Slimību profilakses un kontroles centrs

Rietumnīlas drudzis

 

Šajā sezonā Eiropā tika ziņoti 203 Rietumnīlas drudža gadījumi, vairumā gadījumu no Rumānijas.

 

Pirmo reizi šogad ECDC ziņoja ne tikai par cilvēkiem, bet arī par zirgiem. Pēdējais paziņotais gadījums ES / EEZ valstīs bija saslimis oktobra beigās (43.nedēļā). ECDC atsāks Rietumnīlas drudža uzraudzību 2018.gada sezonas sākumā jūnijā. Pirmos gadījumus šogad ziņoja Grieķija jūlija beigās (30.nedēļā) ar gadījuma saslimšanas sākumu jūnija beigās. No kaimiņvalstīm par pirmajiem Rietumnīlas drudža gadījumiem pirmā ziņoja Izraēla jūlija sākumā (27. nedēļā).

 

2017.gadā kopumā no 203 gadījumiem Rumānijā tika reģistrēti 66 gadījumi, Itālijā – 57, Grieķijā – 48, Ungārijā – 21, Horvātijā – 5, Austrijā – 4, Francijā – 1 un Bulgārijā – 1. Savukārt kaimiņvalstīs kopumā tika ziņoti 84 gadījumi: Serbijā – 49, Izraēlā – 28 un Turcijā – 7. Šajā sezonā tika reģistrēti 26 nāves gadījumi (8%). Bez tam  ES / EEZ dalībvalstis ziņoja par 128 zirgu saslimšanas gadījumiem: Itālijā – 100, Grieķijā – 13, Spānijā – 9, Ungārijā – 3, Austrijā – 2 un Portugālē – 1.

 

Iepriekšējā nedēļā Turcija ziņoja par 2 jauniem gadījumiem, kas saslimuši augustā un septembrī, savukārt Spānija bija saslimuši 3 zirgi.

 

Plašāka informācija Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

 

Rietumnīlas drudža izplatības karte pieejama Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā

 

Rietumnīlas drudzis ir vīrusu infekcija, kuras ierosinātāja - Rietumnīlas vīrusa nozīmīgākie pārnesēji ir odi.

 

Rietumnīlas vīruss pieder Flaviviridae dzimtas Flavivirus ģints Japānas encefalīta antigēnajam kompleksam, kurā ietilpstošie atklātie vīrusi var izraisīt cilvēkiem febrīlas slimības, kas dažreiz beidzas letāli. Vīrusa saimnieks ir putni. Ir aprakstīti Tuvo Austrumu, Āfrikas un Eiropas vīrusa varianti.

 

Savvaļas putni ir galvenais Rietumnīlas vīrusa rezervuārs. Vīruss izolēts no dažādām ūdens un sauszemes putnu sugām, kam novērota ilgstoša augsta virēmija, kas ir pietiekama, lai inficētu odus. Eirāzijas mērenajās joslās vīruss tiek ienests ar gājputniem to pavasara migrācijas laikā. Retos gadījumos vīruss izolēts arī no zīdītājiem.

 

Cilvēku inficē odi, sūcot asinis. Infekcija neizplatās no cilvēka uz cilvēku. Vairumā gadījumu Rietumnīlas vīruss izraisa vieglu akūta drudža saslimšanu. Retos gadījumos attīstās encefalīta simptomātika.

 

Rietumnīlas drudzis parasti ir gripai līdzīga slimība. Tas iesākas strauji (inkubācijas periods 3-6 dienas) ar mērenu vai stipru drudzi, kas ilgst 3-5 dienas. Slimību pavada galvassāpes, kakla sāpes, sāpes mugurā, nogurums, konjunktivīts, izsitumi (aptuveni pusē gadījumu izplatoties no ķermeņa uz ekstremitātēm un galvu), anoreksija, nelabums, sāpes vēderā, diareja un respiratorie simptomi.

 

Atveseļošanās ir pilnīga. Vairums letālo gadījumu bijuši pacientu vidū, kuri vecāki par 50 gadiem.

 

Rietumnīlas vīrusu pirmo reizi izolēja no drudža slimnieces asinīm Ugandā, Rietumnnīlas apgabalā 1937. gadā.

©SPKC 2019. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC