Šajā sadaļā uzzināsi par veidiem, kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības.
Biežāk lietotā barjermetode ir vīriešu prezervatīvs, taču iespējams iegādāties arī sieviešu prezervatīvus, dzemdes kakla uzmavas un diafragmas, kuras ievieto makstī. Jāņem vērā, ka visu barjermetožu efektivitātei ir ļoti svarīga pareiza lietošana. Prezervatīvs ir vienīgā kontracepcijas metode, kas pasargā no inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām infekcijām, tāpēc šī metode ieteicama, ja dzimumakti ir neregulāri un ar dažādiem partneriem.
Populārākā kontracepcijas metode ir hormonālās tabletes, taču līdzīgu efektu var sasniegt ar maksts riņķa ievadīšanu vai plākstera lietošanu. Ilgtermiņa efektam ir radīti īpaši implanti, kas tiek ievietoti augšdelmā zem ādas un kuru iedarbība ilgst trīs gadus. Šīs metodes ir samērā drošas, taču tikai ar noteikumu, ja tiek pielietotas pareizi. Arī spēcīgas menstruālās asiņošanas gadījumā ginekologs Tev var izrakstīt hormonālās tabletes, tomēr ir vairāki gadījumi, kad tās neiesaka lietot, piemēram, ja Tu smēķē vai Tev ir paaugstināts trombozes risks. Hormonālā kontracepcija nepasargā no inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām infekcijām.
Dzemdes spirāles iedalās hormonālajās un nehormonālajās spirālēs, taču ievadīšanas mehānismu tas nemaina. Ievadīšana notiek ginekologa kabinetā. Šis process nav ne ilgstošs, ne pārlieku sāpīgs. No kontracepcijas viedokļa šī metode ir drošāka par barjermetodēm vai hormonālajām tabletēm, taču nepasargā no seksuāli transmisīvajām infekcijām. Hormonālā spirāle ir derīga 3–5 gadus un mēneša izmaksas ir mazākas kā kontracepcijas tabletēm. Jāņem vērā arī tas, ka sievietei var attīstīties ārpusdzemdes grūtniecība. Nehormonālā spirāle ilgtermiņā ir viena no lētākajām metodēm. Hormonālās spirāles drīkst lietot arī bērna zīdīšanas periodā, tādēļ tās ir piemērotas jaunajām māmiņām, kas nevēlas palikt stāvoklī, kā arī sievietēm (gan dzemdējušām, gan nedzemdējušām), kas tuvākajos gados neplāno ģimenes pieaugumu.
Spermicīdi sastāv no aktīvas spermatozoīdus iznīcinošas vielas, un tie pieejami putu, lodīšu, smēru u. c. veidos. Tomēr to efektivitāte nav pietiekami spēcīga, lai spermicīdus izmantotu kā vienīgo kontracepcijas metodi, bet tie labi iedarbojas, lietoti kopā ar kādu no barjermetodēm.
Latvijā biežāk tiek lietota sieviešu sterilizācija, taču citur pasaulē aizvien biežāk šo manipulāciju izvēlas tieši vīrieši (vīriešu sterilizācija ir gan lētāka, gan saudzīgāka organismam). Šī neapšaubāmi ir efektīvākā kontracepcijas metode, taču jāņem vērā, ka arī neatgriezeniska, tāpēc lēmums par tās izvēli jāpieņem ļoti pārdomāti. Šī kontracepcijas metode nepasargā no saslimšanas ar seksuāli transmisīvajām infekcijām.
Auglīgo dienu skaitīšana kalendārā, speciālu digitālo aplikāciju lietošana un dzemdes kakla gļotu vērošana ir metodes, kas neprasa līdzekļus, taču to pielietošanai nepieciešamas zināšanas, gribasspēks un disciplīna. Šīs metodes drīkst lietot tikai stabilās attiecībās esoši pāri, kuri neplānotas grūtniecības gadījumā lemtu par labu grūtniecības saglabāšanai. Šī kontracepcijas metode nepasargā no saslimšanas ar seksuāli transmisīvajām infekcijām.
Šo metodi nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par drošu kontracepciju. Ginekologi iesaka šo metodi nelietot ne gadījuma, ne stabilās seksuālajās attiecībās. Pilnīgi noteikti starp uzskaitītajām metodēm ir iespējams atrast tādu, kas būs krietni drošāka un veselīgāka. Šī kontracepcijas metode nepasargā no saslimšanas ar seksuāli transmisīvajām infekcijām.
Ar avārijas kontracepcijas lietošanu būtu jāķeras tikai ārkārtas nepieciešamības gadījumā, un to noteikti nedrīkst izmantot kā ikdienas kontracepcijas metodi, jo tā izjauc hormonālo līdzsvaru organismā. Sieviete var lietot avārijas kontracepciju līdz 72 stundām pēc neaizsargāta dzimumakta, taču tā ir daudz efektīvāka, ja tiek lietota pēc iespējas ātrāk. Tā var novērst nevēlas grūtniecības iestāšanos, ja pāra izvēlētā kontracepcijas metode nav nostrādājusi. Avārijas kontracepcija nepasargā no saslimšanas ar seksuāli transmisīvajām infekcijām.