Slimību profilakses un kontroles centrs

Par akūtās šļauganās paralīzes gadījumu reģistrāciju un izmeklēšanu

23.03.2016, 00:00

 

Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) dati liecina par ievērojamu progresu poliomielīta izskaušanas iniciatīvas īstenošanā, kas ir milzīgs veselības aprūpes un sabiedrības darbinieku panākums visā pasaulē. 2015. gadā tika reģistrēts vismazākais savvaļas poliovīrusu izraisītā poliomielīta gadījumu skaits cilvēces vēsturē: 70 saslimšanas gadījumi, t.sk. 51 gadījums reģistrēts Pakistānā un 19 poliomielīta gadījumi reģistrēti Afganistānā. 2015. gada 20. septembrī Globālā poliomielīta likvidācijas sertifikācijas komisija paziņoja par 2. tipa savvaļas poliovīrusa izskaušanu (pēdējais gadījums reģistrēts 1999. gadā). Savukārt pēdējais 3. tipa savvaļas poliovīrusa izraisītais saslimšanas gadījums tika reģistrēts 2012.gadā. Kopš 2015. gada 27. septembra Nigērija svītrota no poliomielīta endēmisko valstu saraksta.

 

Neraugoties uz minētajiem panākumiem, savvaļas poliovīrusa ievešanas draudi Eiropas Savienībā un citur pasaulē no poliomielīta endēmiskajām valstīm (Pakistāna un Afganistāna) joprojām pastāv, turklāt zināmā mērā šis jautājums ir aktualizējies sakarā ar bēgļu krīzi. Par to, ka poliomielīta izplatīšanās risks ir reāls, liecina līdzšinējie poliomielīta uzliesmojumi valstīs, kas iepriekš bija atbrīvojušās no šī vīrusa, piemēram, 2013.-2014. gada poliomielīta uzliesmojums Sīrijas Arābu Republikā, kā arī vairākkārtēja savvaļas poliovīrusa atklāšana Izraēlā vides monitoringa ietvaros.

 

Ņemot vērā minēto, katrā valstī ir būtiski nodrošināt tādu epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, kura ļautu laikus identificēt savvaļas poliovīrusa ievešanu un operatīvi veikt kompleksus pasākumus, lai nepieļautu poliovīrusa izplatīšanos.

 

Par epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas efektivitāti liecina Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) noteiktais indikators – gada laikā reģistrēts vismaz viens akūtas šļauganās paralīzes (turpmāk – AŠP) gadījums uz 100 000 bērnu līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai. Pētījumos ir pierādīts, ka šāda un pat augstāka AŠP gadījumu incidence tiek reģistrēta teritorijās, kuras ir atbrīvotas no poliomielīta, jo AŠP ir sindroms, kas etioloģiski var būt saistīts ar vairākām slimībām, ne tikai ar poliomielītu. Līdz ar to, ja valstī funkcionējošā epidemioloģiskās uzraudzības sistēma ir spējīga laikus identificēt, reģistrēt un izmeklēt uz poliovīrusiem visus AŠP gadījumus bērniem līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, tad tā būs spējīga identificēt un reaģēt arī uz ievesto poliomielīta gadījumu, nepieļaujot nekontrolējamu infekcijas izplatīšanos.

 

Lai īstenotu globālo poliomielīta epidemioloģiskās uzraudzības stratēģiju Latvijā, Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumi Nr. 7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” nosaka, ka ārstniecības personas pienākums ir ziņot Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) reģionālās nodaļas epidemiologam telefoniski un rakstiski vienas darbdienas laikā par ikvienu AŠP gadījumu, kas ir konstatēts bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai. PVO vāc, apkopo un analīzē informāciju par dalībvalstīs reģistrētajiem AŠP gadījumiem reģionālā un globālā līmenī.

 

Kaut gan mūsu valstī katru gadu ir jābūt reģistrētiem un izmeklētiem vismaz trim AŠP gadījumiem, kopš 2011. gada Latvijā ziņoto AŠP gadījumu skaitsnesasniedz minēto PVO uzraudzības kvalitātes kritēriju (skatīt tabulu). Turklāt 2015. gadā Latvijā vispār nav paziņots neviens AŠP gadījums.

 

Latvijā reģistrētie AŠP saslimšanas gadījumi bērniem līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai 2011.-2014. gadam

 

AŠP gadījums p.k.

Gads

Veselības aprūpes iestādes, kuras ziņojušas par AŠP gadījumiem

Primārās diagnozes kods

Vecums
(gados)

Gadījumu skaits uz 100 000 bērnu līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai

1.

2011. g.

A. slimnīca

G04.8

5

0,3

2.

2012. g.

B. slimnīca

G04.8

14

0,7

3.

B. slimnīca

G61.0

13

4.

2013. g.

C. slimnīca

G61.9

14

0,7

5.

B. slimnīca

G61.0

11

6.

2014. g.

D. slimnīca

G83.9

4

0,3

-

2015. g.

Netika ziņots

-

-

0

 

Lai noteiktu iespējamos nepaziņotos AŠP saslimšanas gadījumus, SPKC veica Nacionālā veselības dienesta pārvaldībā esošās Vadības informācijas sistēmas (turpmāk – VIS) statistikas datu analīzi par saslimušajiem bērniem līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai ar noteiktiem diagnožu kodiem, kas visbiežāk izpaužas kā AŠP (G37.3, G37.4, G54.1, G57.0, G57.3, G61, G62, G63, G81.0, G82.0, G82.3, G95.1, G95.8,) par laika posmu no 2013. līdz 2015. gadam. Tika noskaidrots, ka minētajā periodā Latvijā tika reģistrēti 18 unikāli saslimšanas gadījumi ar minētajām diagnozēm (G54.1 – 7 saslimšanas gadījumi, G57.3 – 1, G62 – 6, G62.9 – 2, G82.0 – 2) no kuriem pieci gadījumi tika atklāti stacionēšanās laikā (divās slimnīcās), bet 13 gadījumi atklāti primārās veselības aprūpes iestādēs. Minētie dati liecina par to, ka AŠP epidemioloģisko uzraudzību Latvijā ir iespējams būtiski uzlabot un sasniegt PVO ieteikto globālo uzraudzības indikatoru.

 

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā, t.sk. Latvijā pastāv savvaļas poliovīrusu ievešanas un izplatīšanas risks, kuru pastiprina pašreizējā bēgļu krīze, SPKC aicina ārstniecības iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu AŠP epidemioloģisko uzraudzību – gadījumu savlaicīgu identificēšanu, ziņošanu un virusoloģisko izmeklēšanu (skatīt pievienoto materiālu “AŠP sindroma konstatēšanas gadījumā ārstniecības personas veicamie pasākumi un rīcības algoritms”).

 

©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC