Publicēts: 09.04.2020.
Atjaunināts: 12.06.2025.

Garais klepus ir ļoti lipīga bakteriālā infekcijas slimība, kas var ātri izplatīties no cilvēka uz cilvēku, gaisa pilienu ceļā un saskaroties ar infekcioziem elpceļu izdalījumiem. Slimas personas ir īpaši infekciozas slimības sākumā un paliek infekciozi līdz 21 dienai pēc klepus sākuma, ja vien nav ārstēts ar antibiotikām, ko nozīmēja ārsts. Cilvēkiem, kuri nav vakcinēti, it sevišķi zīdaiņiem, ir lielāks smagas slimības gaitas risks. Plašāku informāciju var atrast Slimību profilakses un kontroles centrā (turpmāk – SPKC) tīmekļa vietnē [1].

Ieteikumi izstrādāti darba devējiem, lai palīdzētu pareizi rīkoties, ja darba kolektīvā ir reģistrēts saslimšanas gadījums ar garo klepu un novērstu tālāku infekcijas izplatīšanos un jaunu saslimšanas gadījumu parādīšanos darbinieku vidū. 

1. Informēt darbiniekus par inficēšanās riskiem saistībā ar garā klepus gadījumu, ievērojot konfidencialitātes principus.

2. Atgādināt darbiniekiem, ka nedrīkst apmeklēt darbu, ja ir novērojami elpceļu infekcijas slimības simptomi (iesnas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus lēkmes, apgrūtināta elpošana), kā arī nedrīkst uzsākt darbu pēc slimības, kamēr nav saņemts ārsta atzinums par izveseļošanos.

3. Darbiniekiem, kuri bija tiešā kontaktā ar infekciozo personu, ieteicama veselības stāvokļa pašnovērošana 14 dienas, sākot no dienas, kad bija pēdējais kontakts ar garā klepus slimnieku. Ja kontakts ir noticis bērnu izglītības iestādē, bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas iestādē, stacionārā ārstniecības iestādē un sociālās aprūpes iestādē vai personām, kuru darbs saskaņā ar normatīvajiem aktiem var radīt iespējamu risku citu cilvēku veselībai, medicīniskā pārbaude un novērošana notiek pie ģimenes ārsta.

4. Darbiniekiem, kuri strādā augsta riska apstākļos (piemēram, veselības aprūpes iestāžu darbinieki, jaundzimušo vai bērnu aprūpes iestāžu darbinieki, vai citās iestādēs strādājošie ar regulāru saskarsmi ar personām, kurām ir augsts smagas slimības risks) pēc infekcijas simptomu (iesnas, paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus lēkmes, apgrūtināta elpošana) parādīšanās ir nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta un darbā drīkst atgriezties tikai ar ārsta atļauju (noslēgta darba nespējas lapa).

5.  Veikt koplietošanas telpu regulāru vēdināšanu un mitro uzkopšanu.

6. Nodrošināt sanitāros mezglus ar šķidrajām ziepēm roku mazgāšanai, kā arī vienreizlietojamiem dvieļiem, ar tualetes papīru pietiekamā daudzumā un atkritumu tvertnēm, kuru atvēršanai nav nepieciešama pieskaršanās ar roku.

7. Veicināt biežu roku mazgāšanu ar ziepēm un ūdeni, sanitārajos mezglos un ēdnīcā izliekot atgādinājumus: „Rūpīgi mazgā rokas!” u.tml.

8. Nodrošināt, ka bieži lietotās virsmas, piemēram, durvju rokturi, tastatūras un koplietošanas aprīkojums, tiek regulāri tīrīti un dezinficēti.

9. Darba vietā ieteicams veicināt darbinieku informētību par garā klepus vakcināciju un tās nozīmi. Īpaša uzmanība jāpievērš darba vietā nodarbinātām grūtniecēm - viņām rekomendēts atgādināt par iespēju saņemt valsts apmaksātu vakcīnu grūtniecības laikā. Svarīgi nodrošināt, lai visas grūtnieces tiktu informētas par vakcinācijas nozīmi, kas palīdz aizsargāt gan viņu pašu, gan jaundzimušā veselību. Papildu informāciju par vakcīnas ieguvumiem var sniegt gan ģimenes ārsts, gan dzemdību speciālists-ginekologs, kurš uzrauga grūtniecības norisi.

[1] Informācija par infekcijas slimībām ir pieejama SPKC mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/infekcijas-slimibu-apraksti

Ieteikumi izstrādāti darba devējiem, lai palīdzētu pareizi rīkoties, ja darba kolektīvā ir reģistrēts saslimšanas gadījums ar A hepatītu un novērstu tālāku infekcijas izplatīšanos un jaunus gadījumus darbinieku vidū. 

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem A hepatīt uzliesmojumi visā pasaulē notiek sporādiski biežāk valstīs ar sliktiem sanitārajiem apstākļiem, jo A hepatīta vīrusi saglabājas ārējā vidē un ūdenī un var izsaukt epidēmijas, kas saistītas ar piesārņotu pārtiku vai ūdeni1. 

Latvijā no 2019.gada līdz 2023.gadam tika reģistrēti 109 saslimšanas gadījumi no tiem 22 (20,2%) gadījumos inficēšanās notika ārpus Latvijas. 2023.gadā Latvijā novērots A hepatīta saslimšanas gadījumu skaita pieaugums – reģistrēti 23 gadījumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu tas ir par 43,4% vairāk.  

1.tab.A hepatīta reģistrēto gadījumu skaits no 2019.-2023.gadam 

Gads 

2019 

2020 

2021 

2022 

2023 

Kopā 

37 

21 

15 

13 

23 

t.sk ievesto gadījumu 

6 

4 

2 

3 

7 

A hepatīts ir akūta vīrusu izraisīta slimība, kurai raksturīgs galvenokārt aknu bojājums. Infekcijas avots ir inficēti cilvēki ar vai bez slimības pazīmēm. Inkubācijas periods (intervāls starp inficēšanos un slimības sākumu) ilgst no 2 līdz 5 nedēļas (vidēji – 4 nedēļas). Inficētā persona ir bīstama apkārtējiem jau inkubācijas perioda beigās un slimības sākumā, laikā, kad paradās pirmie nespecifiskie slimības simptomi (nogurums, slikta dūša, nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra), pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns. Parādoties dzeltei, vīrusu daudzums, ko izdala slimnieks, ievērojami samazinās. A hepatīts divām trešdaļām saslimušo noris bez dzeltes. No epidemioloģiskā viedokļa bezdzeltes forma ir bīstamākā, jo saslimusī persona, nezinot par savu infekciozitāti, turpina savas ikdienas aktivitātes.

Tipiskie A hepatīta izplatīšanās ceļi:

  • no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā un ar sadzīves priekšmetiem, kas piesārņoti ar slimnieka fekālijām;
  • dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu;
  • dzimumakta laikā ar inficēto personu – īpaši, bīstamas seksuālas prakses laikā;
  • peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām.    

Ja darba vietā reģistrēts A hepatīta gadījums:

  • nepieciešams informēt darbiniekus par iespējamiem inficēšanās riskiem;
  • atgādināt darbiniekiem, ka nedrīkst apmeklēt darbu, ja ir novērojami infekcijas slimības simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra, dzelte u.c.), ka arī nedrīkst uzsākt darbu pēc slimības, kamēr nav saņemts ārsta atzinums par izveseļošanos;
  • darbiniekiem, kuri bija tiešā kontaktā ar infekciozo personu, kā arī ar priekšmetiem vai aprīkojumu, ar kuru kontaktējis A hepatīta slimnieks (t. sk. vienas tualetes telpas lietošana) ieteicama veselības stāvokļa pašnovērošana 35 dienas, sākot no dienas, kad bija pēdējais kontakts ar A hepatīta slimnieku, ieskaitot ķermeņa temperatūras mērīšanu vismaz reizi dienā. Ja kontakts ir noticis bērnu izglītības iestādē, bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas iestādē, stacionārā ārstniecības iestādē un sociālās aprūpes iestādē vai personām, kuru darbs saskaņā ar normatīvajiem aktiem var radīt iespējamu risku citu cilvēku veselībai, medicīniskā pārbaude un novērošana notiek pie ģimenes ārsta.

A hepatīta profilakses pasākumi:

Specifiskā A hepatīta profilakse ir vakcinācija. To veicot, jāņem vērā, ka imunitāte izveidosies no 2 līdz 4 nedēļu laikā pēc pirmās potes saņemšanas. Ja vakcinācija pēc kontakta ar A hepatīta slimnieku veikta laikus (14 dienu laikā), lielākoties tā novērš saslimšanu. Lai izstrādātos ilgstoša imunitāte pret A hepatītu, nepieciešams saņemt divas vakcīnas devas ar intervālu 6 līdz 12 mēneši. Izmantojot kombinēto vakcīnu pret A un B hepatītu, var iegūt aizsardzību pret abām infekcijām, taču šajā gadījumā vakcinācijas kurss sastāv no trim potēm.

Nespecifiskā A hepatīta profilakse:

  • visiem, kas nav imūni pret A hepatītu (nav pārslimojuši A hepatītu vai nav tikuši vakcinēti), īpaši jāuzmanās no kontaktiem ar iespējami inficētām personām;
  • ievērot personīgo higiēnu, t.sk. bieži un rūpīgi mazgāt rokas. Plašāka informācija par roku higiēnu ir pieejama ŠEIT;
  • nodrošināt, lai mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi ir pietiekamā daudzumā un personāls ievēro to lietošanas instrukcijas;
  • nodrošināt tualetēs šķidras ziepes roku mazgāšanai un vienreizlietojamos dvieļus roku nosusināšanai, kā arī atkritumu tvertnes, kuru atvēršanai nav nepieciešama pieskaršanās ar roku;
  • ja nepieciešams, dzeramā ūdens lietošanai ieteicams nodrošināt vienreizlietojamās glāzes;
  • veikt telpu uzkopšanu, izmantojot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, pievēršot uzmanību koplietošanas priekšmetiem, darba virsmām, datoru tastatūrai, traukiem, durvju rokturiem, margām, klozetpodiem, ūdensvadu krāniem.

Papildu informācija par A hepatītu un tā profilaksi ir pieejama SPKC mājaslapā: