Slimību profilakses un kontroles centrs

Par prasībām laboratorisko izmeklējumu jomā

10.04.2013, 00:00

 

Sakarā ar grozījumiem Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk - SPKC) vēlas Jūs informēt par pašreizējām prasībām, kas attiecas uz infekcijas slimību laboratoriskās diagnostikās jomu.

 

1. Padziļināta izdalīto mikroorganismu kultūru izmeklēšana.

Pēc Corynebacterium diphtheria un Corynebacterium ulcerans, Neisseria meningitidis unkarbapenemāzi producējošo Enterobacteriaceae dzimtas mikroorganisma kultūras izdalīšanas no cilvēka materiāla parauga, kā arī izdalot minēto mikroorganismu no jebkura parauga, kas ņemts epidemioloģiskās izmeklēšanas ietvaros vai īstenojot epidemioloģiskās uzraudzības programmas, laboratorijas vadītāja vai viņa pilnvarotās personas pienākums ir nosūtīt paraugu detalizētai izmeklēšanai uz laboratoriju, kura pilda nacionālā references centra funkcijas mikrobioloģijas un virusoloģijas jomā un veic:

  • identifikāciju un tipēšanu ar toksigenitātes noteikšanu, ja izdalītā mikroorganisma kultūra irCorynebacterium diphtheria un Corynebacterium ulcerans;
  • identifikāciju un tipēšanu, ja izdalītā mikroorganisma kultūra ir Neisseria meningitidis;
  • karbapenemāzi producējošo Enterobacteriaceae dzimtas mikroorganismu apstiprinošo testēšanu(Noteikumu 9.1 punkts).

 

Pēc Salmonella, Shigella, Yersinia, Campylobacter, Listeria, Escherichia coli, kas producē Šigatoksīnu/verotoksīnu (turpmāk – STEC/VTEC), un Streptococcus pneumoniae mikroorganismu kultūras izdalīšanas no cilvēka materiāla parauga ( Streptococcus pneumoniae gadījumā – ja tas ir izdalīts no likvora vai cita parasti sterila klīniskā materiāla), kā arī izdalot minētos izraisītājus no jebkura parauga, kas ņemts epidemioloģiskās izmeklēšanas vai epidemioloģiskās uzraudzības ietvaros, mikrobioloģijas laboratorijai nepieciešams nodrošināt izdalītā izraisītāja tipēšanu, nosakot serotipu Salmonella, Shigella,Yersinia, Listeria, STEC/VTEC un Streptococcus pneumoniae kultūrām un sugu Campylobacter kultūrām. Ja mikrobioloģijas laboratorijā nav tehnisku iespēju noteikt izraisītāja serotipu vai sugu, laboratorijas vadītāja vai viņa pilnvarotās personas pienākums ir nosūtīt izdalītā izraisītāja kultūru detalizētai izmeklēšanai uz references laboratoriju. Uzliesmojuma gadījumā (10 un vairāk saslimšanas vai inficēšanās gadījumi) laboratorijas vadītājs vai viņapilnvarotā persona tipēšanai pakļauto izdalīto izraisītāju kultūru daudzumu saskaņo ar SPKC attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologu ( Noteikumu 9.5 punkts).

 

Mikrobioloģijas laboratorijas vadītāja vai viņa pilnvarotās personas pienākums ir nodrošināt primāri pozitīva klīniskā parauga piegādi references laboratorijai, lai apstiprinātu diagnozi, ja konstatētas:

  • HIV antivielas;
  • epidēmiskā parotīta vīrusa, masalu vīrusa vai masaliņu vīrusa IgM klases antivielas. Minēto slimību uzliesmojuma gadījumā (10 un vairāk saslimšanas gadījumi) mikrobioloģijas laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona saskaņo ar SPKC piegādājamo paraugu skaitu apstiprināšanai references laboratorijā (Noteikumu 9.3 punkts).

 

SPKC attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologs ir tiesīgs pieprasīt mikrobioloģijas laboratorijas vadītājam un saņemt izdalīto izraisītāju turpmākaidetalizētai izmeklēšanai references laboratorijā vai ārvalsts kompetentā laboratorijā, ja tas ir nepieciešams epidemioloģiskai izmeklēšanai ( Noteikumu 9.3punkts).

 

2. Ziņošana par laboratoriskas izmeklēšanas rezultātiem.

Mikrobioloģijas laboratorijas vadītāja vai viņas pilnvarotās personas pienākums ir ziņot SPKC attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam par Noteikumu 3.pielikumā („Reģistrējamie laboratoriski konstatētie infekcijas slimību izraisītāji, to noteikšanas metodes un izmeklējamie paraugi”) norādīto infekcijas slimību izraisītāju klātbūtnes tiešu vai netiešu noteikšanu pārbaudītajā cilvēka materiāla paraugā vai to apstiprināšanu citā laboratorijā:

  • par 1.grupā minētajiem (Noteikumu 2.pielikums) izraisītājiem nekavējoties telefoniski un reģistrē ziņošanas faktu;
  • par 2.grupā minētajiem (Noteikumu 2.pielikums) izraisītājiem 72 stundu laikā, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu [2] pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un reģistrē ziņošanas faktu (Noteikumu 10. punkts).

 

Noteikumu 3.pielikumā svītrots 16.punkts - meticilīna rezistentais S.aureus (MRSA) un vankomicīna rezistentais S.aureus (VRSA), kā arī 22.punkts - Streptococcus pneumoniae (invazīva pneimokoku izraisītā slimība). Līdz ar to par minēto izraisītāju noteikšanu turpmāk 72 stundu laikā nav jāziņo, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu SPKC. Ziņošana par minētajiem izraisītājiem paredzēta Noteikumu 10.5punktā: mikrobioloģijas laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona katru ceturksni līdz ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam iesniedz SPKC ziņojumu par izolēto S.aureus, S.pneumoniae, E.coli,K.pneumoniae, P.aeruginosa, E.faecium/faecalis gadījumu, aizpildot par attiecīgo izraisītāju Noteikumu 4.pielikumā norādīto veidlapu (skat. SPKC informāciju [3] ).

 

Ja mikrobioloģijas laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona ziņo par Neisseria gonorrhoeaeizdalīšanu, steidzamā paziņojuma veidlapā 2 norāda jutības testēšanas metodi pret antibakteriāliem līdzekļiem un rezultātu, ja šāda testēšana tika veikta. Ja mikrobioloģijas laboratorijā nav tehnisku iespēju noteikt izdalītā izraisītāja Neisseria gonorrhoeae jutību pret ceftriaksonu vai cefiksīmu, vai jebkuru citu pieprasītu antibakteriālu līdzekli, laboratorijas vadītājs vai viņa pilnvarotā persona mikroorganisma kultūru nosūta references laboratorijai jutības noteikšanai pret ceftriaksonu, cefiksīmu, ciprofloksacīnu, azitromicīnu, spektinomicīnu, gentamicīnu un tetraciklīnu (Noteikumu 10.2 punkts).

 

3. Ārstniecības personu pienākumi.

Ārstniecības personas pienākums ir nodrošināt cilvēka materiāla parauga piegādi references laboratorijai, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta inficēšanos ar:

  • hantavīrusu infekciju;
  • poliomielītu un citu enterovīrusu infekciju ar serozo meningītu un encefalītu;
  • putnu gripas vīrusu vai citu gripas vīrusu, ko Pasaules Veselības organizācija uzskata par iespējamu pandēmijas izraisītāju;
  • Rietumnīlas drudzi;
  • masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (lai veiktu vīrusu izolēšanu, nukleīnskābes noteikšanu un genotipēšanu);
  • Denges drudzi;
  • Q drudzi (Coxiella burnetii);
  • jebkuru Noteikumu 2.pielikumā minēto bīstamo infekcijas slimību (Noteikumu 9.2 punkts).

 

Informējam, ka Latvijā references laboratorijas funkcijas pilda SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” laboratorija.

 


[2] Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju (blakusparādību) (veidlapa Nr.058/u): http://www.spkc.gov.lv/veidlapas-zinosanai-par-infekcijas-slimibu-gadijumiem/

[3] http://www.spkc.gov.lv/veidlapas-zinosanai-par-jutibu-pret-antibakterialiem-lidzekliem/

 

©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC