Garais klepus

Vienīgais infekcijas avots ir slims cilvēks. Visinfekciozākais slimnieks ir pirmajā slimības periodā, bet garo klepu izraisošās baktērijas cilvēks var izdalīt 3 nedēļas un ilgāk. Ar garo klepu citus var inficēt arī cilvēks, kuram garais klepus ir vieglā formā vai viņam nav redzamu saslimšanas pazīmju. Garā klepus izraisītājs izplatās no cilvēka uz cilvēku gaisa – pilienu (runājot, klepojot, šķaudot) vai ciešu kontaktu ceļā. Slimības ierosinātājs iekļūst organismā caur elpceļiem un vairojas elpceļu gļotādā, veicinot iekaisumu. Slimības simptomi parasti parādās 5 līdz 10 dienu laikā pēc inficēšanās, taču var parādīties arī līdz pat 21 dienai un vēlāk. Neimūnām personām pēc saskares ar izraisītāju slimība attīstās 70-75% gadījumu.

Slimība parasti sākas pakāpeniski ar saaukstēšanās simptomiem un tai ir 3 periodi. Pirmais periods ilgst no 2 – 3 dienām līdz pat 2 nedēļām. Raksturīgie simptomi:

• iesnas;
• nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• rets, sauss klepus;
• var asarot acis.

Klepum kļūstot arvien biežākam un intensīvākam, slimība pāriet nākamajā periodā.

Otrais periods ilgst 2 līdz 3 nedēļas. Tam raksturīgas krampjveida klepus lēkmes, galvenokārt naktīs.

• Klepus lēkme sākas pēkšņi;
• bērns klepo bez apstājas, tad ar svilpjošu troksni ievelk elpu un atkal turpina klepot;
• lēkmes beigās izdalās staipīgas krēpas, tā var beigties arī ar vemšanu..
• biežas klepus lēkmes veicina asinsizplūdumu rašanos acu ābolos.

Trešais (atveseļošanās) periods ilgst 3 līdz 4 nedēļas. Klepus kļūst retāks, mazāk intensīvs, vieglāk atdalās krēpas.

Slimnieks lēni un pakāpeniski atveseļojas, bet klepus pilnībā nepāriet un var saglabāties vēl ilgstoši.

Tipiskā klīniskā aina (mokošas krampjveida klepus lēkmes) parasti tiek novērota maziem bērniem, galvenokārt – nevakcinētiem.

Zīdaiņiem slimība noris smagāk – pirmais un otrais periods parasti ir īsāks, bet klepus lēkmes -  biežākas un garākas. Tāpat zīdaiņiem, kuri ir jaunāki par sešiem mēnešiem, raksturīgais klepus var neattīstīties, toties viņiem var tikt novērota aizdusa un pat elpošanas apstāšanās (apnoja), turklāt, nesaņemot atbilstošu ārstēšanu, viņiem ir risks mirt no šīs slimības.  

Slimība ir īpaši bīstama zīdaiņiem, kuri vēl nav uzsākuši vai saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu pret garo klepu, un kurus var inficēt, piemēram, nevakcinēti vecākie brāļi un māsas vai citi ģimenes locekļi.

Pusaudži garo klepu var izslimot vieglā formā, reizēm pašiem to nezinot, inficējot apkārtējos – pret infekciju uzņēmīgās personas.

Biežākā garā klepus komplikācija ir bronhīts un pneimonija. Iespējamas arī šādas komplikācijas:

• deguna asiņošana;
• asinsizplūdumi acu gļotādā;
• slikta dūša un vemšana;
• svara zudums;
• trūces;
• krampji;
• atelektāze (plaušu audu stāvoklis, kad alveolas nesatur gaisu, tādēļ to sieniņas saplok);
• encefalopātija (ar galvas smadzeņu bojājumu saistīts stāvoklis, kas attīstās, visticamāk, sakarā ar nepietiekamu organisma audu apgādi ar skābekli);
• asinsizplūdums smadzenēs (šī ir reta, bet smaga komplikācija).

Paaugstināts dažādu komplikāciju risks ir priekšlaicīgi dzimušiem bērniem un pacientiem ar sirds, plaušu, nervu sistēmas slimībām.

Lai uzstādītu precīzu diagnozi, visos gadījumos būtiski garā klepus klīnisko diagnozi apstiprināt ar atbilstošiem laboratoriskiem izmeklējumiem, nosakot specifiskās antivielas asinīs. Līdz otrajai nedēļai garo klepu ieteicams diagnosticēt, izmeklējot aizdegunes paraugu B. Pertussis izolēšanai, bet vēlāk diagnozi var noteikt arī, veicot seroloģiskos izmeklējumus.

Slimības profilakses pamatā ir vakcinācija, kas ir visefektīvākā aizsardzība pret saslimšanu. Jāņem vērā, ka imunitātes izveidošanai un uzturēšanai ir nepieciešams noteikts vakcīnas devu skaits (pamata vakcinācijas un balstvakcinācijas kurss). Saskaņā ar aktuālo bērnu vakcinācijas kalendāru, vakcīna pret garo klepu jāsaņem 2, 4, 6, 12-15 mēnešu, 7 un 14 gadu vecumā, vakcinējoties ar kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae un B hepatītu (2, 4, 6, 12-15 mēnešos), kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu (7 gadu vecumā) un kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem (14 gadu vecumā).

Zīdaini līdz vakcinācijas vecuma sasniegšanai (2 mēnešu vecumā) vislabāk spēj pasargāt grūtniecības laikā vakcinējusies māte, jo jaundzimušajam ar mātes pienu tiek nodotas antivielas, kā arī vakcinēta grūtniece grūtniecības laikā caur placentu nodod šīs antivielas auglim.

Ja pastāv iespēja, ka notikusi inficēšanās ar garo klepu:

• jāsazinās ar ārstu telefoniski, lai ģimenes ārsts sniegtu padomus un nepieciešamības gadījumā nozīmētu ārstēšanu;
• kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, jālieto sejas maska vai respirators, lai mazinātu infekcijas izplatīšanās risku;
• jāizvairās no kontakta ar bērniem un zīdaiņiem, līdz infekcijas izārstēšanai. Atcerieties, ka garais klepus ir īpaši bīstams zīdaiņiem!

• Ja slimība nenorit smagi, nodrošinot atbilstošus apstākļus, garo klepu iespējams ārstēt mājās. Bērnus līdz 6 mēnešu vecumam un pacientus ar nopietnām sirds, plaušu, nervu sistēmas slimībām ieteicams ārstēt slimnīcā.
• Pēc pirmo simptomu parādīšanās nevediet bērnu uz bērnudārzu vai skolu un neapmeklējiet publiskas vietas.
• Nodrošiniet, lai slimnieks uzņemtu pietiekami daudz šķidruma un pilnvērtīgu, vitamīniem bagātu, vecumam atbilstošu un viegli sagremojamu uzturu. Nav vēlams uzturā lietot skābus un sāļus produktus, jo tie kairina augšējos elpošanas ceļus.
• Ja slimniekam nav paaugstināta temperatūra, jācenšas uzturēties svaigā gaisā (izvairoties no vietām, kur iespējams inficēt citus), jo vēss gaiss samazina lēkmju biežumu.
• Regulāri veiciet telpu mitro uzkopšanu un vēdināšanu.
• Stingri ievērojiet personīgo higiēnu, īpaši rūpīgi mazgājiet rokas.
• Nodrošiniet slimnieku ar tikai viņam paredzētiem galda piederumiem un higiēnas priekšmetiem (dvieļiem u.tml.).
• Garā klepus ārstēšanai ģimenes ārsts var nozīmēt antibakteriālus, pretklepus un spazmolītiskus līdzekļus.
• Sazinieties ar savu ģimenes ārstu!

Ja ārsta padoms nepieciešams ārpus Jūsu ģimenes ārsta darba laika, zvaniet uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni – 66016001. Tālruņa darba laiks: darba dienās no plkst.17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.

Plašāku informāciju par infekcijas slimībām, vakcināciju un profilaksi meklējiet www.spkc.gov.lv, kā arī pie sava ģimenes ārsta.