09.02.2015, 00:00

Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka valsts apmaksātās bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu kārtība ir definēta Ministru kabineta 26.09.2000. noteikumos Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi), proti – pret ērču encefalītu vakcinē bērnus no viena gada vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai:

„23.11. teritorijās, kurās saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu (ērču encefalīta endēmiskās teritorijās), ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā;

23.12. bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts. Bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās bērnu vakcināciju plāno un organizē attiecīgās iestādes administrācija”.

Informējam, ka, veicot epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzi par saslimstību ar ērču encefalītu 2010.–2014. gadā, Slimību profilakses un kontroles centrs sagatavoja teritoriju sarakstu valsts apmaksātās bērnu vakcinācijas veikšanai pret ērču encefalītu 2015. gadā (pievienots vēstules 1. pielikumā).

Sakarā ar saslimstības samazināšanos, 2015.gadā plānots Kārsavas, Mērsraga, Rojas un Raunas novadā tikai valsts apmaksātās vakcinācijas pabeigšanu (2. un 3.pote) vai balstvakcināciju bērniem, kuriem tā bija uzsākta iepriekšējos gados.

Vēršam ģimenes ārstu uzmanību, ka visi bērni, kuriem ir deklarēta dzīves vieta kādā no endēmiskajām teritorijām, ir tiesīgi saņemt valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu, neatkarīgi no tā, kur atrodas viņa ģimenes ārsta prakse. Tomēr atbilstoši Noteikumu 23.11. punktam, ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir ārpus norādītās endēmiskās teritorijas, nevar veikt sava pacienta vakcināciju, izmantojot par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu, pat ja pacienta deklarētā dzīvesvieta atrodas endēmiskajā teritorijā. Šādus pacientus, pēc iepriekšējās saskaņošanas, vakcinē tie ģimenes ārsti, kuru pamatprakse atrodas endēmiskajā teritorijā.

2015.gadā turpināsies arī bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcinācija. Ņemot vērā, ka ģimenes ārstu un bērnu aprūpes iestāžu un internātskolu administrācijas pienākums ir plānot un organizēt (nodrošināt) valsts apmaksāto bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu un racionāli izmantot valsts iepirktās vakcīnas, līdz 2015. gada 10. martam lūdzam ģimenes ārstus un minēto bērnu iestāžu administrāciju iesniegt Slimību profilakses un kontroles centra reģionālajiem epidemiologiem (zemāk pievienotās vēstules* 2.pielikums) valsts apmaksātās bērnu vakcinācijas plānus (zemāk pievienotās vēstules* 3.pielikums).

Lai nodrošinātu bāreņu, kas atrodas ārpus bērnu iestādēm vakcinācijas plānošanu, nepieciešamības gadījumā iesakām sadarboties ar attiecīgo teritoriju bāriņtiesām.

Informējam, ka vakcinācijas iestādes var pasūtīt vakcīnas, iesniedzot Slimību profilakses un kontroles centra reģionāliem epidemiologiem pasūtījumus Noteikumu 10.punktā noteiktajā kārtībā (līdz katra mēneša 5.datumam).

Saskaņā ar noslēgto līgumu 2015. gadā valsts apmaksātajai vakcinācijai pret ērču encefalītu tiks izmantotas „Tico Vac” vakcīnas (piegādātājs – SIA „Vakcīna”). Vakcīnas lietošanas instrukcija ir pieejama Zāļu valsts aģentūras mājaslapā.

Lūdzam ņemt vērā, ka iepriekšējā periodā tika izdarītas vidēji ap 75% vakcināciju no ģimenes ārstu ieplānotajām, tāpēc, veicot plānošanu, iesakām rūpīgi izvērtēt vakcinējamo bērnu skaitu, viņu vakcinācijas statusu un viņu vecāku attieksmi pret vakcināciju, lai laikus varētu veikt korekcijas kopējā vakcinācijas plānā.

Valsts apmaksātās bērnu vakcinācijas plāns 2015. gadam pret ērču encefalītu vakcinācijas iestādē/ģimenes ārsta praksē vai bērnu iestādē

Teritoriju saraksts valsts apmaksātās bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu veikšanai 2015. gadā

Nr. p.k.

Novads

Vidējais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem (2010. — 2014.g.)

Bērnu skaits teritorijā (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati*)

1.

Alsungas novads

110,2

258

2.

Ventspils novads

92,8

2287

3.

Pāvilostas novads

87,5

460

4.

Kocēnu novads

77,1

1109

5.

Pārgaujas novads

76,2

696

6.

Dundagas novads

72,5

715

7.

Kuldīgas novads

69,5

4733

8.

Engures novads

65,6

1158

9.

Krimuldas novads

61,8

948

10.

Vaiņodes novads

55,6

471

11.

Durbes novads

54,8

506

12.

Priekuļu novads

49,7

1436

13.

Aizputes novads

48,8

1742

14.

Lubānas novads

48,5

384

15.

Baldones novads

48,1

1169

16.

Talsu novads

47,1

5683

17.

Rucavas novads

46,8

277

18.

Skrundas novads

46,7

954

19.

Kandavas novads

46,1

1714

20.

Sējas novads

45,0

427

21.

Salacgrīvas novads

44,8

1247

22.

Iecavas novads**

43,4

1790

23.

Rugāju novads

43,3

399

24.

Jaunpiebalgas novads

43,1

422

25.

Amatas novads**

40,3

1050