Pieder pie Paramyxoviridaedzimtas, ir RNS saturošs vīruss, kurš skar galvenokārt dziļos elpceļus.


Infekcijas avots ir tikai cilvēks ar klīniski izteiktu infekcijas formu. Infekcija izplatās gaisa pilienu ceļā. Saslimšanu novēro visu gadu, taču biežāk no oktobra līdz aprīlim. Infekcijai raksturīga augsta kontagiozitāte un spēja ātri izplatīties kolektīvā. Vīruss izplatās ne tikai gaisa pilienu ceļā, bet arī kontaktu ceļā - ar rokām, ar inficētu gultas veļu.

Vīruss ir bīstams jaundzimušajiem (2 - 3 nedēļas veciem), jo samērā bieži bērniem šī infekcija beidzas letāli. Bet sevišķi bīstama šī infekcija ir neiznēsātiem jaundzimušajiem, jo no mātes iegūto antivielu līmenis viņiem ir zems vai to nav nemaz.


Inkubācijas periods ir 2 - 6 dienas. Pirmajās dienās parādās sauss klepus, kuru pavada apgrūtināta elpošana. Parādās sāpes krūtīs un cianoze. Bieži attīstās obstrukcijas sindroms. Pieaugušajiem un lielākiem bērniem biežāk tiek skarti tikai augšējie elpceļi. Bērniem var būt bronhiolīts vai pneimonija, var parādīties aknu funkciju traucējumi - sāpes labajā paribē, urīns tumšā krāsā, īslaicīgi paaugstināta fermentu aktivitāte, āda - subikteriska. Katarālais sindroms mēreni izteikts - iesnas un neliela rīkles gala hiperēmija.


Ārstēšana

Specifisku līdzekļu pret respiratori sincitiālo vīrusu nav.

Profilakse

Respiratori sincitiālā vīrusa infekcijas profilaksei izmanto specifisku imūnglobulīnu, ar kuru bērna organismā ievada gatavas antivielas pret šo infekciju.


Šī medikamenta ievadīšana ieteicama galvenokārt neiznēsātiem jaundzimušajiem, kuri ir visvairāk pakļauti inficēšanās riskam. Šajā un agrīna vecuma bērnu grupā reģistrē visaugstāko saslimstību un mirstību no respiratori sincitiālā vīrusa. Imūnglobulīnu ievada respiratori sincitiālā vīrusa infekciju pacēluma periodā - no oktobra līdz aprīlim. Bērnam ievada vienu imūnglobulīna devu (atbilstoši svaram) vienu reizi mēnesī.