Slimību profilakses un kontroles centrs

Traumas un ievainojumi Eiropas Savienībā, statistikas datu kopsavilkums 2010. - 2012.gads

27.06.2014, 00:00

 

Traumas un ievainojumi ir nozīmīga un lielākoties novēršama sabiedrības veselības problēma. Traumu un ievainojumu dati ir vitāli svarīgi, lai efektīvāk organizētu profilakses pasākumus. Tas ir būtisks instruments, lai veidotu starpresoru sadarbību, identificētu augsta riska grupas un noskaidrotu nedrošas preces un vides faktorus.

 

Šis kopsavilkums ir veidots apkopojot datus no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, iekļaujot pieejamo informāciju no ES Ievainojumu datubāzes (IDB), Eurostat un Pasaules Veselības organizācijas (PVO).

 

  • Traumas ir ceturtais biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsrites sistēmas, onkoloģiskām un elpošanas orgānu sistēmas slimībām. Bērnu, pusaudžu un jauniešu vidū traumas ir biežākais nāves cēlonis.
  • Viens no 12 hospitalizācijas gadījumiem ES ir saistīts ar traumu un ievainojumu.
  • Katru otro minūti viens ES iedzīvotājs mirst traumas dēļ. Pret katru letālo gadījumu 23 personas tiek hospitalizētas, 150 personas ārstētas slimnīcā ambulatori un vēl vairāk pacientu ambulatoru palīdzību meklē citur (piem., pie ģimenes ārstiem). Kopumā traumu un ievainojumu dēļ gadā vidēji 5,4 miljoni pacientu ES valstīs tiek hospitalizēti un 238 000 gadījumi ir ar letālu iznākumu.

 

  Traumu un ievainojumu piramīda  
...................................  

 

  • Traumas un ievainojumi ir nozīmīgs mirstības un saslimstības cēlonis un aizņem ievērojamu daļu no kopējām veselības aprūpes izmaksām. Tiešās izmaksas no visiem ārstētajiem pacientiem saistībā ar traumām un ievainojumiem ES ir aptuveni 78 biljoni eiro katru gadu (ietverot hospitalizāciju, rehabilitāciju un papildus aprūpes izmaksas).
  • Pašnāvības, ceļu satiksmes negadījumi un kritieni ir biežākie letālu traumu iemesli, kas kopumā ir 59% no visiem traumu un ievainojumu izraisītiem nāves gadījumiem.
  • Neskatoties uz to, ka finansiālie resursi profilaktiskajiem pasākumiem attiecībā uz traumām un ievainojumiem, kas gūti mājās, atpūtas vai fizisko aktivitāšu laikā, ir daudz mazāki kā ceļu satiksmes un darba traumu mazināšanai, hospitalizācijas gadījumu rādītājs mājās, atpūtas vai fizisko aktivitāšu laikā gūtajām traumām joprojām ir augsts – 74%.
  • Letālu traumu gadījumu risks vīriešiem ir salīdzinoši augstāks.
  • Iepriekšējā ziņojumā letālo gadījumu skaitam bija vērojams 9% samazinājums, savukārt šī gada ziņojums uzrāda letālo gadījumu skaita pieaugumu par 2%. Procentuāli neliels samazinājums vērojams skolā (-8%) un darbavietā (-7%) gūto traumu skaitā, kā arī ceļu satiksmes negadījumu un slepkavību (-3%) rezultātā gūto letālo traumu gadījumu skaitā. Neliels letālo gadījumu skaita pieaugums vērojams mājās vai atpūtas laikā gūtajām traumām (+6%) un pašnāvību skaitam (+4%). Aptuvenās aplēses fizisko aktivitāšu laikā gūtajām letālajām traumām saglabājās nemainīgas.
  • Latvijā no visiem nāves gadījumiem 6% kā nāves cēlonis ir gūtā trauma vai ievainojums. Procentuāli visaugstākais nāves gadījumu skaits pēc gūtas traumas un ievainojuma ir Lietuvā (11%), Slovēnijā un Somijā (8%).

 

Traumas un ievainojumi bērniem līdz 14 gadu vecumam

 

  • Katru gadu aptuveni 3 000 bērnu Eiropā mirst traumu un ievainojumu dēļ. Neskatoties uz to, ka iepriekšējā ziņojumā tika norādīts, ka letālo gadījumu skaits pēdējos gados bija samazinājies, šajā jomā vēl ir daudz darāmā un iespēju profilaktiskiem pasākumiem letālo gadījumu novēršanā.
  • Traumas ir galvenais nāves cēlonis bērniem ES, kas veido 28% no visiem nāves cēloņiem bērniem vecumā no 1-14 gadiem.
  • Šajā vecuma grupā ceļu satiksmes negadījumi (32%), noslīkšana (14%), vardarbība un nevērīga izturēšanās (7%), kritieni no augstuma (5%) un ugunsgrēki (5%) veido divas trešdaļas no visiem traumu izraisītiem nāves cēloņiem. Visi šie pieci galvenie nāves cēloņi ir novēršami ar atbilstošiem pasākumiem, piemēram, izglītojot vecākus bērnu audzināšanā un par to, kā nodrošināt plašākas bērnu drošības sistēmas – baseinu žogus, dūmu detektorus vai logu restes.
  • Pēc ES IDB aplēsēm, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2008. - 2010.gadu) aprēķiniem, gūto traumu rezultātā slimnīcā ārstēto bērnu skaits ir pieaudzis par 1,1 miljonu, un šobrīd katru gadu slimnīcā ārstējas jau 9 miljoni bērnu. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 1 no 10 bērniem ES katru gadu traumas rezultātā saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību un 19% no tiem tiek uzņemti slimnīcā tālākai ārstēšanai.
  • Zēniem ir lielāks risks gūt nāvējošu traumu vai ievainojumu. 14 gadu vecumā zēniem šis risks ir gandrīz divas reizes augstāks nekā meitenēm šajā pašā vecumā.
  • ES vidējā procentuālā mirstība bērniem gūto traumu dēļ ir aptuveni 10%, taču mirstības rādītājos pastāv ievērojamas atšķirības starp ES dalībvalstīm, piemēram, Igaunijā, Lietuvā un Grieķijā mirstība ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā ES dalībvalstīs vidēji (attiecīgi 25%, 23% un 22%).
  • Bērni līdz piecu gadu vecumam vairāk kā 64% gadījumu traumas gūst mājās un visbiežāk kritienu rezultātā. Transporta zona ir vieta, kur traumas tiek gūtas apmēram 10% no visām bērnu gūtajām traumām un šīs traumas ir tās, kas rada smagākas sekas – no visām ar transportu saistītām bērnu traumām, 23% gadījumu tiek diagnosticētas galvas traumas.
  • Katru gadu 119 000 bērniem nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība saistībā ar traumām, kas gūtas saistībā ar rotaļlaukumu aprīkojumu. Vēl 81 000 traumas saistītas ar rotaļlietām un 30 000 gadījumu ar zīdaiņiem vai bērniem domātiem izstrādājumiem, piemēram, augstie krēsli, pārtinamie galdi un bērnu gultiņas.
  • Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir samazainājies nāves gadījumu skaits bērniem gūto traumu rezultātā, taču slimnīcās ārstēto bērnu ievainojumu skaitam ir augšupejoša tendence.

 

Traumas un ievainojumi jauniešiem 15-24 gadu vecumā

 

  • Traumas šajā vecuma grupā mēdz būt cieši saistītas ar jauniešu dzīvesveidu.
  • Traumas un ievainojumi ir galvenais nāves cēlonis jauniešu vecumā. Letālu negadījumu risks strauji pieaug pēc 14 gadu vecuma (īpaši zēniem) un visaugstākais tas ir 20 - 24 gadu vecumā, kas veido 69% no visiem nāves cēloņiem vīriešiem un 45% sievietēm.
  • Gada laikā traumu dēļ mirst 18 400 jaunieši, statistiski tas ir 31 nāves gadījums uz 100 000 jauniešu vai 1 traumu izraisīts nāves gadījums uz 3 200 jauniešiem.
  • No visiem, traumu izraisītiem nāves gadījumiem, kā galvenie divi ir – ceļu satiksmes negadījumi (46%) un pašnāvības (25%). Abos gadījumos rādītāji uz 100 000 iedzīvotāju vīriešiem ir gandrīz četras reizes augstāki nekā sievietēm. Kā trešais visbiežākais traumu izraisīts nāves cēlonis ir saindēšanās (5%) (galvenokārt ar medikamentiem un alkoholu).
  • Saskaņā ar ES IDB aprēķiniem traumu un ievainojumu dēļ katru gadu tiek ārstēti 7,5 miljoni jauniešu vecumā no 15-24 gadiem.
  • No slimnīcās ārstētajām traumām, jaunieši tās visbiežāk guvuši mājās, brīvajā laikā un sportojot (ievērojami biežāk vīrieši nekā sievietes). Būtiskas atšķirības starp dzimumiem ir novērojamas, jo vīriešiem raksturīgs ievērojami riskantāks uzvedības modelis un arī atpūtas un izklaides veids.

 

Traumas un ievainojumi senioru [1] vecumā

 

  • ES iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir augstākie traumu mirstības rādītāji – gadā vidēji 123 000 gadījumu, kas veido 52% no visiem traumu un ievainojumu nāves gadījumiem. Kritieni ir biežākais nāves cēlonis (29%), kā otrs biežākais cēlonis ir pašnāvības (16%) un ceļu satiksmes negadījumi (9%).
  • Vecumā pēc 70 gadiem, strauji pieaug traumu mirstības rādītāji uz 100 000 iedzīvotāju gan sievietēm (no 40 līdz 137 gadījumiem), gan vīriešiem (no 95 līdz 229 gadījumiem).
  • Mājas (gandrīz 51%) un transporta zona (17%) ir vietas, kur vecāka gadagājuma cilvēki traumas gūst visbiežāk. Sievietēm vecuma grupā virs 65 gadiem biežāk tiek diagnosticēts gūžas kaula lūzums (S72, pēc SSK-10) nekā vīriešiem šajā pašā vecuma grupā (attiecīgi 30% pret 20%).
  • Saskaņā ar ES IDB novērtējumu 8,5 miljoni pacientu tiek ārstēti traumu rezultātā gūto ievainojumu dēļ. Ārstēšanas, rehabilitācijas un aprūpes slogs ir milzīgs gan pašām ģimenēm, gan arī sabiedrībai kopumā.
  • Vidējais hospitalizācijas dienu skaits pieaug līdz ar vecumu (senioriem hospitalizācijas dienu skaits ir 74% no kopējā traumu un ievainojumu hospitalizācijas dienu skaita).
  • Vecums ir arī lielākais riska faktors ilgtermiņa aprūpei pēc traumas. Tiek prognozēts, ka nepieciešamība pēc ilgtermiņa aprūpes senioriem vecākiem par 75 gadiem 2030.gadā pieaugs par 20% sievietēm un par 80% vīriešiem [2].

 

Traumas un ievainojumi mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem

 

  • Saskaņā ar PVO datiem ES ir 37 000 nāves gadījumu gadā, kas saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem, kas ir 15%, no visiem nāves gadījumiem traumu un ievainojumu dēļ. 4,4 miljonos gadījumu ceļu satiksmes dalībniekiem pēc ceļu satiksmes negadījuma ir nepieciešama ārstēšana.
  • Apmēram trešdaļā no ceļu satiksmes negadījumiem ar letālām sekām cietušie ir mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – 19% gājēji, 10% motociklisti un 5% riteņbraucēji. Savukārt, divās trešdaļās gadījumu šiem mazāk aizsargātie dalībniekiem (5% gājēji, 15% motociklisti un 41% riteņbraucēji) pēc gūtās traumas vai ievainojuma ir nepieciešama ārstēšana.
  • Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumos tiek gūtas galvas traumas. To īpatsvars ir 35% attiecībā uz gājējiem, 34% attiecībā uz velosipēdistiem un 23% - motorizēto divriteņu lietotājiem. Velosipēdistiem procentuālais gūto galvas traumu skaits lēni, bet tomēr samazinās (no vidēji 40% 2005-2007.gadā). Tam par iemeslu varētu būt aizsargķiveru lietošanas pieaugums Eiropas valstīs.

 

Produktu un pakalpojumu izraisītas traumas un ievainojumi

 

  • ES mērķis ar likumdošanas prasībām un direktīvām ir panākt augstākus drošības standartus nepārtikas precēm. Neskatoties uz panākto progresu mērķa sasniegšanā, joprojām tiek gūtas traumas un ievainojumi, kas saistīti ar patēriņa preču un pakalpojumu izmantošanu. Tam par iemeslu daļēji varētu būt neapdomīga un nepareiza šo produktu lietošana.
  • Ievērojams skaits letālās mājās gūtās traumas ir saistīts ar ugunsgrēkiem vai bīstamiem produktiem, piemēram, elektriskās iekārtas un aprīkojums, dažādi instrumenti, toksiskie produkti un karstas vielas. Kā biežākie iemesli 40% ir saindēšanās (izņemot alkoholu un nelegālās narkotiskās vielas) un 37% - uguns un dūmi. Vecāka gadagājuma cilvēki vecumā pēc 60 gadiem bieži gūst traumas, kas saistītas ar karsto ūdeni, šķidrumiem un uguni vai dūmiem, savukārt bērniem jaunākā vecumā traumas saistītas ar nejaušu nosmakšanu/nožņaugšanos un aizrīšanos ar priekšmetiem.
  • 30% no mājās gūtām traumām bez letāla iznākuma ir saistītas ar konkrētiem produktiem. Biežākie galvenokārt ir saistīti ar ēkām vai ēku komponentiem (piemēram, flīžu vai koka grīda, kāpnes un santehnika) (53%), mēbelēm (13%), instrumentiem (piemēram, zāles pļāvējs, ķēdes vai zāģis) (10%) vai citām iekārtām.

 

Fizisko aktivitāšu laikā gūtās traumas un ievainojumi

 

  • Fiziskās aktivitātes ir būtiska veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Neskatoties uz svarīgiem ieguvumiem, ko veselībai sniedz fiziskās aktivitātes, tās var radīt arī nelabvēlīgas sekas – traumas un ievainojumus.
  • ES katru gadu reģistrēti 7000 nāves gadījumu, kas saistīti ar sporta un brīvā laika aktivitātēm (aptuveni 85% gadījumu ir saistīti ar peldēšanu un noslīkšanu, īpaši izceļot vecuma grupu pēc 60 gadiem, kad 27% no visiem ar noslīkšanu saistītajiem nāves gadījumiem notikuši šajā vecuma grupā).
  • Gada laikā aptuveni 6,2 miljoni pacientu tiek ārstēti sporta traumu un ievainojumu dēļ.
  • Neskatoties uz tendencēm, ka traumas organizētā sporta veidā samazinās un individuālajos sporta veidos pieaug, lielākā daļa sporta traumu joprojām tiek gūtas organizētās sporta aktivitātēs. Komandu sporta veidi ar bumbu veido aptuveni 42% no visām slimnīcās ārstētajām sporta traumām. Vistraumatiskākais komandu sporta veids ar bumbu ir futbols (71%), tam seko handbols (9%), basketbols (6%) un volejbols (6%).
  • Fizisko aktivitāšu laikā traumu guvušo sieviešu īpatsvars stabili ir pieaudzis no 26% 1996. līdz 36% 2010.gadā, taču pēdējos gados pieaugums nav novērojams (šobrīd tie ir 35%).

 

Vardarbības rezultātā gūtās traumas un ievainojumi

 

  • Aptuveni 2% no visām letālām traumām ir saistībā ar slepkavībām. Visaugstākais mirstības rādītājs slepkavību dēļ ES ir Baltijas valstīs (robežās starp 5,2 un 6,7 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju visās trijās Baltijas valstīs), citās ES valstīs rādītājs svārstās no 2,2 gadījumiem Rumānijā līdz 0,3 gadījumiem Lielbritānijā.
  • Visbiežāk kā slepkavību ieroči tiek izmantoti asi priekšmeti (34%) un šaujamieroči (19%).
  • Gada laikā tiek reģistrēti 70 bojāgājušo zīdaiņu, kam par iemeslu ir ļaunprātīga rīcība un nolaidība pret bērnu.
  • Vidējais vardarbības traumu bez letālām sekām īpatsvars ES ir apmēram 3%, un tas svārstās no 1% Austrijā līdz 10% Latvijā [3].
  • 82% kā biežākais vardarbības iemesls tiek reģistrēts „vardarbīgs strīds”, kur pārsvarā iesaistītie ir vīrieši (92%). 24% no vainīgajiem ir jaunieši (15-24 gadi) [4] un 68% pieaugušie.
  • Lielākoties vardarbības upuri ir vīrieši (izņemot seksuālo vardarbību, kur 98% upuri ir sievietes).

 

Pašnāvības un paškaitējums rezultātā gūtās traumas un ievainojumi

 

  • Pašnāvības un paškaitējums ir nozīmīgi cēloņi priekšlaicīgai mirstībai un hospitalizācijai. Pašnāvnieciska uzvedība bieži vien ir sekas vairāku negatīvu faktoru mijiedarbībai (piemēram, smags zaudējums, slimība, vielu lietošanas problēmas, depresija, personības īpašības un sociālie vai ekonomiskie apstākļi).
  • No visiem ārējiem nāves cēloņiem, gada laikā pašnāvība kā nāves cēlonis tiek reģistrēta 25% (aptuveni 60 000) gadījumu. Pašnāvība ir viens no trim galvenajiem nāves cēloņiem ES vecuma grupā no 15-44 gadiem.
  • Kopumā pašnāvību līmenis augstāks ir lielākajā daļā ES jauno dalībvalstu. Pašreizējais pašnāvību līmenis visaugstākais ir Lietuvā un Latvijā, bez viszemākais – Grieķijā, Kiprā un Maltā
  • Līdz 2007.gadam pašnāvību līmenis ES nepārtraukti samazinājās, taču kopš 2008.gada (iespējams sakarā ar ekonomisko krīzi), pašnāvību līmenis atkal ir pieaudzis.
  • Tīša paškaitējuma īpatsvars ir 1% no visiem ārstētajiem traumu un ievainojumu gadījumiem.
  • Vairāk nekā 61% gadījumu paškaitējumu veic sievietes, kuru īpatsvars jauniešu vecumā ir pat vairāk kā 69%.
  • Paškaitējums kā traumu un ievainojumu cēlonis ir izteikti izplatīts jauniešiem vecumā no 15-24 gadiem (31%), salīdzinājumā ar jauniešu proporciju iedzīvotāju vidū, kas ir 12% [5].

 59 no 100 pacientiem norāda, ka viņi jau iepriekš ir veikuši tīšu paškaitējumu.

 

Plašāka informācija par traumu un ievainojumu datu apkopošanu IDB mājas lapā:

 

http://ec.europa.eu/health/data_collection/databases/idb/index_en.htm

 

Pilns ziņojuma teksts: Injuries in the European Union. Summary of injury statistics for the years 2010-2012

 

[1] Iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem.

[2] Saskaņā ar FELICIE pētījumu (Future Elderly Living Conditions in Europe).

[3] Aprēķini veikti no IDB atlases grupas, kurā iekļautas 8 ES valstis, kas datu kodēšanā izmanto „IDB Vardarbības moduli”.

[4] Jauniešu īpatsvars kopējā populācijā ir 12%.

[5] Atbildoši ES IDB reģistrētajiem gadījumiem.

©SPKC 2020. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC