Kas ir šis maģiskais izmeklējums, kurš ļauj aplūkot topošās māmiņas puncī augošo mazuli? Tā ir ultrasonogrāfija jeb USG – svarīgs izmeklējums, lai sekotu līdzi mazuļa augšanai un labsajūtai.
USG ir nekaitīga un nesāpīga diagnostikas procedūra. Lai iegūtu attēlu, tiek izmantota augstas frekvences ultraskaņa. Ir dažādi pētījumi, kas apliecina, ka USG nav kaitīga ne grūtniecei, ne mazajam bērniņam. Tā faktiski ir vienīgā metode, kas sniedz ieskatu, kā mazulim klājas grūtniecības laikā!
Lai jūsu pirmā vizuālā tikšanās ar mazuli būtu skaista un jūs būtu tai gatavi, aicinām iepazīties ar noderīgu informāciju par USG veikšanu, kā arī uzzināt patiesību par mītiem, kas nereti satrauc topošos vecākus.
“Pirmās bildes” var būt dažādas
Lai dodoties uz izmeklējumu neapjuktu burtu kombinācijās, jāzina, ka var tikt veikti dažādi USG izmeklējumi – 2D, 3D vai 4D izmeklējums. 2D apskate parāda bērniņu plaknē, savukārt 3D trīs dimensijās jeb kā telpisku attēlu, bet 4D izmeklējums ļauj izveidot nelielu filmiņu, kurā bērniņš redzams kustībā.
No medicīniskā viedokļa pietiekama ir informācija, kas tiek iegūta 2D izmeklējuma laikā. 3D un 4D bildes un video ieraksti ir papildu tehnoloģiskās iespējas jaunākās paaudzes aparātiem, un tie nav saistīti ar izmeklējuma kvalitāti. Līdz ar to valsts apmaksā USG izmeklējumus grūtniecēm, ja tie tiek veikti ar USG aparātiem, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktām tehniskajām prasībām, neatkarīgi no aparātu iespējas iegūt vairākdimensiju attēlus.
Dažkārt pēc veiktā izmeklējuma ārsts iedod topošajai māmiņai USG attēlus, kuros redzamas mazuļa aprises, piemēram, ja tas nepieciešams turpmākai augļa attīstības novērošanai pie ārsta vai citu medicīnisku apsvērumu dēļ. Var būt gadījumi, kad attēlu izsniegšanai nav pamatojuma, bet, ja topošā māmiņa tomēr vēlas saglabāt par piemiņu mazuļa USG attēlu un ārstniecības iestāde piedāvā šādu iespēju, attēlu var saņemt par nelielu papildu samaksu atbilstoši cenrādim.
Ultrasonogrāfija nepaaugstina augļūdeņu temperatūru
Diemžēl ir dzirdēti apgalvojumi, ka USG paaugstinot augļūdeņu temperatūru, taču, kā jau minēts, izmeklējuma laikā attēls tiek iegūts pateicoties skaņai, kas nesilda! Vēl pastāv mīts, ka mazuļiem nepatīk USG izmeklējums, tāpēc viņi sākot pastiprināti grozīties. Šim faktam ir vienkāršs izskaidrojums, un tas nav saistīts ar USG – topošajai māmiņai apguļoties uz apskates galda, bērniņš noteikti gribēs iekārtoties kā viņam ērtāk, tāpēc arī grozīsies. Patiesībā izmeklējums neietekmē mazuli, un viņam nevajadzētu just diskomfortu!
Ir svarīgi laicīgi konstatēt riskus
USG izmeklēšana grūtniecības laikā noris atbilstoši valsts noteiktajiem standartiem, kas izveidoti, sadarbojoties ar Latvijas Ginekologu asociācijas pārstāvjiem un citiem nozares speciālistiem. Izmeklējums tiek veikts pirmajā trimestrī (11.-14. grūtniecības nedēļā) un otrajā trimestrī (20.-23. grūtniecības nedēļā), savukārt trešajā trimestrī (34.-36. grūtniecības nedēļā) valsts apmaksāts izmeklējums tiek veikts tikai riska grupas grūtniecēm – piemēram, ja ir aizdomas par augļa augšanas aizturi, daudzaugļu grūtniecības gadījumā vai, ja ir neskaidra augļa guļa.
Grūtnieču aprūpē tiek iekļauti papildu izmeklējumi, kā arī precizētas konkrētas grūtniecības nedēļas noteiktu izmeklējumu veikšanai. Tas ir svarīgi grūtniecības novērošanas procesā, kā arī palielina iespēju agrāk atklāt iedzimtās patoloģijas un uzlabot iedzimto anomāliju noteikšanu pirms mazuļa piedzimšanas.
Ja ārsts, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, izvērtē grūtnieces veselības stāvokli un konstatē, ka nepieciešams veikt papildu izmeklējumus, grūtniecei var tikt izsniegts nosūtījums USG veikšanai tik reizes, cik ārsts uzskata par vajadzīgu.
Pirmā USG tiek veikta caur vēdera priekšējo sieniņu vai vagināli. Šajā reizē ārsts apskata mazuli, izmēra viņa garumu, kā arī kakla kroku. Vienlaikus ir svarīgi nodot asinsanalīzes, lai starp šiem diviem izmeklējumiem būtu ne vairāk kā divu dienu starpība. Parasti grūtniecei par to nav jāsatraucas, jo ārsts pats saplāno abu pārbaužu veikšanu. Apvienojot rezultātus, tiek izskaitļots iespējamais hromosomālās patoloģijas risks.
Svarīgi, ka pirmais izmeklējums palīdz laicīgi konstatēt iespējamās problēmas un atbilstoši risināt situāciju. Tai pašā laikā jāatceras, ka tā ir tikai patoloģijas riska iespējamība, kas tiek noteikta matemātiski. Tas nozīmē, ka ārsti var vienīgi rekomendēt, kāda būtu labākā
rīcība konkrētajā gadījumā. Ja sieviete, neskatoties uz pastāvošajiem riskiem, tomēr vēlas gaidāmo bērniņu, neviens nav tiesīgs viņai to pārmest. Šis lēmums ir tikai un vienīgi vecāku ziņā.
Tendence – bērniņa dzimumu grib saglabāt kā pārsteigumu
Otrā USG izmeklēšana notiek no 20. līdz 23. grūtniecības nedēļai un tiek veikta caur vēdera priekšējo sieniņu. Šī ir bērniņa īsta anatomiska izmeklēšana! Ļoti daudz ko jau var apskatīt, kā arī noteikt gaidāmā mazuļa dzimumu. Lai gan mūsdienās visai reti bērna dzimums ir pārsteigums, kas vecākus sagaida dzemdībās, šobrīd ārsti ievērojuši to vecāku skaita pieaugumu, kuri USG laikā lūdz neatklāt mazuļa dzimumu.
Interesanti, bet reizēm mazā bērniņa dzimumu nav iespējams noteikt arī objektīvu apstākļu dēļ. Piemēram, ja mazulis ir pagriezis ārstam muguriņu vai ieņēmis kādu īpašu pozu. Ja tomēr ir ļoti liela vēlēšanās noskaidrot gaidāmā bērniņa dzimumu, tad uz USG izmeklējumu var doties atkārtoti, taču jāņem vērā, ka šīs izmaksas būs jāsedz pašiem.
Bieži vien uz otro USG izmeklēšanu līdzi dodas topošais tētis vai kāds jaunās māmiņas tuvinieks – par kopīgu vizīti papildus nav jāmaksā! Tā ir jauka iespēja sasveicināties ar mazuli un atbalstīt māmiņu, tomēr jāņem vērā, ka USG laikā ārsts cītīgi strādā, lai būtu veikta iespējami pilnīga un kvalitatīva pārbaude. Tāpēc jābūt saprotošiem, netraucējot izmeklēšanu.
Labi, ka ārsta seja izmeklējuma laikā ir nopietna! Ir gadījumi, kad topošās māmiņas uztraucas: „Ārstes seja izmeklējuma laikā bija tik nopietna, un ārste ilgi klusēja… es jau domāju, ka nebūs labi.” Atcerieties, ka šis nav tik vienkāršs izmeklējums, jo mazulis nezina, ka ir atnācis atrādīties pie ārsta! Reizēm viņš pagriež tikai vienu pusi, bet ārstam ir jāapskata abas rociņas, abas kājiņas, visi pirkstiņi, kā arī sirsniņa un citi iekšējie orgāni. Ārsta nopietnā seja nenozīmē, ka bērniņam kaut kas kaiš, bet gan liecina par to, ka viņš cenšas visu kārtīgi izpētīt, lai varētu to izstāstīt un parādīt arī jums.
Mēdz būt situācijas, kad ārsts iesaka veikt papildu USG - arī tas ne vienmēr ir kādu sarežģījumu dēļ! Piemēram, var gadīties, ka bērniņš šķiet mazāks, nekā norādītajā laikā vajadzētu būt – tad ir nepieciešams viņu vēlreiz apskatīt.
Apdomāt pirms atteikties
Ir sievietes, kuras dažādu apsvērumu dēļ atsakās no USG, un viņām ir šādas tiesības. Tomēr, pirms izšķirties par šādu soli, noteikti vajadzētu izrunāties ar ārstu, lai apzinātos visus iespējamos riskus. USG ir nepieciešama gan topošās māmiņas, gan mazuļa veselības nodrošināšanai! Turklāt, šis izmeklējums ļauj kvalitatīvāk sagatavoties dzemdībām un plānot tālāko ārstēšanu pēc bērniņa dzimšanas, ja nu tas gadījumā ir nepieciešams.
Līdzīgi kā par USG veikšanu, pastāv mīti un dažādi viedokļi arī par citiem ar grūtniecību saistītiem jautājumiem – uzturu, sportošanu un skaistumkopšanu grūtniecības laikā, dzemdībām, jaundzimušā kopšanu u.c. Tāpēc svarīgi uzticēties drošiem un pārbaudītiem informācijas avotiem.
Lai mazuļa gaidīšana ir skaists piedzīvojums!
Katram cilvēkam ir noteikta asins grupa (0, A, B un AB) un rēzus faktors (pozitīvs vai negatīvs). To nosaka, uzsākot grūtniecības aprūpi, kad gaidāmā bērna māmiņa ir stājusies uzskaitē. Ja topošajai māmiņai rēzus faktors ir negatīvs, bet gaidāmajam mazulim pozitīvs, un augļa un mātes asinis kādu iemeslu dēļ saskaras, tad mātes organisms bērniņa rēzus pozitīvos eritrocītus jeb sarkanos asinsķermenīšus var uztvert kā svešus un sākt izstrādāt īpašus olbaltumvielu savienojumus - antivielas. Šīm antivielām nonākot augļa asinsritē, tās cenšas iznīcināt sarkanos asinsķermenīšus (eritrocītus) un var izraisīt augļa mazasinību. Visām sievietēm, neatkarīgi no rēzus un asins grupas piederības, tiek noteikta arī antivielu klātbūtne asinīs. Visbiežāk gan antivielas veidojas rēzus negatīvām sievietēm, un tas notiek iepriekšminētajos gadījumos, ja gaidāmais mazulis ir rēzus pozitīvs (šādos gadījumos bērna tēvs noteikti ir rēzus pozitīvs). Pat tad, ja grūtniecības sākumā rēzus negatīvām grūtniecēm antivielas nav atrastas, tās zināmos apstākļos var veidoties grūtniecības laikā, tāpēc šīs antivielas pārbauda vēl atkārtoti. Ja asinīs tiks atrastas rēzus antivielas, grūtniecība jākontrolē īpaši rūpīgi. Pajautā savam aprūpes sniedzējam par anti rēzus globulīna ievadīšanu grūtniecības laikā. Šis medikaments aizsargā no antivielu rašanās, un to noteikti ievada dzemdību nodaļā visām rēzus negatīvajām sievietēm pēc dzemdībām, ja ir piedzimis rēzus pozitīvs bērniņš, lai novērstu antivielu veidošanās procesu un nākamās grūtniecības laikā pasargātu mazuli. Ar imūnglobulīna palīdzību māmiņas imūnsistēma fiksē, ka organismā ir antivielas un organisms pats no jauna tās nerada.
Grūtniecības pirmajā trimestrī no minētajiem izmeklējumiem būtu jāizvairās, ja vien risks mātes veselībai nav lielāks par risku gaidāmā bērna veselībai. Svarīgi ir saprast, ka šādus izmeklējumus parasti nozīmē, ja ir pamatotas bažas par sievietes veselības stāvokli. Ja ir veikts rentgens, datortomogrāfija vai kodolmagnētiskā rezonanse laikā, kad sieviete ir stāvoklī, bet pati to vēl nav zinājusi, tad par šo faktu noteikti jāinformē grūtniecību uzraugošais speciālists. Ja sieviete plāno grūtniecību vai viņai ir aizdomas, ka grūtniecība varētu būt iestājusies, par to ir jāinformē ārsts, lai varētu izvērtēt izmeklēšanas un ārstēšanas metodi, kas būtu vislabākā konkrētajā situācijā.
Rentgena stari un datortomogrāfija
Datortomogrāfija ir rentgenizmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēli. Rentgena staru ietekme grūtniecības laikā var kaitēt mazulim, jo īpaši 1. trimestrī (gaidāmajam bērnam paaugstinās risks attiecībā 1 pret 1000 saslimt ar onkoloģiskām saslimšanām), ja rentgena starus māte saņēmusi vēdera vai iegurņa rajonā. Ja izmeklējums veikts citai ķermeņa daļai, risks bērna veselībai būtiski samazinās. Tomēr, ja izmeklējums nepieciešams, lai būtiski uzlabotu mātes veselības stāvokli, tas jāvērtē individuāli.
Kodolmagnētiskās rezonanse
Kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējuma laikā netiek izmantoti rentgena stari, tāpēc arī ietekme uz gaidāmo bērnu ir niecīga, taču līdz 12. grūtniecības nedēļai izmeklējumu nav ieteicams veikt, ja vien risks mātes veselībai nav lielāks par risku gaidāmajam bērnam.
Grūtniecības laikā būtiska nozīme ir regulārām pārbaudēm, kas ļaus sekot līdzi gan topošās māmiņas, gan mazuļa veselības stāvoklim.
Pirmajā apmeklējuma reizē (līdz 12.grūtniecības nedēļai), kad dosies pie ārsta un stāsies grūtniecības uzskaitē, tiks veikts kopējais veselības stāvokļa novērtējums. Pirmajā reizē tiek aprēķināts ķermeņa masas indekss, savukārt turpmākajās reizēs ārsts fiksēs ķermeņa svara pieaugumu. Regulāri atbilstoši ārsta vai vecmātes norādījumiem būs jānodod asins, urīna analīzes, jāveic asinsspiediena mērījums. Pirmajā analīžu nodošanas reizē ir jānosaka asinsgrupa un rēzus faktors, jāpārbauda, vai nav kādas infekcijas slimības, tiek veikta maksts iztriepe un dzemdes kakla citoloģiskā izmeklēšana. Visi šie izmeklējumi ļauj savlaicīgi noteikt novirzes no normas un nodrošināt normālu grūtniecības norisi.
11.-13. grūtniecības nedēļas laikā tiek veikts I trimestra ģenētiskais skrīnings, kas sevī ietver speciālu ultrasonogrāfijas izmeklēšanu, lai pārbaudītu ģenētiskās patoloģijas, kā arī īpašu asins analīzi. Izvērtējot šo abu izmeklējumu rezultātus kontekstā ar māmiņas vecumu, tiek noteikts ģenētiskā riska līmenis konkrētajai grūtniecībai, pēc kā tālāk tiek lemts, vai nepieciešami kādi papildu padziļināti izmeklējumi.
Sākot ar 16. grūtniecības nedēļu, ārsts katrā vizītē noteiks dzemdes augstumu un veiks augļa sirdsdarbības izmeklējumu. Grūtniecības laikā jāveic vismaz divi ultrasonogrāfijas izmeklējumi – viens, kā jau minēts iepriekš, ap 12.grūtniecības nedēļu un otrs pēc 20. grūtniecības nedēļas. Nepieciešamības gadījumā var tikt izsniegts nosūtījums uz vēl vienu ultrasonogrāfiju 34.-36. grūtniecības nedēļā. Atceries, ka ultraskaņa mazulim ir nekaitīga, tāpēc nav jāsatraucas, ja ārsts ieteicis šādu papildu apskati.
25.-26.grūtniecības nedēļā paaugstināta riska gadījumā (piemēram, ja grūtniecei ir hronisks cukura diabēts vai grūtniecības laikā lietoti specifiski medikamenti) grūtniecēm papildus tiek veikts arī glikozes slodzes tests, lai savlaicīgi atklātu grūtniecības diabētu.
Ārstniecības persona, kura veic grūtniecības aprūpi (ginekologs, vecmāte vai ģimenes ārsts), ja nepieciešams, var sniegt nosūtījumu pie citiem veselības aprūpes speciālistiem papildus pārbaužu veikšanai. Ja grūtniecības uzraudzību veic ģimenes ārsts vai vecmāte, tad grūtniecības 16.-18. nedēļā jādodas uz konsultāciju pie ginekologa - dzemdību speciālista.
35.-37.grūtniecības nedēļā visām grūtniecēm tiek veikts uzsējums no dzemdes kakla, lai noteiktu B grupas hemolītiskā streptokoka klātbūtni dzemdību ceļos. Ja analīzēs tiek konstatēts šis mikroorganisms, tas noteikti ir jāieraksta Mātes pasē, lai, sākoties dzemdībām, par šo faktu būtu informēts dzemdību nodaļas personāls, grūtniece saņemtu atbilstošu aprūpi, un tiktu novērsts iespējamais mazuļa inficēšanās risks.
Precīzu valsts obligāto izmeklējumu plānu grūtniecības laikā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.611“Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”.
Grūtniecības laikā mātes dzemdē mazulis atrodas augļūdeņos. Šie ūdeņi satur bērna ādas šūnas un citas daļiņas, kas var sniegt ļoti svarīgu informāciju par viņa veselību, vēl pirms mazais ir piedzimis.
Ne visas saslimšanas ir iespējams konstatēt pēc noņemtiem augļūdeņu paraugiem, tomēr tas ir izmeklējuma veids, kas sniedz drošu informāciju par to, vai bērnam ir vai nav Dauna sindroms, cistiskā fibrioze, muskuļu distrofija, nervu caurulītes un centrālās nervu sistēmas defekti, kā arī citas specifiskas iedzimtas slimības. Pārbaudot augļūdeņus var novērtēt arī, vai tajos ir kāda infekcija.
Procedūru, kad tiek paņemts neliels augļūdeņu daudzums analīžu veikšanai, sauc par amniocentēzi.
Ja ārsts Tev ir ieteicis veikt amniocentēzi, tas nekādā gadījumā neliecina par to, ka gaidāmajam bērnam pavisam noteikti ir kādas iedzimtas problēmas. Vienkārši Tavu iepriekšējo izmeklējumu rezultāti liecina, ka ir nepieciešams uzzināt precīzāku informāciju. Amniocentēzi iesaka veikt, ja:
- grūtniecības skrīninga rezultāti un ultrasonogrāfijas dati norāda, ka pastāv augsts risks, ka bērnam varētu būt iedzimtas ģenētiskas saslimšanas;
- sievietei iepriekš ir bijusi grūtniecība, kur bērnam konstatēta iedzimta saslimšana;
- kādam no ģimenes locekļiem (vecākiem, brāļiem, māsām) ir bijusi konstatēta ģenētiska saslimšana;
- ģenētisko saslimšanu risks jaundzimušajam pieaug, ja mātei ir virs 35 gadi, bet tēvam virs 45 gadi.
Tev ir iespēja veikt amniocentēzi arī tad, ja Tev nav neviens no iepriekš nosauktiem riskiem, bet vēlies to darīt kādu citu sev zināmu apsvērumu dēļ.
Diemžēl, bet ir iespējami gadījumi, kad it kā nav nekādu iepriekš nosaukto riska faktoru, līdz ar to, ārsts Tev neiesaka veikt amniocentēzi, bet bērniņš tomēr piedzimst ar kādu ģenētisku slimību. Šādos gadījumos tā noteikti nav grūtniecību uzraugošā ārsta kļūda. Vienkārši grūtniecēm jārēķinās, ka ģenētiskajā skrīningā var būt arī viltus negatīvi rezultāti. Savukārt, amniocentēze piedāvā drošu atbildi, vai bērnam ir kāda iepriekš nosaukta ģenētiska saslimšana, vai nav.
Amniocentēzē iegūtais materiāls netiek analizēts uz pilnīgi visām zināmām ģenētiskajām saslimšanām, bet tikai uz biežākajām, tāpēc bērna vecākiem jārēķinās, ka vienmēr var pastāvēt arī kādas retākas saslimšanas risks.
Amniocentēzi parasti veic laikā no 15. līdz 20.grūtniecības nedēļai. Tu vari atteikties veikt šo procedūru. Šajā gadījumā Tu saņemsi speciālista-ģenētiķa konsultāciju par iespējamiem riskiem, kas var būt mazulim piedzimstot.
Ja amniocentēzes analīžu rezultāti apstiprina, ka bērnam ir iedzimta ģenētiska saslimšana, Tu vari pieņemt lēmumu par šīs grūtniecības pārtraukšanu. Ja šāds risinājums Tev ir nepieņemams, vēlies saglabāt bērnu, Tu protams, vari tā rīkoties. Šādā gadījumā lūdz, piemēram, savam ģimenes ārstam padomu, kur saņemt kvalificētu padomu par bērna aprūpēšanu, kam ir kāda ģenētiska saslimšana.
Amniocentēzi veic speciāli sagatavots ārsts. Uzsākot šo procedūru, vispirms vēders tiek apstrādāts ar dezinficējošu šķidrumu. Ārsts veiks sonogrāfiju, lai noteiktu kā mazulis ir novietojies dzemdē un kur atrodas placenta. Uzmanīgi, vienlaicīgi kontrolējot ar ultrasonogrāfijas aparāta palīdzību, ārsts caur vēdera un dzemdes priekšējo sienu izdurs ļoti tievu adatu un paņems pavisam nelielu augļūdeņu paraugu. Nebaidies, ārsts redz, kur atrodas adata un mazulis noteikti netiks skarts. Procedūra nav īpaši sāpīga, drīzāk tā ir nedaudz nepatīkama, bet tā ilgst pavisam neilgu brīdi. Analīžu atbildes Tu saņemsi aptuveni pēc divām nedēļām. Diemžēl, var gadīties, ka analīzes rezultāts jāgaida arī mēnesi, jo jāveic iegūto šūnu pavairošana, kas var aizņemt vairāk laiku.
Pēc amniocentēzes procedūras Tu vari sajust nedaudz krampjainas sāpes vēdera lejasdaļā. Ārsts Tev ieteiks tuvākās dienas ievērot mierīgu režīmu (nevajadzētu sportot, cilāt smagumus, pārpūlēties). Iespējams, Tev ieteiks arī kādu laiku palietot magniju saturošus preparātus.
Pēc amniocentēzes pastāv grūtniecības pārtraukšanās draudi 1-2% gadījumu. Tādēļ noteikti ievēro visus ārsta ieteikumus!
!!! Noteikti steidzīgi meklē ārsta palīdzību, ja krampjainās sāpes neatkāpjas vai pat pastiprinās, ievērojami palielinās izdalījumi no maksts, ir asiņošana vai paaugstinās ķermeņa temperatūra.
Dzemdību speciālisti Latvijā ir noraizējušies, jo mūsu valstī ir ļoti bēdīga situācija zīdaiņu mirstības jomā. Katru gadu Latvijā savu septīto dzīves dienu nesagaida aptuveni 50 mazuļi. Protams, ārsti ir mēģinājuši izpētīt, kāds tam ir iemesls un kāpēc, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mūsu zemē ir vieni no sliktākajiem rādītājiem. Lai noskaidrotu iemeslus tik lielai jaundzimušo mirstībai, tika veikts plašs pētījums un lūk, kas tika secināts[1]:
Aptuveni piektā daļa mammu, kuru mazuļi nesasniedza 7 dienu vecumu, grūtniecības laikā turpināja smēķēt. Daudzas no viņām lietoja alkoholu un ignorēja veselīga dzīvesveida ieteikumus.
Liela daļa šo mirušo bērnu mammas nebija laikus stājušās grūtniecības uzskaitē un pirmo reizi grūtniecības laikā saskārās ar ārstu tikai dzemdību laikā.
Izrādās, ka tieši lauku rajonos dzīvojošām māmiņām ir lielāka iespēja piedzīvot jaundzimušā nāvi. Acīmredzot, tas ir saistīts ar iespējām tikt laicīgi pie ārsta. Tāpat ir secināts, ka ar jaundzimušo veselības problēmām saskaras mammas, kuras ir mazāk izglītotas un viņām nav zināšanu par to kā pareizi parūpēties par sevi un savu nedzimušo bērniņu grūtniecības laikā.
Tāpēc esam uzskaitījuši vairākus būtisku iemeslus, kāpēc ir ļoti svarīgi doties pie ārsta grūtniecības laikā un laicīgi (līdz 12. grūtniecības nedēļai) stāties grūtnieču uzskaitē:
- Dažādas infekcijas. Ārsts var laikus konstatēt, vai sievietei ir kāda infekcija un pieņemt lēmumu par tās ārstēšanu, šādā veidā pasargājot mazo un mammu. Labs piemērs ir B hemolītiskais streptokoks. Mamma var pat nenojaust, ka ir šīs infekcijas nēsātāja, bet dzemdību laikā viņa var inficēt ar to mazo, šādā veidā nopietni apdraudot jaundzimušā bērna veselību.
- Augļa augšanas aizture, jeb situācija, kad mazulis mammas vēderā neatbilst grūtniecības laikam un it kā „atpaliek” attīstībā. Veicot ultrasonogrāfiju ārsts to var laicīgi konstatēt.
- Iedzimtas saslimšanas mazulim. Grūtniecības pirmajā un otrajā trimestrī tiek veiktas analīzes un ultrasonogrāfiska izmeklēšana grūtniecēm, lai pārliecinātos, vai nav paaugstināts risks, ka mazulim varētu būt ģenētiska vai iedzimta saslimšana.
- Augļūdeņu kvalitāte. Ar ultrasonogrāfijas palīdzību ārsts izmeklē, vai mazulim pietiek augļūdeņi, vai tie ir par daudz. Šādos gadījumos var pieņemt lēmumu par tālāko rīcību, lai pasargātu jaundzimušo no iespējamām problēmām.
- Augļa guļa, jeb kā mazulis ir iegūlies mātes dzemdē. Ne vienmēr mazais mammas vēderā ieguļas kā tas ir parādīts bildēs – ar galviņu uz leju. Var būt situācijas, kad viņš noguļas šķērsguļā vai kā savādāk. Tam ir liela nozīme, kā tiks vadīts dzemdību process, lai maksimālu pasargātu gan bērnu, gan mammu no iespējamām traumām.
- Citi svarīgi izmeklējumi. Uzraugot grūtniecību, ārsts vienmēr pievērsīs uzmanību mazuļa sirdsdarbībai, kas ir labs rādītājs tam, kā bērniņš jūtas mātes dzemdē un vai viss norit normāli. Tāpat ir svarīgi uzzināt rēzus faktoru, veicot asins analīzes mammai, lai izvairītos no iespējamām problēmām. Ir svarīgi viss – gan grūtnieces asinsspiediens, gan urīna un asins analīžu rādītāji, lai maksimāli nodrošinātu, ka mazulis piedzims vesels un mamma būs pasargāta no dažādām komplikācijām.
Vienmēr der atcerēties, ka katra grūtniecība ir atšķirīga. Ja sievietei pirmā, otrā vai pat trešā grūtniecība ir noritējusi bez jebkādām problēmām, tas nenozīmē, ka arī nākamā būs nevainojama. Situācijas var būt ļoti atšķirīgas un pret katra bērniņa iznēsāšanu jāizturas kā pret unikālu gadījumu. Tāpēc vienmēr atgādinām – pie ārsta ir jādodas un vislabāk to darīt laicīgi. Jebkuru vecāku sapnis ir vesels un laimīgs bērniņš. Ļoti bieži tieši no mūsu rīcības un zināšanām ir atkarīgs, vai tā patiešām būs.