Informācija par pērtiķu bakām

Pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem. 
Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no 5 līdz 21 dienai. 

Pērtiķu bakas izraisa Poxiviridae dzimtas Orthopoxvirus ģints vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī baku, Vaccinia un govju baku (cowpox) vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav vistuvāk radniecīgie vīrusi šajā ģintī. 

Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu ādu (pat ja tas nav redzams), elpceļiem vai gļotādām, t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām. 
Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams  relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanas cilvēks vairs nav infekciozs. 

Pērtiķu bakām ir raksturīgas sekojošas klīniskās pazīmes: galvassāpes, akūts drudža sākums (>38,5 o C), limfmezglu pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks (astēnija), izsitumi (pūslīši) uz ādas. 

Parasti Pērtiķu bakas sākas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, muskuļu un muguras sāpēm, nogurumu, limfmezglu pietūkumu, pēc dažām dienām, parādās ādas bojājumi- no izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Slimība ilgst, apmēram, 2-4 nedēļas. Letalitāte 3-6%.

Pērtiķu baku profilakses un izplatīšanās novēršanas nolūkā nepieciešams: 

• Ja ir aizdomas par inficēšanos, pēc iespējas ātrāk sazināties ar ģimenes ārstu un informēt par simptomiem un inficēšanās riska apstākļiem; 
• Izolēt inficētos pacientus no citiem, ja ir inficēšanās risks.  
• Ārstniecības personām nekavējoties ziņot SPKC par katru aizdomīgu infekcijas gadījumu, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētu nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot kontaktpersonu apzināšanu, informēšanu un medicīnisko novērošanu. 
• Veikt laboratorisko izmeklēšanu diagnozes apstiprināšanai.  
• Aprūpējot pacientus, izmantojiet individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL). 
• Uzturoties Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs izvairieties no saskares ar dzīvniekiem, kuriem varētu būt vīruss (tostarp dzīvniekiem, kuri ir slimi vai ir atrasti miruši vietās, kur sastopamas pērtiķu bakas), kā arī izvairieties no saskares ar materiāliem, kas bijuši saskarē ar slimu dzīvnieku. Pēc saskares ar inficētiem dzīvniekiem vai cilvēkiem ievērojiet pareizu roku higiēnu, piemēram, mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vai izmantojiet spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli. 

Cilvēki inficējas, tieši kontaktējot ar inficēto dzīvnieku asinīm, ķermeņa šķidrumiem, ādas bojājumiem, vai caur šo dzīvnieku kodieniem. Infekcija izplatās arī no personas uz personu, tomēr tā ir mazāk infekcioza nekā bakas. Uzskata, ka starp cilvēkiem vīruss izplatās ar inficētiem gaisa pilieniem tieša un ilgstoša “sejas pret seju” kontakta ceļā, klepojot, tieši kontaktējot ar inficētās personas izsitumiem, ķermeņa izdalījumiem, kā arī ar kontaminētiem priekšmetiem (gultas veļu vai apģērbu).

Šobrīd pērtiķu baku infekcijas skartās teritorijas ir Āfrikas valstis, bet gadījumi reģistrēti arī ES/EEZ valstīs. Kopējais risks Eiropas iedzīvotāju vidū ir novērtēts kā zems, bet var būt sporādiski gadījumi ceļotāju vidū, kas atgriežas no endēmiskām valstīm.

Pērtiķu baku infekcijas pārnešana notiek no cilvēka uz cilvēku cieša fiziska kontakta ceļā. Infekcijas gadījumi ir visās vecuma grupās, bet vīrusa celms Ib klade skar galvenokārt pieaugušos, bet Ia klade celms galvenokārt bērnus. Joprojām pastāv neskaidrība par galveno pārnešanas ceļu.

Ceļojuma laikā:

• Atlieciet ceļojumu, ja jums ir pērtiķu baku simptomi un meklējiet  ārsta palīdzību.
• Izvairieties no ciešiem kontaktiem ar cilvēkiem, kuriem ir iespējama vai apstiprināta pērtiķu baku infekcija, vai ar cilvēkiem, kuriem ir redzamas izsitumu pazīmes.
• Izvairieties no saskares ar dzīvniekiem, īpaši, ja tie ir miruši vai dzīvi dzīvnieki, kas var būt pērtiķu baku vīrusa nesēji (piemēram, grauzēji, somaiņi, primāti (pērtiķi)). Nepatērējiet savvaļas dzīvnieku gaļu.
• Regulāri, bieži mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes vai lietojiet spirtu saturošus dezinfekcijas līdzekļus, īpaši pirms ēšanas vai pieskaršanās sejai un pēc tualetes apmeklējuma. Ja rokas ir acīmredzami netīras, tās jāno
• Izvairieties no cieša fiziska kontakta, tostarp seksuāliem kontaktiem, ar nezināmiem partneriem, ar cilvēkiem, kuriem ir vai var būt pērtiķu bakas (piem., ir izsitumi vai kreveles) un izmantojiet prezervatīvus.

Pēc ceļojuma:

• Ja atgriežoties parādās slimības pazīmes, piemēram, drudzis, slikta pašsajūta, galvassāpes vai izsitumi, kas līdzinās pūtītēm vai strutainiem pūslīšiem, nekavējoties konsultējieties ar ārstu un informējiet viņu par savu ceļojumu. Palieciet mājās, ja esat saslimis.
• Ja ceļojuma laikā esat bijis saskarē ar citu cilvēku asinīm, bioloģiskajiem šķidrumiem (piemēram, maksts sekrētiem) vai ja seksa laikā nav lietots prezervatīvs, informējiet par to savu ārstu.

• PVO tīmekļa vietnē
• Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) tīmekļa vietnē
• ASV Slimību kontroles un profilakses centra tīmekļa vietnē (CDC)