Bezbērnotība ir bērnu neesamība jeb situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna. Atkarībā no valsts, pašlaik 10 līdz pat 25 % sieviešu sasniedz 45 gadu vecumu bez bērniem, no kurām tikai 10 % pēc pašu izvēles, 10 % neauglības dēļ un 80 % dažādu citu apstākļu dēļ. Par vīriešiem precīzu datu trūkst, tomēr tie varētu būt divi no pieciem vīriešiem, kuriem nav bērnu. Bezbērnotības iemesli bieži vien ir daudz komplicētāki, nekā sabiedrībā pieņemts uzskatīt, tas nav tikai izvēles jautājums:

  • negribēta bezbērnotība – situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiska bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ;
  • apstākļu nosacīta bezbērnotība – situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiska bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku) dēļ;
  • gribēta bezbērnotība – situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem;
  • pagaidu bezbērnotība – situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku. To raksturo īslaicīga bērnu radīšanas atlikšana dažādu iemeslu dēļ.

Bezbērnotība var ietekmēt attiecības ar ģimeni, draugiem un kolēģiem. Jautājumi, komentāri, padomi, gaidas un sarunu tēmas var būt traumējošas un sāpīgas, liekot justies neērti un veicinot izolēšanos no konkrētās vides. Arī tiem, kuri izvēlējušies gribētu bezbērnotību, var būt sajūta, ka jādzīvo “skapī”, lai izvairītos no sabiedrības un sociālā loka kritikas vai nosodījuma (Vita Stiģe-Škuškovnika "Bezbērnotība". Nacionālā enciklopēdija).

Papildu informācija: