Slimību profilakses un kontroles centrs

Uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas”

20.09.2018, 13:49

Lai izglītotu par cilvēka papilomas vīrusa (CPV) sekām, kas visbiežāk ir dzemdes kakla vēzis, un informētu par valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV infekciju, Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas”.

 

Pēdējo piecu gadu statistikas dati liecina, ka katru gadu dzemdes kakla vēzis tiek konstatēts aptuveni 240 sievietēm un ik gadu no šīs slimības mirst 110 sievietes. Ir pierādīts, ka 99% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa CPV.

 

Veselības ministre Anda Čakša, atklājot sabiedrības informēšanas kampaņu, rosināja izmantot valsts piedāvātās iespējas: “Profilaktisko pasākumu kontekstā ļoti nozīmīgi ir izmantot valsts piedāvātās apmaksātās iespējas. Sievietēm tā ir dzemdes kakla vēža profilaktiskā pārbaude jeb skrīnings, savukārt meitenēm no 12 gadu vecuma tā ir iespēja vakcinēties pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju. Vēlamies virzīt sabiedrību uz tādu nākotni, kad, ja tiek uzdots jautājums “Vai jūs vakcinēsiet savu meitu pret CPV?”, vecāki atbild “Kad?” un nevis “Kāpēc to vajag?”. Pašlaik šo vakcīnu aptvere ir nepietiekoša, tāpēc šīs kampaņas ietvaros mēs vēlamies uzrunāt sabiedrību, vecākus un īpaši ģimenes ārstus, jo tieši viņi visbiežāk sastopas ar mammām, kurām ir 12 gadus jaunas meitas un kurām ir jāpieņem šis lēmums – vakcinēt savu meitu!

 

Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne skaidro: “Runājot par situāciju pasaulē, vakcīnu sāka ieviest 2006. gadā, un šobrīd situācija ir tāda, ka vairāk nekā 80 valstīs tā ir ieviesta nacionālajā vakcinācijas kalendārā. Lēmums par vakcinēšanu ir jāpieņem, pamatojoties uz argumentiem, kas ir balstīti uz zinātni un pētniecībā iegūtu informāciju. Protams, domājot par jebkuru vakcīnu vai medikamentu, jādomā par tā drošumu un efektivitāti. Šajā ziņā Pasaules Veselības organizācija (PVO) ārkārtīgi uzmanīgi seko līdzi šiem drošības jautājumam. Kamēr vakcīna nonāk pie sabiedrības, tai jānoiet ļoti garš ceļš. Vairāku gadu garumā norit pētniecības un vakcīnu pārbauda vairākas komisijas. Arī tad, kad vakcīna jau ir pieejama sabiedrībai, to nepārtraukti turpina pētīt un pārbaudīt, lai pārliecinātos par tās drošumu. 2017. gadā PVO gada atskaitē pavēstīja, ka vakcīna pret CPV ir viena no drošākajām esošajām vakcīnām.”

 

Par cilvēku papilomas vīrusu un tā klīniskajām izpausmēm informēja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, BKUS Bērnu vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska: “CPV ir ļoti sens vīruss, un ar to dzīves laikā inficējas teju ikviens. Tomēr mēs satraucamies par 13 šī vīrusa tipiem, kas izraisa priekšvēža un vēža izmaiņas. Statistika rāda, ka puse sieviešu, kuras saslimst ar dzemdes kakla vēzi, no tā nomirst, un tās nav sievietes, kas savu dzīvi jau nodzīvojušas. Tās ir arī jaunas sievietes – 30 vai 40 gadu vecumā. CPV ir ļoti viltīgs un spēj paslēpties cilvēka organismā, tāpēc imūnsistēma nespēj uz to reaģēt. Vakcīna apmāna vīrusu, un, to injicējot, tā imūnsistēmai parāda, kā izskatās vīruss un kā pret to iespējams cīnīties. Vakcīna ir ārkārtīgi droša. Biežākās sūdzības vakcīnu saņēmējiem ir sāpes injekcijas vietā. Taču jebkuram cilvēkam jebkurā vecumā pēc jebkuras injekcijas var būt apsārtums, pietūkums vai paaugstināta temperatūra. Tā ir pilnīgi normāla reakcija, kas pazūd vienas līdz trīs dienu laikā.”

 

Socioloģiskās aptaujas dati*, kurā tika aptaujāti vecāki vecumā no 35 līdz 59 gadiem, liecina, ka 56,4 % no vecākiem nav pietiekoši daudz informācijas par CPV infekciju un profilaksi pret to. Ģimenes ārstu lielo nozīmi apliecina fakts, ka 65,3% no aptaujātajiem paļautos uz ģimenes ārsta vai cita ārstniecības speciālista ieteikumiem, izdarot lēmumu par sava bērna vakcinēšanu.

 

Ilze Straume, Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināšanas departamenta direktore, skaidroja kampaņas norisi un aktualitāti: “Mūsu mērķauditorija ir gan mātes, gan tēvi, gan pašas meitenes, kuras no 14 gadu vecuma pašas var pieņemt lēmumu par vakcinēšanos. Tomēr 12 gadu vecumā, kad vakcīna būtu visefektīvākā, par meiteņu veselību lemj vecāki, tāpēc svarīgi ir skaidrot un nodrošināt vecākiem visu nepieciešamo informāciju, lai vecāki varētu izdarīt izglītotu un uz zinātniskiem faktiem balstītu lēmumu.”

 

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs uzsvēra ģimenes ārstu lomu cilvēku informēšanā par nepieciešamajām profilaktiskajiem pasākumiem: “Ģimenes ārstiem uzticēta ne tikai ārstēšana, bet arī profilaktiskais darbs, kas reizēm var būt sarežģītāks. Pacientu vieglāk ir uzrunāt tad, ja viņam ir kāda akūta problēma, ko nepieciešams atrisināt tūlīt un tagad. Taču profilaktiskajā darbībā nepieciešama sadarbība starp ģimeni, ģimenes ārstu un citiem ārstiem. Latvijā ir ienākuši mīti par vakcīnas blakus efektiem un riskiem. Tāpēc es aicinu pacientus vērsties pie saviem ģimenes ārstiem, kuri var jums izskaidrot vakcīnas nozīmi, drošumu un tās izmantošanu profilaksē pret audzēju. Mēs atradīsim laiku, lai izskaidrotu vakcinācijas nepieciešamību un atbildētu uz visiem jūsu jautājumiem.”

 

Kampaņas ietvaros uzstādīta radošā instalācija “Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas!”. Instalācija, kas apskatāma Berga Bazārā, simbolizē vakcīnas spēku pret CPV – tāpat kā lietavās zem lietussarga lietus cilvēkus neskar, arī, vakcinējoties pret CPV, ir iespējams pasargāt sevi no saslimšanas.

 

Fakti par cilvēka papilomas vīrusa infekciju un vakcināciju pret to:

  • Vakcinācija pret CPV ir VALSTS APMAKSĀTA 12 līdz 18 gadus vecām meitenēm.
  • Ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV) var inficēties gan tieša kontakta laikā ar inficētas personas ādu un gļotādu, gan dzimumkontakta, gan sadzīves kontakta laikā.
  • CPV vakcīna pasargā no tiem CPV tipiem, kas visbiežāk sievietēm izraisa ļaundabīgus audzējus, piemēram, dzemdes kakla vēzi.
  • Vakcīna ir izstrādāta nevis pret dzemdes kakla vēzi, bet gan pret konkrētu cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju, kas var izraisīt dažādus vēža veidus. Tas nozīmē, ka pati vakcīna nesatur vēža šūnas. Vakcīna atdarina dažas konkrētas dabīgā vīrusa daļiņas, tomēr nesatur vīrusa DNS, kas nozīmē, ka nekādi nav iespējams, ka vakcīna varētu pati izraisīt CPV infekciju.
  • Visās valstīs, kur ieviesta cilvēka papilomas vīrusa (CPV) vakcinācija, ir novērots ar CPV inficēto skaita samazinājums. Ir publicēti dati gan par dzemdes kakla vēža slimnieču skaita samazinājumu, gan citu CPV izraisīto audzēju mazināšanos kopējā populācijā.

 

*Aptauja veikta internetā sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, aptaujājot 1014 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 35 līdz 59 gadiem. Aptaujas laiks 2018. gada septembrī.

 

©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC