Attēls

Rūpes par savas ādas veselību vasaras laikā ir īpaši būtiskas – ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā. Sabiedrībā joprojām valda mīti par sauļošanās pozitīvo ietekmi uz veselību, tādēļ Slimību profilakses un kontroles centrs aicina - ievērojot vienkāršus piesardzības pasākumus, uzturoties saulē, iespējams parūpēties un samazināt draudus savai veselībai.

Sabiedrības informēšanas kampaņa “Necepies! Izvēlies dzīvot!” aicina pievērst uzmanību sauļošanās radītajiem riskiem, kā arī kliedē mītus par sauļošanās kā veselību veicinoša paraduma nozīmi, piemēram, D vitamīna sintēzē.

Kampaņas primārā mērķauditorija ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 54 gadiem.

      Attēls
      Attēls
      Attēls
      Attēls
      Attēls

      STATISTIKA

      • Ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā. Katru gadu tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas gadījumi un vidēji 1410 jauni citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījumi.
      • Pēdējos gados novērojama tendence, ka saslimstība ar ādas audzējiem tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem – vecuma posmā no 20 līdz 54 gadiem jauni ādas melanomas gadījumi diagnosticēti vidēji 58 cilvēkiem ik gadu un citi ļaundabīgi ādas audzēji – vidēji 126 cilvēkiem ik gadu.

      Kā galvenais ietekmējamais faktors ādas onkoloģisko slimību profilaksē ir ultravioletā starojuma (UV) ierobežošana, samazinot tiešos saules staros un mākslīgā iedeguma ierīču ietekmē pavadīto laiku.

      Tāpat kā citas onkoloģiskās slimības arī ādas audzēji var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti un diemžēl pat izraisīt nāvi.

      No 2012. līdz 2021.gadam Latvijā ik gadu no ādas melanomas miruši vidēji 72 cilvēki, taču no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem vidēji 58 cilvēki. Savukārt 2022.gadā no ādas melanomas miruši 69 cilvēki, bet no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem – 53 cilvēki.

      KĀDI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI JĀIEVĒRO, UZTUROTIES SAULĒ? 

      • 15–20 minūtes pirms došanās ārā uzklāj saules aizsarglīdzekli. Jo lielāks būs saules aizsarglīdzekļa saules aizsargfaktora (SPF) skaitlis, jo mazāks UV staru daudzums spēs iekļūt ādā.
      • Saules aizsarglīdzekli atkārtoti uzklāj ik pēc 2 stundām, pēc peldes vai intensīvas svīšanas.
      • Atrodoties saulē, pēc iespējas aizsedz ķermeni. Izvēlies vieglu, gaišu, dabīga materiāla, ķermeni nosedzošu apģērbu. Piemēram, blīva auduma garās bikses vai svārki, krekls ar garām piedurknēm un nosedzošu kakla daļu.
      • Galvassega. Labākai aizsardzībai izvēlies cepuri ar platām malām, kas apēno seju, ausis, sprandu un degunu.
      • Lai samazinātu saules kaitīgo ietekmi uz acīm, nēsā saulesbrilles ar 100% UVA un UVB staru aizsardzību.
      • Pavasarī un vasarā izvairies no uzturēšanās saulē laika periodā no plkst. 10.00 līdz 16.00, kad ir visspēcīgākā saules intensitāte. Šajā laikā vēlams atrasties ēnā, plānot aktivitātes ēnainā vietā, iekštelpās vai zem nojumes. Īpašu piesardzību ievēro, uzturoties sniega tuvumā, pie ūdens un smiltīs, jo tie atstaro UV starus un līdz ar to pieaug apdeguma risks.

        SAUĻOŠANĀS UN SAULES IETEKME UZ ORGANISMU

        • Siltuma un gaismas ietekmē uzlabojas organisma vispārējā pašsajūta;
        • Saule veicina D vitamīna veidošanos organismā. Lai uzturētu augstu D vitamīna līmeni organismā, vasaras mēnešos pietiek ar 5–15 minūšu ilgu sejas un roku pakļaušanu saules ietekmei 2–3 reizes nedēļā. 
        • Apdeguma veidošanās. Simptomi parasti parādās pēc 4 stundām, pasliktinās 24–36 stundu laikā un pāriet 3–5 dienu laikā. Apdeguma simptomi ir sarkana, karsta, jutīga un pietūkusi āda.
        • Katarakta ir slimība. UV starojuma negatīvā iedarbība spēj izraisīt acs lēcas apduļķošanos, un tās sekas ir redzes pasliktināšanās.
        • Ādas bojājumu veidošanās, kas rodas atkārtotas un pārmērīgas saules iedarbības rezultātā. Tie var būt: priekšlaicīga novecošanās, grumbas, pigmenta plankumu veidošanās, labdabīgi kārpveida izaugumi uz ādas.
        • Ādas audzēju attīstība. UV starojuma iedarbība gan no saules, gan no mākslīgā UV starojuma avotiem (solāriji) ir viens no ādas vēža riska faktoriem.
        Atceries! Pigmenta (melanīna) daudzuma palielināšanās ādā, kas rada iedeguma krāsu, ir ādas bojājuma pazīme.
        Diskusija: Latvijas iedzīvotāju sauļošanās paradumi – vai protam uzturēties saulē droši?

        TRĪS IZPLATĪTĀKIE ĀDAS VĒŽA VEIDI IR: 

        Melanoma

        Mazāk sastopama, bet visbīstamākā ādas vēža forma. Tā attīstās no šūnām (melanocītiem), kurās veidojas pigments melanīns. Melanoma izskatās kā dzimumzīme, kas aug un mainās. Tā var veidoties jau no esošas dzimumzīmes, kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas jebkur uz ķermeņa.

        Bazālo šūnu vēzis

        Visbiežāk rodas uz tām ķermeņa daļām, kas vairāk pakļautas saules iedarbībai, piemēram, uz sejas.

        Plakanšūnu vēzis (karcinoma)

        Tas var attīstīties jebkurā ķermeņa vietā. Parasti tas parādās kā sārts, iekaisis ādas plankums, kas klāts ar zvīņām. Retāk tas var izskatīties kā ilgi nedzīstoša čūla vai krevele.

        SOLĀRIJS

        Solārijos izmantotā starojuma intensitāte vairākkārt pārsniedz saules starojuma intensitāti. Tā radītais UV starojums rada nopietnu risku veselībai un tā ietekmē ķermeņa šūnas tiek bojātas. Sauļošanās solārijā izraisa ne tikai priekšlaicīgu ādas novecošanos, grumbas, pigmenta plankumus, bet arī būtiski palielina risku saslimt ar ādas vēzi. Starptautiskais vēža pētniecības centrs (IARC) UV starojuma iekārtas ir atzinis par I kategorijas kancerogēnu.


        Ja, apzinoties solārija izraisīto kaitējumu veselībai, Tu tomēr izlem izmantot šo pakalpojumu, zini, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai kaut nedaudz samazinātu starojuma kaitīgo ietekmi.

        SOLĀRIJU NEIESAKA IZMANTOT: 

        • cilvēkiem, kuriem ir dabīgi rudi mati;
        • cilvēkiem ar jutīgu ādu (piemēram, cieš no saules apdegumiem);
        • cilvēkiem ar medicīniska rakstura problēmām (piemēram, ir bijis ādas vēzis);
        • ja pēc iepriekšējās sauļošanās saulē vai solārijā nav pagājušas 48 stundas.

        Apmeklējot solāriju, vienmēr lieto aizsargbrilles, noņem kosmētiku un apsedz jutīgās ādas daļas (rētas, tetovējumus, ģenitālijas, u.c.).

        Pirms solārija apmeklēšanas noteikti konsultējies ar ārstu!

        Izmantot solārija pakalpojumu vai nē – tā ir katra izvēle, bet atceries, ka veselības aprūpes speciālisti neiesaka to darīt!

        Atceries! Lai gan Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērni līdz 18 gadu vecumam var apmeklēt solāriju, uzrādot ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, tomēr vadošie pasaules un Latvijas dermatologi neiesaka bērniem apmeklēt solāriju.

        PAZĪMES, KAS VARĒTU LIECINĀT PAR ĀDAS VĒZI, IR:

        • parādījies jauns pigmentēts veidojums;
        • notikušas iepriekš esoša pigmentēta veidojuma formas (simetrijas), krāsas, izmēra (visbiežāk palielinās), malu (robežu), virsmas izmaiņas;
        • uz ķermeņa ir ādas veidojums, kas ilgstoši ir sāpīgs, jutīgs, niez, periodiski asiņo un pārklājas ar kreveli, ir izveidojušās čūlas vai brūces, kas nedzīst;
        • ādas veidojumi, kas zvīņojas un nedzīst pēc ārstēšanas.
        Svarīgi ir veikt regulāru ādas pārbaudi, lai laicīgi konstatētu jebkādas izmaiņas. Īpaši jāpievērš uzmanība dzimumzīmēm, pigmenta plankumiem, to izmaiņām, kā arī vietām uz ādas, kuras pēkšņi kļuvušas jutīgas, sāpīgas vai niez.

        Ja uz savas vai savu ģimenes locekļu ādas ievēro iepriekš aprakstītās pazīmes, vērsies pie sava ģimenes ārsta, dermatologa vai onkologa!

        KAS IR VISVAIRĀK PAKĻAUTI SAULES NEGATĪVAJAI IETEKMEI? 

        Saules ietekmei ir pakļauti ne tikai tie cilvēki, kuri sauļojas, bet arī tie, kuri strādā vai vienkārši ilgstoši uzturas ārpus telpām. Arī tādi faktori kā vecums, veselības stāvoklis un ādas tips nosaka UV starojuma iedarbību. Cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem un mazi bērni (vecumā līdz 5 gadiem), kā arī cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, ir jutīgāki pret UV staru kaitīgo ietekmi. Cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu ir mazāk melanīna kā tiem cilvēkiem, kuru ādas krāsa ir tumša, un viņi ir vairāk pakļauti riskam iegūt apdegumus.

        Atceries - maziem bērniem vispār nevajadzētu atrasties atklātā saulē!

        CITI SPKC IZSTRĀDĀTIE INFORMATĪVIE MATERIĀLI PAR DROŠU UZTURĒŠANOS SAULĒ:


        KAMPAŅAS AKTIVITĀTES:

        1. Kampaņas atklāšanas pasākums 13.07.2023.;
        2. Reklāma radio, interneta portālos, sociālajos tīklos, Pasažieru vilciena vagonos un vidē, lai aicinātu iedzīvotājus aizdomāties par sauļošanās radīto kaitējumu veselībai un skaidrotu piesardzības pasākumus, kas jāievēro, uzturoties saulē;
        3. Iniciēti publicitātes materiāli (intervijas, preses relīzes, ekspertu viedokļraksti) medijos ar aicinājumu ievērot “3U (Uzklāj, Uzvelc, Uzmanies)” pamatprincipu, uzturoties saulē, un veikt ādas pašpārbaudi u.tml.;
        4. Digitālais rīks (tiešsaistes tests), ar kura palīdzību iedzīvotājiem būs iespēja novērtēt savus sauļošanās paradumus un uzzināt piesardzības pasākumus, kas jāievēro, lai izvairītos no UV starojuma negatīvās ietekmes; 
        5. Atraktīva īso video sērija par drošu uzturēšanos saulē;
        6. Informatīvu izdales materiālu par pareizu saules aizsargkrēmu lietošanu dalīšana vairākās Rīgas un Pierīgas pludmalēs.