Slimību profilakses un kontroles centrs

Jautājumi un atbildes par jauna koronavīrusa izraisītu uzliesmojumu Ķīnā

31.01.2020, 10:03

Aktualizēts 14.02.2020 plkst 14:40

 

Jautājumi un atbildes

 

 

Pamatinformācija
Pēc pirmajiem ziņojumiem par pneimonijas gadījumiem Ķīnas Uhaņas pašvaldībā 2019. gada decembra beigās. Ķīnas iestādes 2020. gada sākumā noteica jaunu koronavīrusu, kas ir ģenētiski saistīts ar SARS-CoV un MERS-CoV.
 

  • Agrāk, kontrolējot gan SARS-CoV, gan MERS-CoV, tika efektīvi īstenoti stingri infekcijas profilakses un kontroles pasākumi.

 

  • ECDC uzrauga šo notikumu, veicot epidemioloģiskās izpētes darbības, un sniedz riska novērtējumus, lai atbalstītu ES dalībvalstis un ES Komisiju to reaģēšanas darbībās. Šajā posmā mēs domājam, ka iespējama turpmāka globāla izplatīšanās.

 

  • Notiek uzliesmojumu izmeklēšana, un, lai gan šī situācija strauji attīstās, ECDC tīmekļa vietnē tiek atjaunināta informācija, tiklīdz tā ir pieejama (http://bit.ly/2019nCoV). Tiek uzskatīts, ka COVID-19 importa iespējamība uz ES/EEZ ir vidēji augsta/augsta. Tā kā pasaules mērogā tiek ziņots par vairāk gadījumiem, pieaug iespēja, ka uz ES/EEZ valstīm tiks ievestas sporādiskas lietas.

 

 

 

 

Vai saslimušie izārstējas no koronavīrusa?

Tāpat kā no citām elpceļu slimībām, infekciju ārstējot, cilvēks pilnībā atveseļojas. Tas gan ne vienmēr attiecas uz riska grupas pacientiem (gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, cilvēkiem ar hroniskās slimībām utt.), jo šajā gadījumā slimības simptomi var būt netipiski un sekas nopietnākas un pat izraisīt pacienta nāvi. Pneimoniju gadījumos ārstēšanas process un atveseļošanās laiks vienmēr ir garāks. Pašlaik nav vakcīnas un specifiskas ārstēšanas. Ārstēšana ir atbalstoša un atkarīga no pacienta klīniskā stāvokļa.

 

Un vai rodas imunitāte pret šo vīrusu?

Elpceļu infekciju gadījumos, kurus izraisa dažādi sezonālie respiratorie vīrusi, t.sk. dažādi koronavīrusi, imunitāte lielākoties nav noturīga vīrusu daudzveidības un to mainīguma  dēļ.  Informācija par jauno koronavīrusu šobrīd nav pilnīga. Lai novērtētu imunitātes noturīgumu pret šo vīrusu, nepieciešami seroloģiski pētījumi, kas ietver saslimušo pacientu slimības gaitas analīzi un virkni analīžu veikšanu. Šādi pētījumi noteikti tiek veikti, taču šobrīd nav pieejamas publikācijas par imunitātes izveidi un tās noturīgumu pret šo vīrusu.

 

 

Kā izvairīties no saslimšanas ar COVID-19?

COVID-19 profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām: bieži mazgājiet  rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi, klepojot un šķaudot, izmantot vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgāt rokas. Bet, ja dodies ceļojumā, papildus izvairies no neaizsargāta kontakta ar lauksaimniecības vai ar savvaļas dzīvniekiem un izvairies no tirgus apmeklējumiem, kur pārdod dzīvus dzīvniekus vai apstrādā dzīvnieku liemeņus.

 

Vai sejas maskas pasargā no COVID-19 infekcijas?

Veseliem iedzīvotājiem nav nepieciešams izmantot sejas maskas, tās nepasargā no iespējamā inficēšanās riska. Masku lietošana var palīdzēt mazināt vīrusa izplatīšanu tiem cilvēkiem, kuri jau ir slimi – klepo, šķauda utml. –, un kuriem jāpārvietojas sabiedriskās vietās. SPKC iesaka,  ja pēdējo 14 dienu laikā esi bijis ceļojumā uz Ķīnu un ir radušies saslimšanas simptomi – zvani 113.

 

Vai mājdzīvnieki var izplatīt jauno koronavīrusu (COVID-19)?

Šobrīd nav pierādījumu, ka mājdzīvnieki, piemēram, suņi un kaķi varētu būt inficēti ar COVID-19. Tomēr ir svarīgi pēc katra kontakta ar mājdzīvnieku mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni. Tā ir ikdienas piesardzība, kas pasargā no vairākām infekcijām, ko pārnēsā dzīvnieki.

 

Vai ir droši saņemt sūtījumus no Ķīnas?

Jaunais koronavīruss apkārtējā vidē nav ilgi dzīvotspējīgs (līdz dažām stundām). Pasaules Veselības organizācija un ECDC nav noteikušas tirdzniecības ierobežojumus ar Ķīnu.

 

Vai ir droši uzņemt viesus no Ķīnas?
Pasaules Veselības organizācija neiesaka izolēt visus ceļotājus, kuri bijuši Ķīnā. Arī tad, ja lidmašīnā, lidostā vai citā sabiedriskā vietā cilvēks ir sastapies ar ceļotājiem no Ķīnas, uz šiem pasažieriem ierobežojumi neattiecas.

Papildu drošības pasākumi attiecas uz ceļotājiem, kuri atgriežas no Ķīnas un, kuriem ir novērojami gripai līdzīgi simptomi.

 

Ko mēs varam teikt par šo jauno vīrusu un ar to saistīto uzliesmojumu šajā posmā?
Šo uzliesmojumu izraisa jauns koronavīruss, un tāpēc joprojām ir daudz nezināmo un daudz neskaidrību, piemēram, par vīrusa virulenci un patogenitāti, skarto pacientu smagumu, tā transmisiju, rezervuāru un infekcijas avotu. Līdz šim pieejamās epidemioloģiskās analīzes ir ierobežotas, kas rada daudz neskaidrību par uzliesmojuma īpašībām un dinamiku.

 

Koronavīrusus konstatēja 60. gadu vidū, un ir zināms, ka tie inficē cilvēkus un dažādus dzīvniekus (tostarp putnus un zīdītājus). Ir zināms, ka šī vīrusu saime izraisa slimību cilvēkiem, sākot no biežās saaukstēšanās līdz smagākām vai pat letālākām slimībām, piemēram, Tuvo Austrumu respiratorais sindroms (MERS) un smagais akūtais respiratorais sindroms (SARS).

 

Iepriekšējās smagās ar koronavīrusu saistītās slimības, piemēram, SARS un MERS, ir mazāk pārnēsājamas nekā gripa, bet tās ir bijušas pakļautas lieliem lokāliem un nosokomiāliem uzliesmojumiem.



Pamatojoties uz vīrusa sekvenci, šis jaunais koronavīruss ir ģenētiski cieši saistīts ar 2003. GADA SARS vīrusu.



Pašlaik nav vakcīnas pret koronavīrusiem.



Ir daži rādītāji, ka COVID-19 neizplatās tik viegli kā, piemēram, SARS-CoV. Pamatojoties uz sākotnējiem datiem, aprēķinātais pamata reprodukcijas skaitlis (gadījumu skaits, kad viens inficēts pacients rada vidēji infekcijas laikā) pašlaik ir mazāks (1,4-2,5) nekā SARS (2-3).


Kādi ir simptomi un ārstēšanas iespējas?
Saskaņā ar pašreizējām zināšanām nCoV slimības klīniskās pazīmes un simptomi ietver drudzi, klepu un apgrūtinātu elpošanu ar pneimonijas radioloģiskajām atradnēm. Pacientiem var būt viegla, vidēji smaga vai smaga slimība, tostarp smaga pneimonija, akūts respiratorā distresa sindroms, sepse un septisks šoks.

Šai slimībai nav īpašas ārstēšanas, tāpēc klīniskā pieeja ir simptomātiska, pamatojoties uz pacienta klīnisko stāvokli. Turklāt ļoti efektīva var būt uzturošā aprūpe (piemēram, uzturošā terapija un uzraudzība – skābekļa terapija, šķidruma vadīšana, pretvīrusu līdzekļi) inficētām personām.

 

 

13.02.2020 atjauninājums

Ko Eiropas pilsoņiem nozīmē Uhaņas pilsētas slēgšana? Vai šis solis samazina COVID-19 ievešanas risku Eiropā?

Šī brīža situācija ir mainīga un joprojām nav pietiekami daudz informācijas par šo jauno vīrusu un tā izplatīšanās potenciālu. Tāpēc ir  nepieciešams samazināt visu akūtu elpceļu infekciju risku, kas ietver arī saskares un kontaktu samazināšanu ar cilvēkiem, kuri iespējams  inficēti ar šo jauno koronavīrusu. Tādējādi pārvietošanās ierobežošana ir viens no veidiem, lai ierobežotu vīrusa tālāku izplatīšanos.

 

Kamēr visi COVID-19 izplatīšanās ceļi nav skaidri, ir ļoti grūti novērtēt šī pasākuma iespējamo pozitīvo ietekmi. ECDC uzskata, ka šobrīd ir jāizpēta slimības uzliesmojums un jāsniedz iedzīvotājiem skaidrs vēstījums par nepieciešamajiem higiēnas pasākumiem un izvairīšanos no iespējamiem infekcijas avotiem.

 

Vai ap 11 miljonu cilvēku apdzīvotas pilsētas slēgšana ir nebijis solis?

Ķīna ir izmantojusi līdzīgas pieejas mazākā apjomā (nelielās apdzīvotās vietās), piemēram, pirms dažiem gadiem, lai ierobežotu mēra uzliesmojumu. Pašreizējā scenārijā, ja šādus pasākumus ir iespējams piemērot, tam būtu jāietekmē vīrusa izplatība.

 

Vai Eiropa ir gatava, lai stātos pretī vīrusa uzliesmojumam?

Speciālisti uzskata, ka, ja gadījumi tiek konstatēti savlaicīgi un tiek piemēroti stingri infekciju profilakses un kontroles pasākumi, ES/EEZ Kopienas sabiedrībā plašas un noturīgas infekcijas izplatīšanās risks no cilvēka uz cilvēku ir zems.


Lielākajā daļā ES valstu ir izstrādāti plāni un pasākumi šāda veida infekciju ierobežošanai. Tomēr gan SARS-CoV, gan MERS-CoV gadījumā ir bijuši nozokomiāli jeb ar veselības aprūpi saistīti uzliesmojumi vai turpmākas izplatīšanās gadījumi, tāpēc jāpiemēro stingri infekciju kontroles un profilakses pasākumi ārstniecības iestādēs, t.sk. gadījumu izmeklēšana un apstiprināšana.

 

Kā Eiropa gatavojas, lai novērstu vīrusa izplatīšanos?

Pirmais solis, lai novērstu vīrusa izplatīšanos ES/EEZ, ir laikus atklāt ievestos gadījumus, piemērot atbilstošus infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumus un vajadzības gadījumā uzsākt kontaktpersonu apzināšanu.

 

Kāda ir bijusi reakcija Ķīnā?

Pirms Uhaņas pilsētas slēgšanas, tās lidostai bija tiešie lidojumu uz dažām Eiropas pilsētām: Parīzi (Francija), Londonu (Apvienotā Karaliste) un Romu (Itālija). Tomēr, sākot ar 22. janvāri šie reisi ir atcelti. Dalībvalstu sabiedrības veselības institūcijas saglabā modrību un seko līdzi pašreizējai situācijai Ķīnā.

 

Ķīnas Hubei province 2020. gada 23. janvārī aktivizēja 2. līmeņa reaģēšanu sabiedrības veselības jomā, kas ietver tādas darbības kā karantīnas pasākumus, ziņošanu par gadījumiem un nepieciešamo materiālo nodrošinājumu, lai kontrolētu COVID-19. Pašvaldībām vajadzēja izraudzīties slimnīcas, kurās uzņemt iespējamos un apstiprinātos gadījumus, kā arī segt visus ārstēšanās izdevumus.

 

Turklāt no 2020. gada 22. janvāra Uhaņas un Huanggang pilsētās tika slēgts viss sabiedriskais transports un sabiedriskas vietas, piemēram, tirgi, kafejnīcas, kinoteātri, izklaides parki un kultūras pasākumu vietas un atcelti publiski pasākumi. Plašsaziņas līdzekļi informē, ka no 2020. gada 24. janvāra tādi paši pasākumi ieviesti vismaz 10 pilsētās, kas atrodas Uhaņas tuvumā un tie skar vairāk nekā 20,5 miljonus cilvēku. Ķīnas iestādes 26. janvārī īstenojušas vēl papildu pasākumus, tostarp jaunā gada svinību atcelšanu vairākās lielākajās pilsētās un iedzīvotāju kustības ierobežošanu.

 

Kas būtu jāuzskata par aizdomīgu gadījumu, kuram nepieciešama laboratoriska pārbaude?

Pacienti ar akūtu elpceļu infekciju (pēkšņs slimības sākums un vismaz viens no šādiem simptomiem: klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums, paaugstināta temperatūra).

UN

14 dienu laikā pirms simptomu parādīšanās atbilst vismaz vienam no šādiem epidemioloģiskajiem kritērijiem:

  • Bija ciešā saskarē ar COVID-19 pacientu (veselības aprūpes iestādē, darba vietā, ceļojuma laikā, dzīves vietā)

VAI

  • Ir bijuši ceļojumi uz skartajām teritorijām, kurās notiek pastāvīga COVID-19 izplatīšanās;

VAI

  • Strādāja vai apmeklēja veselības aprūpes iestādi, kur ārstē pacientus ar COVID-19 infekcijām.

 

Cik efektīvi ir tādi pasākumi kā pārbaudes iebraukšanas punktos, karantīna utt. pasažieriem, kas ielido no Ķīnas?

Ieceļotāju pārbaudes iebraukšanas punktos ietver ķermeņa temperatūras pārbaudi un/vai simptomu skrīningu. Kopumā zinātniskās literatūras izpēte un analīze NEAPSTIPRINA skrīningu kā efektīvu pasākumu infekcijas slimību atklāšanai ieceļotāju vidū, jo īpaši šajā gadījumā, kad slimības simptomi ir ļoti bieži izplatīti, jo sakrīt ar sezonālās gripas aktivitāti Eiropā un Ķīnā. Tomēr Āzijas valstīs, izmantojot ieceļotāju pārbaudes lidostās, ir atklāti daži ievestie COVID-19 gadījumi. ECDC speciālisti veica modelēšanas pētījumu, lai novērtētu ieceļotāju pārbaudes efektivitāti, un secināja, ka iespēja identificēt inficētas personas ar COVID-19 ir ZEMA. Aptuveni 75% gadījumu no skartajām Ķīnas pilsētām nonāk galamērķī inkubācijas perioda laikā un tādējādi paliek neatklāti.

 

Karantīnas pasākumi ietver iespējami inficēto cilvēku (eksponēto) norobežošanu no cilvēkiem, kuri nav bijuši pakļauti COVID-19 iedarbībai (neeksponētie). Karantīnas pasākumi, ja tos īsteno precīzām eksponētajām grupām un pilnā mērā, var efektīvi ierobežot un palēnināt jaunā vīrusa nonākšanu sabiedrībā. Karantīnas pasākumu īstenošanā pastāv ievērojamas loģistikas, sociālās un komunikācijas problēmas, jo ierobežojumi attiecas uz veseliem cilvēkiem. ECDC eksperti uzskata, ka maz ticams, ka karantīnas pasākumi veselu iedzīvotāju grupām ar neskaidri definētu iedarbību (ekspozīciju), būs efektīva.

 

Šobrīd labākais veids, kā samazināt infekcijas izplatību, ir aizdomīgo gadījumu ātra identificēšana un testēšana, kā arī ciešu kontaktpersonu noskaidrošana un uzraudzība.

©SPKC 2020. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC