierā , L.Paegles ielā 9, LV- 4201

64281131

64281129

Gulbenē, Brīvības ielā 7a, LV – 4401

64471389

64471065

Kurzemes

Liepājā, E.Veidenbauma ielā 11, LV- 3401

63424597

63424597

Ventspilī , Pils ielā 29, LV-3601

63622452

63622452

Zemgales

Jelgavā , Zemgales prospektā 3, LV- 3001

63022674

63084386

Jēkabpilī , Brīvības ielā 258a, LV-5201

65220145

65220145

Latgales

Rēzeknē , Zemnieku ielā 16a, LV- 4601

64624237

64622097

Daugavpilī , 18. Novembra ielā 161, LV- 5417

65451489

65437628

* Lai nodrošinātu MK noteikumos noteikto ziņošanas termiņu ievērošanu un ziņojumu pieņemšanu no jebkuras Latvijas teritorijas ārpus iestādes darba laika, SPKC darbojas diennakts tālrunis. SPKC darba laiks darba dienās ir no plkst.8.30 līdz plkst.17.00, tomēr, konstatējot ārkārtas situāciju saistītu ar infekcijas slimību uzliesmojumu, SPKC organizē nepieciešamos pasākumus arī ārpus darba laika.

 

Kā nosūtīt aizpildīto steidzamo paziņojumu?

Steidzamā paziņojuma veidlapu var nosūtīt: pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski.

 

Aizpildot steidzamo paziņojumu, lūdzam skaidri salasāmi norādīt pieprasīto epidemioloģiskajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju par pacientu (personas datus, datus par saslimšanu, inficēšanās, laboratoriskiem izmeklējumiem un vakcināciju), kā arī par ārstniecības personu (ārstniecības iestādes nosaukumu, adresi, ārstniecības personas vārdu, uzvārdu un kontakttālruni). Informāciju lūdzam apstiprināt ar zīmogu!

 

Kad nav jāsūta steidzamais paziņojums?

Ja slimības etioloģija nav infekcija, piemēram, MK noteikumu reģistrējamo infekcijas slimību sarakstā ir noteikts, ka reģistrācijai ir pakļautas „akūtas zarnu slimības, izņemot neinfekcijas etioloģijas slimības”.

 

Kad SPKC nereģistrē steidzamos paziņojumus?

SPKC ir tiesīgs nereģistrēt steidzamos paziņojumus šādos gadījumos:

  • ja nav norādīta ārstniecības persona, kura aizpildījusi steidzamo paziņojumu;
  • ja infekcijas slimība nav MK noteikumos minēto reģistrējamo infekcijas slimību sarakstā.

 

Konsultācijas par steidzamā paziņojuma veidlapas aizpildīšanu un nosūtīšanu.

var saņemt SPKC Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļā atbilstoši Jūsu darba teritorijai.

 

Lai izvērtētu infekcijas slimības diagnozi un steidzamā paziņojuma nosūtīšanas nepieciešamību, SPKC iesaka ārstiem iepazīties ar EIROPAS KOMISIJAS 2012. gada 8. augusta ĪSTENOŠANAS LĒMUMU 2012/506/ES, ar kuru groza Lēmumu 2002/253/EK, ar ko nosaka gadījumu definīcijas ziņošanai par infekcijas slimībām Kopienas tīklā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK

 

Šis normatīvais akts nosaka klīniskos, laboratoriskos un epidemioloģiskos kritērijus, lai definētu un klasificētu infekcijas slimību gadījumus Eiropas Savienībā epidemioloģiskās uzraudzības mērķu sasniegšanai.

 

Reģistrējamās infekcijas slimības

(Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumu Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” 2. pielikums)

p.k.

Reģistrējamā infekcijas slimība

Ziņošanas laiks

1.

Akūtas šļauganās paralīzes bērniem līdz 15 gadu vecumam

24 stundas

2.

Akūtas zarnu slimības, izņemot neinfekcijas etioloģijas slimības

24 stundas

3.

Anisakioze

72 stundas

4.

Anoģenitālā herpes vīrusu infekcija

72 stundas

5.

Askaridoze

72 stundas

6.

Invazīvā Haemophilus infuenzae slimība

24 stundas

7.

Bakas*

nekavējoties

8.

Bruceloze

24 stundas

9.

Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija un AIDS

72 stundas

10.

Cisticerkoze

72 stundas

11.

Cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība*

nekavējoties

12.

Dermatofitozes (mikrosporija, trihofitija)

72 stundas

13.

Difilobotrioze

72 stundas

14.

Difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana

24 stundas

15.

Dzeltenais drudzis

nekavējoties

16.

(svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025)

17.

Enterohemorāģiskās Escherichia coli ierosinātā ešerihioze, hemolītiski urēmiskais sindroms vai trombocitāri hemorāģiskā purpura

24 stundas

18.

Ehinokokoze

72 stundas

19.

Epidēmiskais parotīts

24 stundas

20.

Epidēmiskais utu izsitumu tīfs* un Brilla slimība*

nekavējoties

21.

Ērču vīrusencefalīts

24 stundas

22.

Ērlihioze

72 stundas

23.

Garais klepus

24 stundas

24.

Gonokoku infekcija

72 stundas

25.

Hantavīrusu infekcija

24 stundas

26.

Hlamīdiju ierosinātas seksuāli transmisīvas slimības, t.sk. hlamīdiju limfogranuloma (lymphogranuloma venereum)

72 stundas

27.

Holera un holeras izraisītāju nēsāšana*

nekavējoties

28.

Ienāši un melioidoze

24 stundas

29.

Jersinioze

24 stundas

30.

Kampilobakterioze

24 stundas

31.

Kašķis

72 stundas

32.

Kreicfelda-Jakoba slimība

72 stundas

33.

Kriptosporidioze

24 stundas

34.

Laima slimība

72 stundas

35.

Leģionāru slimība

24 stundas

36.

Lepra

72 stundas

37.

Leptospiroze

24 stundas

38.

Liesassērga (Sibīrijas lopu mēris)*

nekavējoties

39.

Listerioze

24 stundas

40.

Malārija un malārijas izraisītāju nēsāšana

24 stundas

41.

Masalas

24 stundas

42.

Masaliņas, t.sk. iedzimto masaliņu sindroms

24 stundas

43.

Meningīti, encefalīti

24 stundas

44.

Meningokoku infekcija

24 stundas

45.

Mēris*

nekavējoties

46.

Mutes un nagu sērga

24 stundas

47.

Ornitoze (psitakoze)

24 stundas

48.

Poliomielīts*

nekavējoties

49.

Putnu gripa* vai cita gripa, kuru izraisa vīruss, ko Pasaules Veselības organizācija uzskata par iespējamās pandēmijas izraisītāju (līdz laikam, kad tiks konstatēta noturīgā gripas izplatīšanās Latvijā)

nekavējoties

50.

Rietumnīlas drudzis

24 stundas

51.

Q-drudzis un citas riketsiozes

24 stundas

52.

Salmoneloze un tās izraisītāju nēsāšana

24 stundas

53.

Sifiliss, t.sk. iedzimta sifilisa sindroms

72 stundas

54.

(svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1025)

55.

Smags akūts respiratorais sindroms (SARS)*

nekavējoties

56.

Stingumkrampji (tetāns)

24 stundas

57.

Šigelozes un to izraisītāju nēsāšana

24 stundas

58.

Teniozes

72 stundas

59.

Toksoplazmoze

72 stundas

60.

Trakumsērga

nekavējoties

61.

Trihineloze

24 stundas

62.

Trihiurāze (trihocefaloze)

72 stundas

63.

Tuberkuloze

72 stundas

64.

Tularēmija

24 stundas

65.

Utu atguļas tīfs*

nekavējoties

66.

Uztura toksikoinfekcijas, t.sk. botulisms

24 stundas

67.

Vēdertīfs un paratīfi, t.sk. vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana

24 stundas

68.

Vējbakas

24 stundas

69.

Vīrushepatīti un apstiprināta hepatītu vīrusu nēsāšana

24 stundas

70.

Vīrusu hemorāģiskie drudži*, t.sk. Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas Kongo hemorāģiskais drudzis

nekavējoties

71.

Žiardiāze

72 stundas

72.

Invazīvā pneimokoku izraisītā slimība

72 stundas

Piezīme: * Bīstama infekcijas slimība.

 

Ziņošana par grupveida saslimšanas gadījumiem

(Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumu Nr.948 „Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” 45. un 46.punkts)

 

Lai laikus identificētu apdraudējumu sabiedrības veselībai vai ārkārtas medicīnisko situāciju, ko izraisījušas infekcijas slimības, (t.sk. bīstamās infekcijas slimības un citi bioloģiskie aģenti) ārstniecības persona nekavējoties, jebkurā diennakts laikā telefoniski un rakstiski ziņo Slimību profilakses un kontroles centra dežurējošajam epidemiologam:

 

  • ja ir grupveida saslimšana ar trim un vairāk slimniekiem, kas atklāti vienlaikus, vai slimības inkubācijas laikā, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par gadījumu epidemioloģisko saistību, ar šādām diagnozēm:

 

1. botulisms

2. bruceloze

3. difterija un difterijas izraisītāja nēsāšana

4. ērču encefalīts (ja inficēšanās notikusi alimentārā ceļā)

5. E.coli 157 un cita enterohemorāģisko E.coli izraisīta infekcija

6. hanta vīrusu infekcija (hemorāģiskais drudzis ar nieru sindromu)

7. leģioneloze

8. leptospiroze

9. malārija

10. meningokoku infekcija

11. ornitoze (psitakoze)

12. Q drudzis un citas riketsiozes

13. trihineloze

14. tularēmija

15. vēdertīfs un paratīfi

 

  • ja ir grupveida saslimšana ar pieciem un vairāk slimniekiem, kas atklāti vienlaikus, vai slimības inkubācijas laikā, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par šo gadījumu epidemioloģisko saistību, ar šādām diagnozēm:

 

1. A hepatīts

2. jersinioze

3. salmoneloze

4. šigeloze

5. uztura toksikoinfekcija, izņemot botulismu, citas noteiktas un nenoteiktas etioloģijas akūtas zarnu infekcijas

6. masalas

7. epidēmiskais parotīts

8. masaliņas

9. garais klepus

10. gripa (ārpus gripas epidēmijas)

11. vīrusu etioloģijas meningīts, encefalīts, mielīts, meningoencefalīts, akūts kardīts

12. neskaidras etioloģijas smagas akūtas infekcijas slimības ar pieciem slimniekiem un vairāk, kas ievietoti stacionārā

 

  • par diviem un vairāk vakcinācijas izraisītiem komplikāciju (blakusparādību) gadījumiem, ja ir profesionāli pamatots, ka šīs komplikācijas ir saistītas

 

Ārstniecības personas, sniedzot operatīvo informāciju par šajos noteikumos minētajiem gadījumiem, norāda šādas ziņas:

  • bīstamās infekcijas slimības gadījumā – slimnieka vārds, uzvārds, vecums, dzimums, dzīvesvieta (adrese), darbavieta vai izglītības iestāde;
  • grupveida saslimšanas gadījumā – saslimušo un mirušo skaits;
  • slimnieka sākotnējā diagnoze, slimnieka vispārējais klīniskais stāvoklis, galvenie simptomi un slimības norises smagums;
  • saslimšanas datums un laiks;
  • datums, kurā saslimušais vērsies pēc medicīniskās palīdzības;
  • diagnozes noteikšanas datums un laiks;
  • stacionēšanas vieta, datums un laiks;
  • epidemioloģiskā anamnēze:
    • iespējamā inficēšanās vieta;
    • iespējamais infekcijas avots un pārnešanas faktors (ja ir zināms);
    • bīstamās infekcijas slimības gadījumā – datums, kad pēdējo reizi apmeklēta darbavieta vai izglītības iestāde;
    • pirmie veiktie pretepidēmijas pasākumi un cita svarīga informācija, tai skaitā nepieciešamība pēc dienesta palīdzības un infektologu konsultācijas;
    • vakcinācijas izraisīto komplikāciju gadījumā – vakcinācijas datums, laiks, vakcinācijas iestādes nosaukums, vakcīnas nosaukums, ražotājs un sērija;
  • ziņojuma sagatavotāja vārds, uzvārds, amats, iestāde, adrese un kontakttālrunis.
©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC