Eiropas gripas uzraudzības tīkls
Kopš 2003. gada Latvija piedalās vienotajā Eiropas gripas un citu akūtu elpceļu infekciju uzraudzības tīklā, ko koordinē Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs[1] un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā nodaļa[2].
Gripas monitoringa kārtība
Gripas monitoringa kārtību nosaka Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 948 “Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem” (MK noteikumi). Saskaņā ar MK noteikumiem gripas monitorings ir sistemātiska epidemioloģisko datu (indikatoru) vākšana, apkopošana un analīze par elpceļu infekciju, tai skaitā gripas izplatību un smagumu, kā arī minēto infekciju izraisošo vīrusu cirkulāciju gripas sezonas laikā – laikposmā no gada 40. nedēļas (oktobra sākums) līdz nākamā gada 20. nedēļai (maijs).
Gripas izplatība un intensitāte
Vēršanās primārās veselības aprūpes iestādēs gripas, Covid-19 un citu augšējo elpceļu infekciju gadījumos
2024.–2025. gada sezonā monitoringā ir iesaistītas 40 ģimenes ārstu prakses (turpmāk –ĢĀP) desmit administratīvajās teritorijās – Liepāja, Ventspils (Kurzeme), Daugavpils, Rēzekne (Latgale), Jūrmala (Pierīga), Valmieras novads, Gulbenes novads (Vidzeme), Jēkabpils novads, Jelgava (Zemgale) un Rīga.
Kopējais reģistrēto pacientu skaits atlasītajās ĢĀP – 71 440 jeb 3,8% no Latvijas iedzīvotāju populācijas un 7,0% no monitoringa populācijas. ĢĀP katru nedēļu sniedz datus par pacientu skaitu, kas vērsušies pēc medicīniskās palīdzības ārsta praksē gripas, Covid-19, citu AAEI un pneimoniju gadījumos, norādot pacientu skaitu pa vecuma grupām: 0-4, 5-14, 15-64 un 65 gadi un vairāk. Pēc ĢĀP sniegtās informācijas tiek aprēķināta gripas izplatības intensitāte pa teritorijām un pa vecuma grupām.
Gripas epidēmijas smagums
Stacionēto pacientu skaits gripas un gripas pneimonijas gadījumos.
Lai novērtētu sezonālās gripas epidēmijas smagumu, katru sezonu monitoringā tiek iesaistītas slimnīcas visās administratīvajās teritorijās. Šajā sezonā ir iesaistītas 10 slimnīcas astoņās pilsētās: SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA “Rēzeknes slimnīca”, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”.
Slimnīcas katru nedēļu, izmantojot Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmu (SAIRIS), ziņo par kopējo stacionēto pacientu skaitu pa vecuma grupām, kopējo un intensīvās terapijas nodaļā (ITN) stacionēto pacientu skaitu ar smagu akūtu respiratoru infekciju (turpmāk – SARI) pa vecuma grupām, SARI mirušo skaitu pa vecuma grupām un SARI pacientu skaitu, kas testēti uz gripu, Covid-19 un respiratori sincitiālo vīrusu (RSV), t.sk. pozitīvos gadījumus pa vecuma grupām.
Gripas izraisītie nāves gadījumi
Smaguma izvērtēšanai tiek apkopoti dati par letāliem gadījumiem, par kuriem ziņo ārstniecības personas, ja nāve iestājusies pacientam, kuram ir gripa apstiprināta laboratoriski vai klīniski.
Izglītības iestāžu apmeklējums
Monitoringā tiek iekļautas vispārējās izglītības un pirmsskolas izglītības iestādes visās 10 administratīvajās teritorijās, kas katru nedēļu ceturtdienā informē par iestāžu apmeklējumu.
2024.-2025. gada sezonā tiks iesaistītas 29 skolas kurās mācās aptuveni 20 992 skolēni un 34 pirmsskolas izglītības iestādes, kuras apmeklē aptuveni 5 471 bērni.
Virusoloģijas dati
Virusoloģijas dati par cirkulējošiem elpceļu vīrusiem tiek saņemti no SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” (RAKUS) Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas (turpmāk – NMRL).
Pārskatā tiek iekļauta informācija par izmeklēto klīnisko paraugu skaitu, kas tiek izmeklēti NMRL ar polimerāzes ķēdes reakcijas (RL-PĶR) un Mutliplex metodi elpceļu vīrusu noteikšanai. NMRL paraugi tiek saņemti no Rīgas stacionārajām ārstniecības iestādēm, no reģionālajām slimnīcām, kā arī no citām, ambulatorajām iestādēm.
Gripas monitoringa mērķi un uzdevumi
Epidemioloģijas - noteikt epidēmijas sākumu, teritoriālu izplatību, gripas intensitāti un tendences; salīdzināt ar iepriekšējām sezonām; noteikt apdraudētas vecuma grupas; ieviest operatīvos pasākumus; veikt prognozi.
Virusoloģijas - cirkulējošo gripas vīrusu noteikšana un raksturošana; vīrusu rezistences izpēte; sezonālās vakcinācijas efektivitātes pētījumi; nākamās sezonas gripas vakcīnas sastāvs.
Klīniskie - klīniskās izpausmes un neparastas parādības; smaguma un iznākuma novērtējums; riska grupas un imunizācijas iespējas; ārstēšanas efektivitāte un tās uzlabošana.
Imunizācijas - imunizācijas efektivitātes novērtēšana; vakcīnas sastāva noteikšana nākamai sezonai; vakcinācijas kampaņas.
[1] https://www.ecdc.europa.eu/en/seasonal-influenza
[2] https://www.who.int/influenza/surveillance_monitoring/updates/latest_update_GIP_surveillance/en/