Slimību profilakses un kontroles centrs kopā ar Veselības ministriju un Veselības inspekciju informatīvās kampaņas “Uzticies pārbaudot!” ietvaros veiktā aptaujā secinājis, ka vairāk nekā trešdaļa (36%) invazīvās skaistumkopšanas pakalpojumu (permanentais grims, kosmētiskās injekcijas, manikīrs un pedikīrs, pīrsings, tetovēšana) izmantotāju tos iegādājušies no pakalpojumu sniedzējiem “mājas apstākļos”, tādējādi radot ievērojamus riskus savai veselībai. Eksperti atgādina, ka nereti ekonomija no nelegāla pakalpojuma iegādes ar uzviju ir jākompensē ar lieliem izdevumiem savas veselības un arī vizuālā izskata saglābšanai.
“Veiktās sabiedriskās aptaujas rezultāti apliecinājuši mūsu aplēses un pieņēmumus par invazīvās skaistumkopšanas pakalpojumu izmantotāju daudzumu – proti, tos ir izmantojis katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (51%), un viens no būtiskākajiem faktoriem, izvēloties pakalpojuma sniedzējus, ir to cena (67%). Šajā kontekstā nav noslēpums, ka zemāko pakalpojumu cenu spēj piedāvāt pakalpojumu sniedzēji, kuri strādā “pelēkajā zonā” un savu darbību veic no higiēnas prasību viedokļa nepiemērotās telpās – mājās,” norāda Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume.
No aptaujas rezultātiem var secināt, ka, no vienas puses, sabiedrības informētība par iespējamajiem saslimstības riskiem ir ļoti augsta, jo 84% respondentu apzinās, ka, izmantojot invazīvās skaistumkopšanas pakalpojumus, pastāv risks saslimt ar vīrusu infekcijām. No otras puses, pakalpojuma saņēmēji kūtri interesējas par procesiem, kas saistīti ar saņemto pakalpojumu drošību. Piemēram, tikai katrs trešais (34%) ir uzdevis jautājumus pakalpojumu sniedzējam par procedūrā izmantoto instrumentu apstrādi un dezinfekciju, kamēr 64% to nedara un vieglprātīgi paļaujas uz pakalpojuma sniedzēju profesionalitāti.
“Sabiedrība nereti aizmirst, ka pat tik it kā ikdienišķs pakalpojums kā manikīrs un pedikīrs rada dažādus saslimšanu riskus. Tādēļ aicinām ikvienu rūpīgi izvērtēt, vai ir vērts riskēt ar nopietnām sekām savai veselībai, un painteresēties, vai un kā pakalpojuma sniedzējs ievēro vismaz minimālās higiēnas prasības (telpas tīrība, instrumentu dezinfekcija, vienreizlietojamo instrumentu izmantošana utt.). Taču visdrošāk ir izmantot tikai tādus skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, kuri par savu darbību ir paziņojuši Veselības inspekcijai. Šī informācija ir publiski pieejama inspekcijas mājaslapā,” uzsver Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece.
Veselības inspekcija atgādina, ka legāls un atbildīgs pakalpojuma sniedzējs ir tāds, kura izglītības kompetencē ir sniegt atbilstošo pakalpojumu, kā arī – kurš pats vai kura pārstāvētais salons par savu darbību paziņojis Veselības inspekcijai (bit.ly/piesakies-parbaudi). Tas ļauj ne tikai pakalpojuma saņēmējiem pārliecināties par legālu drošību, bet arī pašiem pakalpojuma sniedzējiem gūt kvalitātes apstiprinājumu, vienlaikus izturoties atbildīgi pret saviem klientiem.
Solvita Muceniece turpina: “Uzskatām, ka ne mazāk būtiski ir pašiem invazīvās skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē strādājošajiem apzināties savu atbildību klientu un viņu veselības priekšā. Nekvalitatīvs pakalpojums labākajā gadījumā var rezultēties ar papildu izdevumiem kosmētisku nepilnību novēršanai, bet sliktākajā – ar dzīvībai bīstamām saslimšanām un paliekošiem defektiem uz cilvēka ķermeņa. Tādēļ aicinām ikvienu nozarē strādājošo savus pakalpojumus sniegt, ievērojot visas drošības prasības, reģistrēt savu komercdarbību un arī publiski apņemties nepievilt savus klientus, parakstot digitālo apņemšanos (plašāka informācija pieejama šeit: