Slimību profilakses un kontroles centrs

Epidēmiskais parotīts (cūciņas)

Epidēmiskais parotīts jeb tautas valodā sauktās cūciņas ir akūta infekcijas slimība, ko izraisa vīruss.

 

Inficēšanas parasti notiek gaisa pilienu ceļā:

  • klepojot,
  • šķaudot,
  • dažkārt arī ar slimnieka siekalām aptraipītiem priekšmetiem.

 

Inkubācijas periods (laika posms no ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam) vidēji ir 15 – 18 dienas, bet tas var variēt no 11 – 25 dienām.

 

Infekcijas avots ir slimnieks, kurš izdala vīrusus pēdējās inkubācijas perioda dienās un pirmajās slimības dienās.

 

Epidēmiskais parotīts noris ar:

  • stiprām galvassāpēm
  • sāpēm locītavās
  • drudzi, vienpusēju vai abpusēju pieauss siekalu dziedzeru pietūkumu
  • vieglākos gadījumos izpaužas tikai ar augšējo elpceļu iekaisumu.

 

Epidēmiskais parotīts var izraisīt komplikācijas:

  • Vienai piektajai daļai cilvēku (~5 – 20% ) saslimšana noris bez simptomiem.
  • 15% saslimšanas gadījumu epidēmiskā parotīta vīruss var ietekmēt nervu sistēmu, izraisot vīrusu meningītu, galvassāpes, paaugstinātu jutību pret spilgtu gaismu un stīvu kaklu.
  • 25 – 50% vīriešu, kas saslimst pēc pubertātes vecuma rodas sēklinieku iekaisums (orhīts), tomēr tas samērā reti izraisa neauglību.
  • Viena no epidēmiskā parotīta smagākajām komplikācijām ir kurlums.
  • Tāpat iespējamas tādas retas komplikācijas kā encefalīts, pankeratīts, olnīcu iekaisums. Sievietēm, kuras saslimst līdz grūtniecības 13.nedēļai pieaug spontānā aborta risks.

 

Vienīgais efektīvais epidēmiskā parotīta profilakses veids ir vakcinācija, kas iekļauta bērnu vakcinācijas kalendārā kopš 1983. gada. Pašreiz vakcinācijai izmato kombinēto trīs komponētu vakcīnu (MPR – vakcinācija pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām), kas satur dzīvus novājinātus vīrusus. Vakcināciju veic divas reizes: 12 – 15 mēnešu un 7 gadu vecumā.

 

Vakcinācijai nav vecuma ierobežojuma un tā ir ieteicama nevakcinētām personām, tajā skaitā pieaugušiem. Pieaugušajiem, kuri nav vakcinēti, kuriem nav zināmi dati par vakcināciju un nav dokumentētu datu par iepriekš pārslimotu epidēmisko parotītu, būtu jāsaņem vismaz viena MPR vakcīnas deva, savukārt augsta riska grupām – veselības aprūpes darbiniekiem, studentiem, starptautiskiem ceļotājiem – būtu jāsaņem divas MPR vakcīnas devas. Vakcinācija ir kontrindicēta grūtniecēm, smaga imūndeficīta gadījumā, mērenas vai smagas akūtas slimības gadījumā, ja anamnēzē trombocitopēnija vai trombocitopēniskā purpura.

 

Epidēmiskam parotītam nav specifiskas ārstēšanas, ārstēšana ir nespecifiska – lai atvieglotu atsevišķus simptomus, piemēram, pret sāpēm lietojot pretsāpju medikamentus.

 

Ja esat saslimis ar epidēmisko parotītu atcerieties, ka 12 – 25 dienas pēc inficēšanās ar vīrusu Jūs varat viegli inficēt citus. Palieciet mājās vismaz pirmās 5 dienās pēc simptomu parādīšanās brīža vai līdz brīdim, kamēr jūtaties labāk.

 

Pirms vakcinācijas uzsākšanas epidēmiskā parotīta uzliesmojumi tika novēroti regulāri, visbiežāk 5 – 9 gadus vecu bērnu vidū. Kopš vakcīnas ieviešanas, saslimšanas gadījumi biežāk novērojami bērniem un jauniešiem, kuri bija pārsnieguši vecumu, lai saņemtu vakcināciju. Kopš 2000. gada reģistrēto epidēmiskā parotīta gadījumu skaits pieaudzis gan Austrumeiropā, gan Rietumeiropā. Latvijā pēdējais epidēmiskā parotīta uzliesmojums tika reģistrēts 2000. – 2001. gadā, kad tika ziņots par 8783 saslimšanas gadījumiem. Pēdējos gados Latvijā tika reģistrēti tikai atsevišķi epidēmiskā parotīta gadījumi, tajā skaitā: 2006. gadā – 6 gadījumi, 2007. gadā – 4, 2008. gadā – 6, 2009. gadā – 1, 2010. gadā – 3. 2011. gadā Latvijā tika reģistrēti 10 epidēmiskā parotīta gadījumi (no tiem 5 laboratoriski apstiprināti).

 

©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC