Menopauze ir olnīcu funkcijas izsīkums, ko raksturo ovulācijas izbeigšanās ar tam sekojošu menstruāciju izbeigšanos. Tā iestājas katrai sievietei, sasniedzot noteiktu bioloģisku vecumu, – visbiežāk periodā no 45 līdz 55 gadiem.
Menopauze ir sākusies, ja menstruāciju nav vismaz gadu.
Tās priekšvēstnesis ir premenopauze, kas ir pārejas laiks līdz pēdējām mēnešreizēm.
Šajā periodā sākas menstruālā cikla traucējumi. Menstruālā cikla traucējumi var būt īsāks cikls, mazāka vai tieši stiprāka asiņošana. Iespējams arī epizodes, kad 3–4 mēnešus ir menstruāciju aizkave un tad sākas ilgstoša asiņošana, kas var ilgt līdz pat mēnesim. Šādos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Traucējumi var būt mazāk izteikti vai gluži pretēji – spēcīgāki.
Premenopauzes ilgums katrai sievietei ir individuāls, un tas var ilgt no viena līdz pat 15 gadiem. Šajā pārejas periodā norisinās pārmaiņas sievietes ķermenī. Olnīcas pakāpeniski pārstāj darboties un izstrādāt hormonus – estrogēnu un progesteronu. Estrogēns ir hormons, kas ir atbildīgs par izskatu, pašsajūtu, redzi, dzirdi, kaulu blīvumu, sirdi, asinsvadu sistēmu un prāta spējām.
Pārmaiņas norisinās pakāpeniski, līdz olnīcu funkcijas ir izsīkušas, kad ovulācija vairs nenotiek un sievietei vairs nevar iestāties grūtniecība.
Menopauzes fizioloģiskā norise ir sarežģīta, tajā iesaistīti vairāki hormoni un bioloģiski aktīvās vielas.
Pamata mehānismā olnīcās ir iztērēti visi folikuli, un olnīcas vairs nespēj pietiekamā daudzumā saražot sievišķo hormonu estrogēnu. Estrogēna līmeņa samazināšanās sievietei izpaužas ar tādiem menopauzei raksturīgiem fiziskiem simptomiem kā karstuma viļņi, svīšana naktīs, locītavu sāpes, nespēks un svara pieaugums. Var parādīties arī garastāvokļa svārstības, trauksme, nomākums, aizkaitināmība, raudulība, dzimumtieksmes trūkums, miega un atmiņas traucējumi. Izmaiņas var parādīties arī ādā un gļotādā – āda zaudē elastību, kļūst plāna, raupja, uz sejas un kakla parādās novecošanās pazīmes, maksts gļotāda kļūst sausāka, tās sieniņa plānāka un ātri ievainojama.
Katra sieviete ir atšķirīga, un atšķirīgas ir arī menopauzes izpausmes. Daļai sieviešu šīs izmaiņas norit teju nemanāmi, savukārt daļai sieviešu tās var būt izteiktākas. Ja menopauzes izpausmes ir traucējošas un ietekmē dzīves kvalitāti, ir iespējas to mainīt. Sievietei ir jādodas pie sava ginekologa un kopīgi jāizrunā iespējas, kā mazināt simptomus, kas apgrūtina dzīvi un pašsajūtu.
Katrai sievietei šajā vecumā pie ginekologa noteikti jāiet vismaz reizi gadā arī tad, ja nekādu sūdzību nav!
Padomi, kas palīdzēs menopauzes laikā saglabāt labu pašsajūtu:
- uzturā iekļauj produktus, kas satur fitoesterogēnus (sojas produkti, linsēklas);
- regulāri pildi vingrojumus starpenes un iegurņa muskulatūras stiprināšanai (tie paātrina asiņu piegādi, kas samazina maksts sausumu);
- regulāra dzimumdzīve palīdzēs uzturēt maksts muskulatūru vingru, kā arī normalizēs maksts mitrināšanos;
- karstuma viļņu laikā veic dziļas un lēnas ieelpas;
- regulāri vingro – vismaz 3 reizes nedēļā, tas palīdzēs mazināt karstuma viļņus;
- veic vispārējo ķermeņa masāžu – tā uzlabos asinscirkulāciju visā ķermenī;
- konsultējies ar ginekologu par iespēju uzsākt menopauzes hormonu terapiju, kas ir visefektīvākais līdzeklis menopauzes simptomu mazināšanai.
Sievietes reproduktīvo sistēmu ietekmē arī viņas dzīvesveida paradumi. Kaitīgie paradumi var veicināt menopauzes ātrāku iestāšanos.
Smēķēšana ne tikai ievērojami paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku, bet arī negatīvi ietekmē sievietes reproduktīvo veselību: paaugstina vēža (olnīcu, krūts, dzemdes kakla vēža) attīstības risku.
Neizmanto alkoholu kā līdzekli ar menopauzi saistīto simptomu mazināšanai. Tas neatrisinās problēmu ilgtermiņā, bet var kļūt par atkarību, kā arī veicina onkoloģisko slimību attīstību.
Sievietes svaru menopauzes laikā nosaka vairāki faktori – iedzimtība, hormoni, uzturs, fiziskās aktivitātes un hroniskās slimības. Ir faktori, kurus nevar manīt (piemēram, ģenētiskos faktorus), taču ikvienam ir iespēja mainīt savu dzīvesveidu. Menopauzes laikā hormonālo izmaiņu ietekmē palēninās vielmaiņa un pieaug liekā svara un aptaukošanās risks, tādēļ, īpaši tagad, ir svarīgi pievērs uzmanību savai ikdienas ēdienkartei. Veselīgs un sabalansēts uzturs palīdzēs ne vien uzturēt optimālu ķermeņa masu un novērst aptaukošanos, bet arī samazinās sirds asinsvadu slimību un cukura diabēta attīstības risku.
Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo dzīves kvalitāti, pašsajūtu (t. sk. palīdz mazināt menopauzes radītos simptomus) un pagarina veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu (bez funkcionāliem ierobežojumiem). Svarīgi atcerēties, ka nekad nav par vēlu uzsākt nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, jo jebkurā vecumā fiziskās aktivitātes salīdzinoši īsā laikā var uzlabot labsajūtu un veselību. Nodarbošanos ar fiziskajām aktivitātēm vajadzētu uzsākt pakāpeniski. Tomēr, lai pozitīvi tiktu ietekmēti veselības rādītāji, vienai fiziskajai aktivitātei jāvelta ne mazāk kā 10 minūtes.
Vairāk informācijas par menopauzi meklē šeit.