Slimību profilakses un kontroles centrs

Par MERS-CoV infekcijas risku saistībā ar uzliesmojumu Dienvidkorejā

12.06.2015, 00:00

 

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk- SPKC) jau iepriekš informēja Jūs par jaunā koronavīrusa izraisīto Vidējo Austrumu respiratorā sindroma (Middle East respiratory syndrome coronavirus, MERS-CoV) konstatēšanu Rietumāzijā. Pēdējā nedēļā izskanējusi informācija par MERS-CoV gadījumu strauju pieaugumu Korejā un Ķīnā. Kopš 20. maija, kad tika reģistrēts pirmais saslimšanas gadījums Korejā (inficējies Katarā), saslimušas 64 kontaktpersonas, to vidū ģimenes locekļi, pacienti un medicīnas personāls. Piecas no saslimušajām kontaktpersonām mirušas. Koronavīrusa transmisija notika pirms atbilstošu infekcijas profilakses un kontroles pasākumu ieviešanas. Tas ir lielākais MERS-CoV uzliesmojums ārpus Vidējiem Austrumiem un notiek aktīva kontaktpersonu meklēšana, kā arī turpinās kontaktpersonu novērošana. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) uzsver, ka šis uzliesmojums Dienvidkorejā nerada ceļotājiem paaugstinātu risku, taču, ja persona ir apmeklējusi ārstniecības iestādi skartajās valstīs un parādās respiratoriskās saslimšanas simptomi, MERS-CoV iespēja pastāv[1] ,[2].

 

Informējam, ka no 2012. gada aprīļa līdz šī gada 9. jūnijam pasaulē reģistrēti 1242 MERS-CoV infekcijas gadījumi, ieskaitot 449 letālus (36,6%) gadījumus. Lielākā daļa pacientu inficējušies Saūdu Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Katarā, Jordānijā, Omānā, Kuveitā, Ēģiptē, Jemenā, Libānā un Irānā.

 

Kopumā 25 valstis ziņojušas par saslimšanas gadījumiem, tai skaitā arī Eiropā: Austrijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Turcijā. Šie pacienti galvenokārt inficējušies ceļojumos uz Vidējiem Austrumiem. Vairumā gadījumu tiek ziņots par slimības gaitu, kurai raksturīga smaga pneimonija ar akūtu respiratorisku distresa sindromu (ARDS), septisku šoku un orgānu mazspēju. Klīniskā gaitā ir smagāka pacientiem ar blakus saslimšanām un imūnnomākumu1,[3].

 

Risks Eiropas Savienībā (ES) vēl joprojām tiek klasificēts kā zems. ECDC un Pasaules Veselības organizācija (PVO) neiesaka ierobežot ceļošanu vai tirdzniecību uz skartajām valstīm. Tomēr ES pilsoņiem, kas ceļo uz Arābijas pussalu un kaimiņvalstīm, jābūt informētiem par MERS-CoV cirkulāciju šajā ģeogrāfiskajā apgabalā un iespējamo inficēšanās risku. Lai gan MERS-CoV infekcija ir zoonoze, lielākā daļa saslimušo ir inficējušies no cilvēka. Lai gan specifiski transmisijas apstākļi nav zināmi, transmisija starp cilvēkiem visbiežāk notikusi ārstniecības iestādē vai ģimenes locekļu vidū1.

 

Tā kā ne vienmēr ir ātri iespējams identificēt MERS-CoV pacientus, vislielākais transmisijas risks veselības aprūpes iestādēs ir saistīts ar vispārēju piesardzības pasākumu neievērošanu vai to ievērošanas trūkumiem elpceļu infekciju profilaksē un kontrolē.

 

Vēlamies atgādināt veselības aprūpes darbiniekiem, ka ir būtiski ne tikai laikus identificēt un ātri izmeklēt pacientus ar aizdomām par MERS-CoV, bet arī ievērot infekciju kontroles pasākumus. Tā kā simptomi neatšķiras no citām sadzīvē iegūtām respiratoriskajām infekcijām, uzmanība jāpievērš visiem pacientiem ar smagu elpceļu infekciju, kuri iepriekšējo 14 dienu laikā bijuši Arābijas pussalā, tās kaimiņvalstīs, Korejas Republikā, kā arī citās pasaules daļās, kur varētu izplatīties koronavīruss. Īpaša uzmanība jāpievērš, ja pacients ir ārstējies ārstniecības iestādē vai arī norāda uz ciešu kontaktu ar kamieļiem.

 

Atbilstoši PVO ieteikumiem[4], par apstiprinātu gadījumu uzskata personu, kurai laboratoriski apstiprināts MERS-CoV neatkarīgi no klīnisko simptomu esamības.

 

Par varbūtēju gadījumu uzskata:

1. pacientu ar febrīlu temperatūru un akūtu respiratorisku saslimšanu ar klīniskiem, radioloģiskiem vai histopatoloģiskiem pierādījumiem par plaušu parenhīmas slimību (piemēram, pneimoniju vai akūta respiratora distresa sindromu - ARDS) UN tiešu epidemioloģisku saikni ar apstiprinātu MERS-CoV pacientu UN testēšanas rezultāts nav pieejams, viens paraugs ir negatīvs vai nepārliecinošs;

 

2. pacientu ar febrīlu temperatūru un akūtu respiratorisku saslimšanu ar klīniskiem, radioloģiskiem vai histopatoloģiskiem pierādījumiem par plaušu parenhīmas slimību (piemēram, pneimoniju vai akūta respiratora distresa sindromu - ARDS) UN persona dzīvo vai ir ceļojusi uz Tuvajiem Austrumiem vai citām valstīm, kur ir zināma MERS-CoV cirkulācija kamieļu vidū vai arī ir nesen ziņots par MERS-CoV infekcijas izplatīšanos UN testēšanas rezultāts nav pārliecinošs;

 

3. pacientu ar jebkura smaguma febrīlu temperatūru un akūtu respiratorisku saslimšanu UN tiešu epidemioloģisku saikni ar apstiprinātu MERS-CoV pacientu UN testēšanas rezultāts nav pārliecinošs.

 

Atbilstoši gadījumu definīcijai par tiešu epidemioloģisku saikni uzskata, ja 14 dienas pirms simptomu parādīšanas ir bijusi:

 

- ar veselības aprūpi saistīta ekspozīcija, ietverot tiešu aprūpes sniegšanu MERS-CoV pacientiem, darbu kopā ar veselības aprūpes darbiniekiem, kuri inficēti ar MERS-CoV, pacientu apmeklēšana vai uzturēšanās slēgtā vidē kopā ar indivīdu, kurš inficēts ar MERS-CoV;

- kopīgs darbs nelielā attālumā vai vienā klasē ar indivīdu, kurš inficēts ar MERS-CoV

- ceļošana kopā ar indivīdu, kurš inficēts ar MERS-CoV.

- dzīvošana vienā mājsaimniecībā ar indivīdu, kurš inficēts ar MERS-CoV.

 

Par laboratoriski apstiprinātu gadījumu uzskata MERS-CoV noteikšana ar PĶR vai seroloģisku apstiprināšanu (ar serokonversiju 2 paraugos, kuri vēlams ņemti ar 14 dienu intervālu).

 

Aizdomu gadījumā pacientiem jāveic laboratoriskā izmeklēšana un, ja stāvoklis pasliktinās, tā jāatkārto, cenšoties iegūt bioloģisko materiālu no dziļākiem elpceļiem, jo rutīnas izmeklējumi (nazofaringiālas iztriepes) var būt viltus negatīvi. Ņemot vērā vienlaicīgas infekcijas iespēju ar gripu un jauno koronavīrusu, jāņem vērā, ka viena ierosinātāja identificēšana neizslēdz nepieciešamību pārbaudīt arī uz MERS-CoV klātbūtni.

 

Ieteikumi infekciju kontrolei (Eiropas Komisijas Veselības drošības komitejas un Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) koordinatoru ieteikumu kopsavilkums un PVO ieteikumi) [5].

 

Aprūpējot ikvienu pacientu, jāievēro vispārējie piesardzības pasākumi (roku higiēna un individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana), lai izvairītos no tieša kontakta ar pacienta asinīm, bojātu ādu, ķermeņa šķidrumiem un izdalījumiem, tostarp elpceļu sekrētu.

 

Ja pacientam ir akūtas respiratoriskas infekcijas simptomi, papildus vispārējiem piesardzības pasākumiem personālam jālieto medicīniskā maska, ja paredzams kontakts tuvāks par 1 metru.

 

Papildus piesardzības pasākumi jāievēro, ja pacients vēršas ārstniecības iestādēs ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem un pēdējo 14 dienu laikā apmeklējis MERS-CoV infekcijas skartās teritorijas vai arī ir bijusi saskare ar šādām personām pēdējo 14 dienu laikā .

 

1. Nekavējoties nodala šo pacientu no citiem pacientiem. Varbūtējo vai apstiprināto MERS-CoV pacientu ieteicams ievietot speciāli aprīkotā atsevišķā palātā ar negatīvu gaisa spiedienu. Ja tas nav iespējams, tad jāizmanto atsevišķa palāta ar sanitāro mezglu. Nedrīkst izmantot pozitīvā gaisa spiediena telpas.

 

2. Pacientam un citām personām, kuras ir kontaktā, tostarp apmeklētājiem un veselības aprūpes darbiniekiem, jālieto vienreizējās lietošanas ķirurģiskās vai medicīniskās maskas.

 

3. Maksimāli jāsamazina kontaktpersonu skaits pacientu, apmeklētāju un veselības aprūpes darbinieku vidū. Aprūpē iesaistās pieredzējuša veselības aprūpes darbinieku komanda.

 

4. Maksimāli ierobežo apmeklētāju skaitu. Visus apmeklētājus informē un apmāca par piesardzības pasākumiem izolācijas zonā.

 

5. Papildus vispārējiem piesardzības pasākumiem veselības aprūpes personālam un apmeklētājiem, kas aprūpē pacientus ar MERS-CoV (vai aizdomām par to), ieejot izolācijas zonā vai pietuvojoties pacientam tuvāk par 1 metru, nepieciešams:

- uzlikt medicīnisko masku;

- uzlikt acu aizsardzības līdzekļus (tas ir brilles vai sejas vizieri);

- uzvilkt tīru, nesterilu halātu ar garām rokām;

- veikt roku higiēnu pirms un pēc kontakta ar pacientu un vidi ap pacientu, kā arī pēc maskas noņemšanas;

- uzvilkt cimdus (ja nepieciešamas, sterilus).

 

6. Īpaši aizsardzības pasākumi jāievēro, ja manipulāciju laikā var veidoties aerosoli - biežāk tās ir manipulācijas ar elpceļiem, piemēram, elpceļu atsūkšana, intubācija, bronhoskopija. Procedūru laikā ievēro sekojošus pasākumus:

- maksimāli ierobežo cilvēku skaitu telpā;

- uzliek daļiņu respiratoru (FFP2 vai FFP3) un pārliecinās, ka tas labi pieguļ;

- uzliek cieši piegulošu acu aizsardzības līdzekli (brilles);

- uzvelk šķidrumu necaurlaidīgu virsvalku ar garām piedurknēm;

- dezinficē rokas;

- uzvelk cimdus.

 

7. Aprūpējot pacientus ar MERS-CoV (vai aizdomām par to), maksimāli izvēlas vienreiz lietojamu vai tikai izolētajam pacientam paredzēto aprīkojumu (piemēram, fonendoskopu, termometru). Pēc lietošanas tīra un dezinficē.

 

8. Izvairās pārvietot pacientu, izņemot medicīnisku indikāciju gadījumā.

 

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem jārīkojas aktīvi, ātri un jāturpina atbilstošās diagnostikas procedūras un infekciju kontroles pasākumi tajos gadījumos, ja pacients ar ARI simptomiem atbilst MERS-CoV gadījuma definīcijai. Sīkāku informāciju par ārstēšanu var atrast PVO publikācijā „Smagu akūtu respiratorisko infekciju klīniskā pārvaldība gadījumos, ja pastāv aizdomas par koronavīrusu: ko darīt un ko nedrīkst darīt.” [6]

 

Jāsaglabā saraksti par visiem tiem ārstniecības iestādes darbiniekiem un citām kontaktpersonām, kuri bijuši saskarē ar MERS-CoV gadījumiem, un šīs kontaktpersonas personas jānovēro 14 dienas pēc pēdējās kontakta ar apstiprinātu gadījumu, un jāinformē, kā rīkoties simptomu paradīšanās gadījumā.

 

Lai koordinētu nepieciešamos pasākumus un nodrošinātu informācijas apmaiņu, atgādinām, ka, par aizdomām par MERS-CoV nepieciešams ziņot Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļai (diennakts tālrunis: 67271738) [7]. Grupveida saslimšanas gadījumos ar smagu akūtu elpceļu infekciju gan pacienti, gan veselības aprūpes darbinieki ātri jāizmeklē uz dažādu patogēnu klātbūtni.

 

Lai saņemtu informāciju par paraugu laboratorisko testēšanu uz MERS-CoV, lūdzam sazināties ar SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionāra „Latvijas infektoloģijas centrs” nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas speciālistiem https://www.aslimnica.lv/lv/content/nacionala-mikrobiologijas-references-laboratorija .

 


[1] European Centre for Disease Prevention and Control. Severe respiratory disease associated with MERS-CoV, 5 June 2015. Stockholm: ECDC, 2015.

[2] WHO. Middle East respiratory syndrome coronavirus (MERS-CoV): Summary and Risk Assessment of Current Situation in Korea and China – as of 3 June 2015. http://www.who.int/csr/disease/coronavirus_infections/mers-risk-assessment-3june2015.pdf?ua=1

[5] World Health Organization. Infection prevention and control during health care for probable or confirmed cases of novel coronavirus (nCoV) infection. Interim guidance, 6 May 2013. Geneva: WHO; 2013. Available from: http://www.who.int/csr/disease/coronavirus_infections/IPCnCoVguidance_06May13.pdf.

[6] www.who.int/csr/disease/coronavirus_infections/InterimGuidance_ClinicalManagement_NovelCoronavirus_11Feb13u.pdf

[7] Ministru kabineta (MK) 1999.gada 5.janvāra noteikumus Nr.7. „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība

©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC