Slimību profilakses un kontroles centrs

Informācija par Q drudzi

19.08.2015, 00:00

 

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) vēlas pievērst Jūsu uzmanību informācijai par Q drudzi sakarā ar to, ka šis jautājums ir kļuvis aktuāls Latvijas plašsaziņas līdzekļos, un iedzīvotāji bieži vēršas pie ārstiem ar jautājumiem.

 

Q drudzis ir reti sastopama zoonoze, ko izraisa intracelulāra baktērija Coxiella burnetii, riketsijām piederošs mikroorganisms. Šī mikroorganisma nozīmīgākie izplatītāji cilvēkiem var būt liellopi, aitas, kazas, retāk citi mājdzīvnieki. Savukārt galvenais izraisītāja rezervuārs dabā ir ērces, kas ir svarīgs slimības pārnesējs savvaļas un mājdzīvnieku vidū, taču tām ir maza nozīme cilvēku inficēšanā. Infekciju var izplatīt arī savvaļas grauzēji un putni. Q drudzis reģistrēts visās pasaules valstīs, izņemot Jaunzēlandi.

 

Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) sagatavotās informācijas visbiežāk Eiropas Savienības valstīs cilvēki inficējas, ieelpojot ierosinātāju saturošos putekļus, kas veidojas no siena, salmiem vai citiem vides objektiem. Inficēties iespējams arī caur sīkiem ādas nobrāzumiem, tieša kontakta ceļā ar inficētiem dzīvniekiem, galvenokārt aitām, kazām un liellopiem, šo dzīvnieku bioloģiskajiem materiāliem, īpaši to dzemdību materiālu, un izdalījumiem. Retāk inficēšanās notiek ar inficētu dzīvnieku pienu vai ar ērču piesūkšanos.

 

Coxiella burnetii var tikt pārnēsāta arī ar cilvēka audiem un asinīm, lai gan šis risks nav augsts (līdz šim pasaulē dokumentēts tikai viens gadījums). Tomēr, lai novērstu šo risku, Q drudža endēmiskajos apgabalos tiek ieteikts asinsdonoru skrīnings, savukārt augsti endēmiskajos apgabalos asinsdonācija tiek atteikta.

 

Q drudža klīniskās izpausmes ir ļoti dažādas un nav specifiskas. Iespējama gan akūta un hroniska saslimšana, gan arī viegla, pat asimptomātiska slimības gaita.

 

Akūts Q drudzis parasti ir pašlimitējoša, viegla, gripai līdzīga saslimšana, tomēr tai var pievienoties pneimonija, hepatīts, iespējams arī meningīts un encefalīts, un citi simptomi. Slimības pazīmes var parādīties 3 – 39 dienas, parasti 2 – 3 nedēļas pēc inficēšanās. Slimības sākumā var būt stiprs un ilgstošs drudzis, drebuļi, svīšana, nogurums, izsitumi, spēcīgas galvassāpes, sāpes muskuļos, kam var pievienoties slikta dūša, vemšana, caureja, vēdera sāpes, neproduktīvs klepus, sāpes kaklā un krūšu kurvī. Iespējama netipiska pneimonija bez respiratoriskiem simptomiem.

 

Hronisks Q drudzis ir nopietna komplikācija, kas attīstās apmēram 2% gadījumos no akūtas simptomātiskas infekcijas, ar 5% līdz 50% iespējamu letālu iznākumu. Hronisks Q drudzis var izraisīt endokardītu riska grupām, piemēram, cilvēkiem ar sirds vārstuļu slimībām, protezētu vārstu vai asinsvadu transplantu, pacientiem ar nomāktu imunitāti (vēzis, HIV infekcija u.c.).

 

Vēstule ārstniecības personām ar plašāku aprakstu pieejama šeit
©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC