Slimību profilakses un kontroles centrs

Tularēmija

 

Tularēmija ir dabas perēkļu zoonoze jeb bakteriālā infekcija, kuru izplata dzīvnieki. Slims cilvēks nav bīstams citiem. Galvenie infekcijas avoti: ūdens žurkas, lauku peles, mājas peles, zaķi, truši, ondatras un citi grauzēji. Slimie dzīvnieki izdala izraisītāju ar urīnu, izkārnījumiem un citiem iz­dalījumiem. Izraisītājs ir izturīgs ārējā vidē.

 

Inficēšanās:

  • tieši kontaktējoties ar inficētiem dzīvniekiem (zaķiem, trušiem, grauzējiem) vai viņu piesārņotajiem vides objektiem (ūdens, augsne),
  • ar asinssūcēju posmkāju (ērces, odi, dunduri) kodieniem,
  • lietojot uzturā piesārņotu pārtiku, augļus, dārzeņus un ūdeni,
  • ieelpojot aerosolu no piesārņota siena, salmiem un citiem lauksaimniecības produktiem. Daudzveidīgie pārnešanas veidi saistīti ar izraisītāja ievērojamo patogenitāti, un izturību arējā vidē.

 

Tularēmijas klīniskā forma atkarīga no izraisītāja iekļūšanas veida organismā. Kontaktā ar piesārņotu vidi, izraisītājam nonākot caur bojāto ādu vai posmkāju koduma gadījumā, veidojas čūlas un limfmezglu iekaisums. Inficējoties ar piesārņotu ūdeni vai pārtiku, attīstās rīkles vai zarnu infekcijas formā. Savukārt inficēto putekļu ieelpošana izraisa slimības plaušu formu (pneimoniju).

 

Simptomi:

Neatkarīgi no klīniskās formas, tularēmija sākas pēkšņi ar drudzi, drebuļiem, sāpēm muskuļos un locītavās, galvassāpēm, akūtajām iesnām, sāpošu kaklu, vemšanu un caureju.

 

Inkubācijas periods

parasti 2 - 5 dienas (robežās no 1 – 25 dienām).


Ārstēšana:

Atveseļošanās process bieži ir ilgstošs un iespējamas komplikācijas. Komerciāla vakcīna pret tularēmiju šobrīd nav pieejama.


Kā izvairīties no inficēšanās

Tularēmijas profilaksē ir svarīgi šādi pasākumi:

  • apdzīvotu teritoriju un iedzīvotāju atpūtas vietu sakopšana, lai novērstu grauzējiem labvēlīgu vidi, t.sk. melioratīvie, agrotehniskie pasākumi, zāles pļaušana, atkritumu savākšana un izvešana;
  • grauzēju iznīcināšanas pasākumi (deratizācija);
  • pasākumi, kas vērsti uz posmkāju kodumu novēršanu (dezinsekcija, mājokļu un individuāla aizsardzība pret insektiem, ieskaitot repelentu lietošanu);
  • veterinārmedicīnas pasākumi, lai novērstu mājdzīvnieku inficēšanos.

 

Bez minētajiem pasākumiem, lai izsargātos no inficēšanās ar tularēmiju ir nepieciešams izvairīties no saskarsmes ar grauzējiem, nepeldēties ūdenskrātuvēs, kur ir iespējama grauzēju klātbūtne un ūdens piesārņojums, nelietot uzturā pārtikas produktus un ūdeni, ja ir aizdomas, ka tie ir piesārņoti ar grauzēju izdalījumiem un ziņot Pārtikas un veterinārajām dienestam, ja ir novērota dzīvnieku (grauzēju) masveida bojāeja.

©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC