Slimību profilakses un kontroles centrs

Par epidēmiskā parotīta gadījumu skaita pieaugumu

31.05.2012, 00:00

 

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) informē, ka epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka Latvijā 2012.gadā pieaug epidēmiskā parotīta gadījumu skaits. Ja 2011.gadā Latvijā tika reģistrēti 10 epidēmiskā parotīta gadījumi (no tiem 5 laboratoriski apstiprināti), tad šogad līdz 30.05. reģistrēti 15 epidēmiskā parotīta gadījumi (no tiem 14 laboratoriski apstiprināti). No 15 reģistrētiem gadījumiem 3 saslimuši martā, 4 - aprīlī un 8 - maijā. Saslimušo vidū 10 vīrieši un 5 sievietes, visi saslimušie, izņemot vienu, ir pieaugušie vecumā no 19 līdz 48 gadiem, vidējais vecums 25 gadi. 2 saslimušie ir ārvalstu studenti. No 15 saslimušiem 6 personas bija vakcinētas pret epidēmisko parotītu – saņēmušas visas vecumam vai imunizācijas shēmai atbilstošās vakcīnas devas, 2 personas bija daļēji vakcinētas, 2 personas nebija vakcinētas, savukārt par 5 personām vakcinācijas dati nav zināmi. Infekcija noritēja vidēji smagi 12 personām, tajā skaitā, trīs gadījumos konstatētas komplikācijas (pankreatīts, orhīts, vienā gadījumā pacientam konstatētas 3 komplikācijas –ohīts, pankreatīts, meningīts), bet trīs gadījumos slimība noritēja viegli.

 

SPKC atgādina, ka pēdējais epidēmiskā parotīta uzliesmojums tika reģistrēts 2000. – 2001.gadā, kad tika ziņots par 8783 saslimšanas gadījumiem. Pēdējos gados tika reģistrēti tikai atsevišķi epidēmiskā parotīta gadījumi, tajā skaitā: 2006.gadā – 6 gadījumi, 2007.gadā – 4, 2008.gadā – 6, 2009.gadā – 1, 2010.gadā – 3, 2011.gadā – 10.

 

Epidēmiskais parotīts izplatās pilienu ceļā. Inkubācijas periods vidēji ir 15 – 18 dienas, bet tas var variēt no 11 – 25 dienām. Persona ir infekcioza no 3 dienas pirms līdz 9 dienas pēc simptomu parādīšanās. Epidēmiskais parotīts noris ar stiprām galvassāpēm, sāpēm muskuļos, drudzi, vienpusēju vai abpusēju pieauss siekalu dziedzeru pietūkumu. Vieglākos gadījumos slimība izpaužas tikai ar augšējo elpceļu katarālu iekaisumu. Asimptomātiski ir 5–20% slimības gadījumu, un 40–50% noris ar nespecifiskiem vai respiratoriem simptomiem. Epidēmiskā parotīta vīruss var izraisīt komplikācijas – aseptisku meningītu, pankreatītu, orhītu, ooforītu, vienpusēju sensoneirālu kurlumu, encefalītu u.c.

 

 

Vakcinācija pret epidēmisko parotītu Latvijā uzsākta 1983.gadā. Pašreiz vakcinācijai izmato kombinēto trīs komponētu vakcīnu (MPR – vakcinācija pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām), kas satur dzīvus novājinātus vīrusus. Vakcināciju veic divas reizes: 12 – 15 mēnešu un 7 gadu vecumā. Bērnu vakcinācijas aptvere pret epidēmisko parotītu 2011.gadā (2.pote) – 91,2%.

 

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Lēmumu 2002/253/EK, ar ko nosaka gadījumu definīcijas ziņošanai par infekcijas slimībām Kopienas tīklā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr.2119/98/EK ( COMISSION DECISION of 28/IV.2008 „Case definitions for reporting communicable diseases to the Community Network”), epidēmiskā parotīta gadījumu diferencēšanai izmanto šādus kritērijus:

 

  • Klīniskie kritēriji: jebkura persona, kurai ir drudzis un vismaz divi no šādiem trim simptomiem: pēkšņs pieauss vai citu siekalu dziedzeru jūtīgs uztūkums, orhīts, meningīts.
  • Laboratoriskie kritēriji ( rezultāti ir jāinterpretē ņemot vērā vakcinācijas statusu): vismaz viens no šādiem trim testiem:
  • epidēmiskā parotīta vīrusa izolēšana no klīniskā parauga;
  • epidēmiskā parotīta vīrusa nukleīnskābju noteikšana;
  • epidēmiskā parotīta vīrusa specifisko antivielu atbilde, kas raksturīga akūtai infekcijai, serumā vai siekalās.

 

  • Epidemioloģiskie kritēriji : epidemioloģiskā saikne ar pārnešanu no cilvēka uz cilvēku.

 

Epidēmiskā parotīta (Mumps virus) gadījuma klasifikācija tiek veikta atbilstoši minētajiem klīniskajiem, laboratoriskajiem un epidemioloģiskajiem kritērijiem:

 

  • aizdomīgs gadījums ir jebkura persona, kura atbilst klīniskiem kritērijiem;
  • varbūtējs gadījums ir jebkura persona, kura atbilst klīniskajiem kritērijiem un kurai ir epidemioloģiskā saikne;
  • apstiprināts gadījums ir jebkura persona, kas nav nesen vakcinēta un atbilst laboratoriskajiem kritērijiem. Nesenas vakcinācijas gadījumā: jebkura persona, kurai noteikts epidēmiskā parotīta savvaļas vīrusa celms.

 

Gadījuma definīcijas ziņošanai par infekcijas slimībām Kopienas tīklā.

 

Vēršam Jūsu uzmanību, ka saslimstības pacēluma sākumā svarīga katra gadījuma laboratoriskā apstiprināšana.

 

Vienīgais efektīvais epidēmiskā parotīta profilakses veids ir vakcinācija. Vakcinācijai nav vecuma ierobežojuma un tā ir ieteicama nevakcinētām personām, tajā skaitā pieaugušiem. Pieaugušajiem, kuri nav vakcinēti, kā arī kuriem nav zināmi dati par vakcināciju un nav dokumentētu datu par iepriekš pārslimotu epidēmisko parotītu, jāsaņem vismaz viena MPR vakcīnas deva, savukārt augsta riska grupām – veselības aprūpes darbiniekiem, studentiem, starptautiskiem ceļotājiem – būtu jāsaņem divas MPR vakcīnas devas. Vakcināciju veic saskaņā ar attiecīgā preparāta lietošanas instrukciju.

 

Atgādinām, ka saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 05.janvāra noteikumu Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” 7.punktu, gadījumos, ja tiek konstatēts epidēmiskā parotīta gadījums vai rodas profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar epidēmisko parotītu, ārstniecības persona 24 stundu laikā telefoniski un rakstiski ziņo Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgā reģiona epidemiologam, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā (http://www.likumi.lv/doc.php?id=20667).

 

2006.gada 19.septembra noteikumu Nr.774 „Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība” pielikums nosaka kontaktpersonu loku epidēmiskā parotīta gadījumos un ārstniecības personu rīcību attiecībā uz kontaktpersonām (http://www.likumi.lv/doc.php?id=144279&from=off). Pārbaudāmas kontaktpersonas ir tuvas kontaktpersonas, kuras nav slimojušas ar epidēmisko parotītu, un tām veicama primārā medicīniskā pārbaude un medicīniskā novērošana 25 dienas. Par tuvām kontaktpersonām tiek uzskatītas: kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, draugi, radinieki, kas bieži apmeklē mājas perēkli un kontaktējas ar pacientu; pacienta skūpstu partneri un dzimumpartneri; personas, kas strādājušas ar pacientu vienā telpā; personas, kas mācās vienā klasē, apmeklē vienu grupu pirmsskolas izglītības iestādē vai atrodas ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes iestādē vienā telpā ar pacientu; ārstniecības personas un citas personas, kas saskaras ar pacienta izdalījumiem, kuri var saturēt infekcijas slimības ierosinātājus.

 

©SPKC 2019. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC