Vispārīgi jautājumi par vakcināciju pret Covid-19

Mainoties vīrusa īpašībām 2022. gadā, kad parādījās SARS-CoV-2 vīrusa Omikrona variants, epidemioloģiskā situācija būtiski mainījās – neviens no Omikrona vīrusa apakšvariantiem vairs neizraisīja tik smagu klīnisko gaitu, ka sākotnējie SARS- CoV-2 varianti, t. sk. Alfa un Delta.

Turklāt gandrīz visiem cilvēkiem jau ir zināma imunitāte pret Covid-19 infekciju, kas iegūta vakcinācijas un pārslimošanas rezultātā. Tas arī kopumā samazina slimības smagumu un lielākai daļai iedzīvotāju Covid-19 infekcijas klīniskā gaita ir līdzīga citām akūtām augšējo elpceļu vīrusu infekcijām. Līdz ar to pacientu skaits stacionāros šobrīd ir ievērojami mazāks nekā Covid-19 pandēmijas sākumā.

Ierobežojošus pasākumus būtu nepieciešams ieviest, ja ļoti lielā Covid-19 pacientu skaita dēļ slimnīcas atkal nonāktu krīzes situācijā, taču šobrīd kopējā situācija ir daudz labāka un nav indikāciju valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju un noteikt ierobežojumus. Turklāt Covid-19 infekcija ir palielinājusies vairākās citās valstīs un nav informācijas, ka tur būtu veikti ierobežošanas pasākumi.

Vakcinācijai var pieteikties

• pie ģimenes ārsta,
• manavakcina.lv,
• ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetā.

Iedzīvotājiem ar būtiski novājinātu imūno sistēmu jāpiesakās:

• pie ģimenes ārsta,
• pie ārstējošā ārsta ārstniecības iestādē:
  • Rīgā - RAKUS, PSKUS, BKUS
  • citviet Latvijā - Vidzemes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca.

Jau reģistrētās Covid-19 vakcīnas, kuru sastāvā kā imunizējošais antigēns izmantots tikai SARS CoV-2 vīrusa Wuhan varianta pīķa proteīns.

Oriģinālajām vakcīnām sekojoši reģistrētās Covid-19 vakcīnas, kur kā imunizējošie antigēni kombinācijā ar Wuhan variantu izmantoti biežāk cirkulējošie vīrusa varianti. 

Pielāgotās vakcīnas pret Covid-19:

• Comirnaty KP.2
• Comirnaty JN.1
• Comirnaty Original/Omicron BA.1;
• Comirnaty Original/Omicron BA.4-5;
• Comirnaty Omicron XBB.1.5.
• Nuvaxovid XBB.1.5

Pielāgotās vakcīnas pieejamas pieaugušajiem un bērniem no 6 mēnešu vecuma.

• 12 mēneši pēc pēdējās saņemtās Covid-19 vakcīnas devas 
• Cilvēkiem vecumā no 65+ minimālais intervāls kopš pēdējās Covid-19 vakcīnas var būt arī 6 mēneši.
• Grūtniecēm vakcinācija ir droša visos grūtniecības trimestros, un tā ir ieteicama vismaz vienu reizi katrā grūtniecības laikā, minimālais intervāls kopš pēdējās Covid-19 vakcīnas devas ir vismaz 6 mēneši.
• Ne agrāk kā 3 mēnešus pēc pārslimošanas ar Covid-19; ieteicams 4-6 mēn. 

Pielāgotās vakcīnas ir :

• Pfizer-BioNTech "Comirnaty KP.2"
• Pfizer-BioNTech "Comirnaty JN.1"
• Pfizer-BioNTech "Comirnaty Original/Omicron BA.1"
• Pfizer-BioNTech "Comirnaty Original/Omicron BA.4-5"
• Pfizer-BioNTech "Comirnaty Omicron XBB.1.5"
• Novavax "Nuvaxovid XBB.1.5"

Atbilstoši Imunizācijas valsts padomes rekomendācijai 2024. gada rudens sezonā, balstoties uz klīnisko risku smagai un nopietnai Covid-19 norisei,

Vakcinācija pret Covid-19 stingri rekomendējama:

• visiem iedzīvotājiem vecumā no 65 gadu vecuma;
• pieaugušajiem ar nopietnām hroniskām blakusslimībām;  
• vidējas vai augstas imūnsupresijas pacientiem, t.sk. pusaudžiem un bērniem no 6 mēnešu vecuma;  
• grūtniecēm

Rekomendētās vakcīnas devas intervāls no iepriekšējās Covid-19 vakcīnas ir 12 mēneši pēc pēdējās devas.

Cilvēkiem vecumā no 65+ minimālais intervāls no pēdējās Covid-19 vakcīnas var būt arī 6 mēneši.

Grūtniecēm vakcinācija ir droša visos grūtniecības trimestros, un tā ir ieteicama vismaz vienu reizi katrā grūtniecības laikā, minimālais intervāls kopš pēdējās Covid-19 vakcīnas devas ir vismaz 6 mēneši.

Vakcinācijas veicēju kontaktinformācija un darba laiki:

• Vakcinācijas kabinetos un ģimenes ārstu praksēs

Katrs pats ģenerē savu digitālo sertifkātu vietnē www.covid19sertifikats.lv 

Plašāk par digitālajiem sertifkātiem lasāms Nacionālā veselības dienesta mājaslapā

Pēc pārslimošanas imunitāte noteiktu laiku periodu saglabājas, tomēr nav skaidri zināms uz cik ilgu laiku. Ir pierādījumi, ka arī pārslimojuši cilvēki var atkārtoti saslimt ar Covid-19, turklāt šādi gadījumi ir jau reģistrēti. Tādēļ, sevis pasargāšanai no smagas slimības gaitas, iesakām arī pārslimojušiem cilvēkiem vakcinēties pret Covid-19. Aizsardzība pret Covid-19 pēc vakcinācijas ir noturīgāka nekā pēc pārslimošanas.

Dažādās valstīs ir atšķirīga pieeja Covid-19 pārslimojušu cilvēku vakcinācijā. Vienā valstī vakcinē uzreiz pēc atveseļošanās, citā – pēc 3 vai pat 6 mēnešiem. Lielā mērā tas ir saistīts ar vakcīnu pieejamību sabiedrībai kopumā attiecīgajā valstī.

Vakcinēties drīkst uzreiz pēc pārslimošanas un karantīnas beigām!

Papildus informācija:

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ziņojums 

ASV Slimību profiklakses un kontroles centra ziņojums 

Piesardzība jāievēro, ja iepriekš bijusi kāda smaga alerģiska reakcija pēc citu vakcīnu vai medikamentu saņemšanas.

Ja ir bijusi jebkāda tūlītēja alerģiska reakcija pēc jebkuru vakcīnu vai injekciju saņemšanas (piemēram, muskulī, zem ādas vai vēnā), medicīnas personālam ir jānovērtē alerģiskās reakcijas veids un smaguma pakāpe, un jāizvērtē vakcinācijas iespējamie ieguvumi un riski.  

Tāpat kā citas vakcīnas, arī vakcīnas pret Covid-19 jāievada medicīnas personāla uzraudzībā. Alerģiskus cilvēkus jānovēro 30 minūtes pēc vakcinācijas, lai nopietnas alerģiskas reakcijas gadījumā varētu sniegt atbilstošu palīdzību. 

Ja ir zināms, ka cilvēkam ir smaga alerģiska reakcija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām, tad vakcīnu saņemt nedrīkst.

Alerģija pret kādu pārtikas produktu vai bišu, lapseņu u.tml. kodumiem nav iemesls  neveikt vakcināciju.

Latvijā pirmie vakcinācijas kabineti sāka darboties 2020. gada 28. decembrī. Eiropas zāļu aģentūra (EZA) un Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi pirmo trīs vakcīnu pret Covid-19 atbilstību kvalitātei, drošumam un efektivitātei. Tās ir Pfizer-BioNTech ražotā vakcīna Comirnaty, Moderna ražotā vakcīna un AstraZeneca ražotā vakcīna.

Pēc citu vakcīnu izvērtēšanas EZA un pēc to reģistrēšanas Eiropas Savienībā Latvijai tiks piegādātas arī citu ražotāju vakcīnas. 

Kā pirmie vakcīnas saņēma ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki. No 11. janvāra uzsākta visu mediķu vakcinācija, tostarp ģimenes ārstu, ārstu, ārstu palīgu, māsu, zobārstu, vecmāšu un citu darbinieku. NO 03.05.21 TIEK UZSĀKTA VISU IEDZĪVOTĀJU VAKCINĀCIJA PRET COVID-19

• Karte ar Covid-19 vakcinācijas kabinetu adresēm un kontaktinformāciju  https://bit.ly/3scBKNE 

Antibiotiku lietošana nav šķērslis vakcinācijai.

Vakcīnas satur vielas jeb aģentus, kas nodrošina organisma imunitātes viedošanos. Ir dažādu veidu vakcīnas. Dažas vakcīnas satur novājinātu vai nonāvētu konkrētu vīrusu, baktērijas vai to daļas. Citas vakcīnas satur ziņnesi (tas nozīmē, ka tā ir tikai informācija par vīrusu, nevis pats vīruss, tādēļ tas nevar izraisīt slimību vai to pastiprināt, ja cilvēks ar to jau slimo). Kad cilvēkam ievada vakcīnu, tad organisma imūnsistēma izstrādā antivielas. Kad cilvēks saskaras ar īstu infekciozu vīrusu vai baktēriju, viņa imūnsistēma to atceras.

Vakcinācija palīdz imūnsistēmai pasargāt mūsu organismu no bieži sastopamām slimībām, ar kurām mēs varētu saskarties. Vakcinācija vairumā gadījumu novērš cilvēku saslimšanu ar konkrēto slimību.

Protams, var gadīties saslimt arī pēc vakcinēšanas, tomēr simptomi tad ir vieglāki un atveseļošanās notiek ātrāk.

Papildu informācija par vakcīnu darbību kopumā un Covid-19 vakcīnu darbību atrodama šeit: https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/coronavirus-response/safe-covid-19-vaccines-europeans/how-do-vaccines-work_lv 

Piesakoties, svarīgi pārliecināties, ka izvēlētajā vakcinācijas punktā ir pieejamas šīs vakcīna. 

Pieteikties vakcinācijai var:

1. Vietnē www.manavakcina.lv, ja personai ir internetbankas pilnā versija (ātrākais no 14 gadu vecuma) un iespēja autentificēt sevi portālā www.latvija.lv, izvēloties sev ērtu vakcinācijas vietu, datumu un laiku.
2. Vecāks vai likumiskais pārstāvis piesaka bērnu vietnē www.manavakcina.lv (plašāk par šo iespēju šeit)
3. Piesakoties pie ģimenes ārsta
4. Ārstniecības iestādē
5. Vakcinācijas punktā

Ja cilvēks ieguvis tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, tad vakcīnu varēs saņemt saskaņā ar valsts izstrādāto vakcinācijas plānu.

Covid-19 vakcinācijas pakalpojumus apmaksā šādām personu kategorijām: 

• Latvijas pilsonis; 
• Latvijas nepilsonis; 
• ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā; 
• bezvalstnieks, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā; 
• bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss; 
• aizturētais; 
• patvēruma meklētājs; 
• persona, kura ir apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu ”Par valsts sociālo apdrošināšanu” - piemēram, neatkarīgi no uzturēšanās veida (dokumenta) Latvijas Republikā darba ņēmēji, par kuriem sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic vispārējā režīmā, pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru; 
• persona, kura uzrāda NVD lēmumu, ar kuru ir konstatētas personas tiesības pilnā apmērā saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā; 
• persona, kura citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē (turpmāk – ES dalībvalstis) ir saņēmusi S1 veidlapu un reģistrējusi to NVD; 
• Eiropas Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru ierēdnis vai darbinieks un to apgādībā esošas personas, kuras ietilpst Kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā (BEREC biroja darbinieki); 
• personām, kurām ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; 
• Latvijā studējošiem pilna laika ārvalstu studentiem;
• Latvijā akreditētiem un rezidējošiem ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.
• Personas, kas saņēmušas Latvijas nacionālo ilgtermiņa D vīzu.

Reģistrēties vakcinācijai var trīs veidos:

1. www.manavakcina.lv, nepieciešams Latvijas valsts personas kods un iespēja autentificēties www.latvija.lv ar internetbankas vai e-paraksta datiem.
2. Zvanot uz vakcinācijas iestādi.
3. Pie ģimenes ārsta.

Vakcinācija nevar būt iemesls pozitīvam Covid-19 PCR testam, jo vakcīnās nav dzīva vīrusa daļas. Pēc vakcinācijas var būt pozitīvs antivielu tests pret pīķa proteīnu.

Ja pēc vakcinācijas ir pozitīvs Covid-19 PCR tests, tad cilvēks inficējies pirms vai pēc vakcinācijas un iespējams slimības gaita notiek bez simptomiem.

Covid-19 vakcīnās nav dzīva vīrusa daļas, tāpēc cilvēks pēc vakcinācijas nav infekciozs un nav jāievēro izolācija ar mērķi pasargāt citus no saslimšanas.

Vakcinācija pret Covid-19 Latvijā pieejama ar Pfizer-BioNTech ražoto pielāgoto vakcīnu "Comirnaty KP.2", kas piemērota lietošanai jau bērniem no 6 mēnešu vecuma. 

Visām zālēm, tostarp vakcīnām, var būt blakusparādības jeb sagaidāmā organisma reakcija. Vakcinācijas kontekstā blaknes mēdz saukt arī par nevēlamiem notikumiem pēc imunizācijas.  

Svarīgi nošķirt, ka blaknes var būt būtiskas un mazāk būtiskas. Blaknes uzskata par būtiskām, ja tās ir dzīvībai bīstamas, rada nepieciešamību cilvēku hospitalizēt vai paildzināt esošo hospitalizāciju, izraisa paliekošu vai būtisku darbnespēju vai invaliditāti. Taču parasti sastopamies ar nebūtiskām blaknēm, kas ir sagaidāmas, veselībai nekaitīgas reakcijas, kas var parādīties jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā, pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas. Šīs mazāk būtiskās vakcīnu blaknes sauc arī par vakcīnizraisītām reakcijām.

Sagaidāmas un paredzētas mazāk būtiskas vakcīnu blaknes ir: 

• vispārzināmas reakcijas pēc vakcinācijas: apsārtums, pietūkums, sāpes vakcīnas injekcijas vietā. Apsārtums un pietūkums var izplesties pat līdz tuvākajām locītavām (rokā – no pleca līdz elkonim; kājā – no augšstilba līdz ceļa locītavai). Šīs lokālās reakcijas parasti parādās pāris stundu laikā pēc injekcijas, ir viegli noritošas un pašlimitējošas (izzūd pašas no sevis). Lai gan bieži tās uzskata par t.s. hipersensitivitātes reakcijām, tām NAV alerģiskas izcelsmes, bet gan ir augstu antigēna titru vai tiešas vakcīnas komponentu ietekmes radītas, un šādu reakciju smaga izpausmes dēļ nav aizlieguma  saņemt turpmākās vakcīnas devas vai citas vakcīnas, kas satur tos pašus antigēnus.
• vispārēji jeb sistēmiski traucējumi: drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Parasti šie simptomi izzūd dažu dienu (vienas līdz trīs) laikā un ārstēšana nav nepieciešama. 

Būtiskas blaknes pēc vakcinācijas mēdz rasties ārkārtīgi retos gadījumos, un to rašanās risks nav salīdzināms ar sekām, kas rodas, sastopoties ar sabiedrībā un dabā cirkulējošiem infekcijas slimību izraisītājiem un slimībām, kas pēc tam attīstās.

Part katras konkrētās vakcīnas blaknēm informācija tiek publiskota brīdī, kad tā reģistrēta Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA).

Šobrīd Latvijā pieejamo Covid-19vakcīnu apraksts, tostarp informācija par iespējamām blaknēm, atrodama šeit.

1. Oficiālā informācija par Pfizer-BioNTech vakcīnu Comirnaty

2. Oficiālā informācija par Novavax ražoto vakcīnu "Nuvaxovid"

3. Oficiālā informācija par Sanofi vakcīnu "VidPrevtyn Beta"

Pacienti tiek aicināti ziņot par blaknēm Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) elektroniski interneta vietnē www.zva.gov.lv, klikšķinot uz izvēlnes “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm, biovigilanci” un izvēloties “Pacientiem”.

Ārstiem par visām novērotajām blakusparādībām jāziņo ZVA mājaslapā, aizpildot elektronisko ziņojuma veidlapu.

Pacienti tiek aicināti ziņot par blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) elektroniski interneta vietnē www.zva.gov.lv, klikšķinot uz izvēlnes “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm, biovigilanci” un izvēloties “Pacientiem”.

Ārstiem par visām novērotajām blakusparādībām jāziņo ZVA mājaslapā, aizpildot elektronisko ziņojuma veidlapu.

Visbiežāk Latvijā ir saņemti ziņojumi par blakusparādībām, kas norādītas vakcīnas lietošanas instrukcijā - apsārtums, nieze, pietūkums vakcīnas injekcijas vietā, paaugstināta temperatūra, drebuļi, nogurums, galvassāpes. Saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju, šīs blakusparādības izzūd dažu dienu laikā.

Iesniegto blakusparādību ziņojumu apkopojums atrodams Zāļu valsts aģentūras mājaslapā.

Cilvēkiem ir steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja divu vai trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas ir kāds no šiem simptomiem:

1. elpas trūkums
2. sāpes krūtīs
3. kāju pietūkums
4. pastāvīgas sāpes vēderā
5. stipras un ilgstošas galvassāpes
6. neskaidra redze
7. sīki asins plankumi zem ādas ārpus injekcijas vietas

Vakcinācijas dienā vēlams vilkt ērtu apģērbu, lai ārstam būtu viegli piekļūt pleca muskulim - laba izvēle ir krekls ar īsām piedurknēm. Uzreiz pēc vakcinācijas ārsts lūgs uzgaidīt apmēram 15min, lai vajadzības gadījumā sniegtu medicīnisko palīdzību (anafilakses gadījumos).

Drīkst mazgāt injekcijas vietu, drīkst sportot, kā arī turpināt lietot ikdienas medikamentus, ja ārsts nav noteicis citādāk. 

Covid-19 vakcīnas gan bērnu, gan pieaugušo vecumā var ievadīt vienlaicīgi ar citām vakcīnām tajā pašā dienā vai jebkādā intervālā pirms un pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas.

Ja nepieciešams ievadīt vairākas vakcīnas vienlaicīgi, katra injekcija būtu jāveic citā injekcijas vietā. Pusaudžiem un pieaugušajiem deltveida muskuli drīkst izmantot vairāk nekā vienai intramuskulārai injekcijai, kas tiek ievadīta dažādās muskuļa vietās ar vismaz 2,5 cm atstarpi.

Mātes, kuras baro bērnu ar krūti, drīst vakcinēties pirms tam kopīgi ar ārstu izvērtējot ieguvumus un riskus īpaši augsta riska darbības jomās, grūtniecēm ar sistēmiskām saslimšanām un augstas kopējās saslimstības gadījumā.

Vakcinācijai rekomendē izmantot mRNS vakcīnas – Pfizer-BioNTech vakcīnu “Comirnaty”.
Latvijas Ginekologu un Dzemdību speciālistu asociācija izstrādājusi:

• Rekomendācijas vakcinācijai pret Covid-19 grūtniecēm un mātēm zīdītājām

Grūtnieces drīst vakcinēties pirms tam kopīgi ar ārstu izvērtējot ieguvumus un riskus īpaši augsta riska darbības jomās, grūtniecēm ar sistēmiskām saslimšanām un augstas kopējās saslimstības gadījumā.

Grūtniecēm balstvakcinācija ir droša visos grūtniecības trimestros, un tā ir ieteicama vismaz vienu reizi katrā grūtniecības laikā, minimālais intervāls kopš pēdējās Covid-19 vakcīnas devas ir vismaz 6 mēneši.

Vakcinācijai rekomendē izmantot mRNS vakcīnas – Pfizer-BioNTech vakcīnu “Comirnaty”.
Latvijas Ginekologu un Dzemdību speciālistu asociācija izstrādājusi:

• Rekomendācijas vakcinācijai pret Covid-19 grūtniecēm un mātēm zīdītājām

Jā, asinis drīkst nodot 14 dienas pēc pilnīgas izveseļošanās no Covid-19.

Ja cilvēks jūtas labi, nav ierobežojumu vakcinācijai.

Asinis drīkst nodot 7 dienas pēc vakcinācijas fakta, ja nav bijušas blakusparādības. Ja pēc vakcinācijas ir bijušas blakusparādības, tad asinis drīkst nodot 7 dienas pēc blakusparādību izzušanas. 

Novērots, ka aizsardzība pēc Covid-19 pārslimošanas saglabājas 81-100% līmenī, sākot no 2.nedēļām pēc pirmreizējās inficēšanās tomēr nav prognozējams cik ilga vai noturīga būs imunitāte pret dažādiem cirkulējošajiem vīrusa paveidiem.

Vakcinācija būtiski samazina smagu slimības, hospitalizācijas un nāves risku no Covid-19

Vakcinācija būtiski samazina vīrusa slodzi un simptomātisku vai asimptomātisku saslimšanu vakcinēto cilvēku vidū, ko var izskaidrot kā transmisijas mazināšanos šajā cilvēku grupā. Palielinoties vakcinēto cilvēku skaitam, ievērojami mazināsies saslimušo skaits, tādējādi mazinot arī vīrusa transmisiju jeb izplatību sabiedrībā.

Jo lielāks cilvēku skaits iegūs imunitāti, jo ievērojamāk mazināsies kopējais saslimušo skaits, tādējādi mazinoties arī vīrusa transmisijai jeb izplatībai sabiedrībā.

Vakcinācija bērniem no 6 mēnešiem līdz 4 gadiem ieteicama nopietnu hronisku slimību gadījumos.

• Pfizer-BioNTech "Comirnaty", 3 µg
  • vienas devas kurss - ja iepriekš veikta vakcinācija pret Covid-19 vai bērns iepriekš jau slimojis ar Covid-19),
  • trīs devu kurss (ja iepriekš nav veikta vakcinācija pret Covid-19 vai bērns iepriekš NAV slimojis ar Covid-19). Otro devu ieteicams ievadīt 3 nedēļas pēc pirmās devas, un pēc tam ievadīt trešo devu vismaz 8 nedēļas pēc otrās devas. Ja bērns primārās vakcinācijas kursa laikā sasniedz 5 gadu vecumu, viņam ir jāpabeidz primārās vakcinācijas kurss ar to pašu 3 µg devu.

Bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem - ieteicama nopietnu hronisku slimību gadījumos

• Pfizer-BioNTech "Comirnaty", 10 µg, 1 devas kurss

Bērniem no 12 gadu vecuma - ieteicama nopietnu hronisku slimību gadījumos. Vakcīnas devas lielums ir tāds pats kā pieaugušajiem:

• Pfizer-BioNTech "Comirnaty" , 30 µg,  1 devas kurss 

Bērnu vakcīna atšķiras pēc devas lieluma un, lai atvieglotu medicīnas personāla ikdienas darbu, marķētas ar atšķirīgas krāsas vāciņiem.

Bērnu vakcinācija notiek pie ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādēs. Pieteikt bērnu vakcinācijai var manavakcina.lv, pie ģimenes ārsta, ārstniecības iestādē. Plašāk par bērna pieteikšanu vakcinācijai vietnē manavakcina.lv lasāms šeit.

Pieteikt bērnu var māte, tēvs vai likumiskais pārstāvis, sazinoties ar  ģimenes ārstu vai ārstniecības iestādi.

Aicinām iepriekš pārliecināties, ka vakcinācijas punktā ir pieejamas Pfizer-BioNTech bērnu vakcīna Comirnaty. Aktuālā informācija par vakcinācijas kabinetiem, kuros ir pieejamas Pfizer-BioNTech bērnu vakcīnas Comirnaty ir atrodama https://www.vmnvd.gov.lv/lv/bernu-vakcinacija.

Vakcinācija notiek vecāka vai cita likumiskā pārstāvja klātbūtnē. Līdzi jāņem šādi dokumenti:

• bērnam – pase vai personas apliecība (ja ir),
• vecākiem vai likumiskajam pārstāvim - pase vai personas apliecība
• apliecinošs dokuments par bērnu - ieraksts par bērnu pasē vai dzimšanas apliecība, vai nepieciešamības gadījumā notariāli apstiprināta pilnvara.

Balstoties uz PVO un EZA publicētajiem pētījumiem un ar mērķi stiprināt imunitāti, un mazināt saslimšanas riskus, vakcīnu var saņemt ikviens bērns, kurš ir vismaz 6 mēnešus vecs. Stingri rekomendēts vakcināciju saņemt bērniem ar imūnsupresiju.

Jā, drīkst! Vakcinācija jo īpaši ir nepieciešama bērniem ar jau esošiem veselības traucējumiem – onkoloģiskām saslimšanām, virssvaru, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona saslimšanām un citām hroniskām slimībām.

Covid-19 vakcīnas gan bērniem, gan pieaugušajiem var ievadīt vienlaicīgi ar citām vakcīnām, tajā pašā dienā vai jebkādā intervālā pirms un pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas.

Bērniem pēc vakcīnas saņemšanas var būt tādas pašas reakcijas kā pieaugušajiem – apsārtums, pietūkums vai sāpes injekcijas vietā, drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Šie simptomi izzūd dažu dienu laikā (1-3 dienās) un ārstēšana nav nepieciešama.

Ja pamanāt, ka simptomi pēc vakcīnas saņemšanas nepazūd trīs dienu laikā, lūdzu, sazinieties ar savu ģimenes ārstu.

Vakcinācijas sertifikāts bērniem vecumā no 4 mēn. līdz 11 gadiem būs izmantojams 15.dienā pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas. To bērna vecāki vai likumiskais pārstāvis varēs lejupielādēt vietnē  https://covid19sertifikats.lv/

Lai nodrošinātu maksimālu aizsardzību pret Covid-19, arī bērnus, kuri ir pārslimojuši Covid-19 ir ieteicams vakcinēt pret Covid-19.

Vakcinācija ir valsts apmaksāta un šobrīd nav plānota maksas vakcinācijas ieviešana.

Dati par vakcinācijas faktu divu dienu laikā tiek ievadīti e-veselības sistēmā, sadaļā "Vakcinācijas dati", apakšsadaļā "Potēšanas pase". Tur arī būs precīzi norādīts, kura ražotāja vakcīna saņemta. Pēc vakcinācijas izsniedz apliecinājumu par vakcinācijas faktu - nelielu papīra kartīti, kurā norādīti vakcinācijas datumi un vakcīnas veids.

Tiklīdz dati ievadīti e-veselībā, vietnē https://covid19sertifikats.lv būs pieejams vakcinācijas digitālais sertifikāts, kurš kļūs derīgs 14 dienas pēc vakcinācijas (neskaitot vakcinācijas dienu).

Vakcināciju veic vakcinācijas kabinetos visā Latvijā, kā arī to ģimenes ārstu praksēs, kuri piekrituši piedalīties vakcinācijas nodrošināšanā.

Nē, ja ārsts nav norādījis citādi, tad pirms vakcinēšanās testu veikt nav nepieciešams. Pat, ja cilvēks ir inficējies ar Covid-19, vakcīna simptomus nepastiprina un nekaitē pat smagi noritošas infekcijas gadījumā. Savukārt smagi noritoša infekcija nemazina vakcīnas efektivitāti

Lai gan šīs vakcīnas vēl nav reģistrētas, mRNS vakcīnas pret citām slimībām (piemēram, pret gripu vai Zika vīrusa infekciju) jau vairākus gadus tiek pārbaudītas laboratorijās un pētījumos ar dzīvniekiem, kā arī klīniskajos pētījumos ar cilvēkiem, tādējādi pašreizējās vakcīnas balstītas uz jau esošām zināšanām.

Vakcīnu izstrādē izmantotie adenovīrusi tiek pārveidoti, lai padarītu tos drošus un efektīvus izmantošanai cilvēkiem. Tas tiek paveikts, izdzēšot noteiktas vīrusa genoma daļas, lai vīruss nevarētu vairoties un izraisīt infekciju. Uz adenovīrusu balstītas vakcīnas ir izmantotas citu pašreiz Eiropas Savienībā (ES) reģistrētu vakcīnu izstrādē (nesenākais piemērs ir Zabdeno vakcīna pret Ebolas vīrusa infekciju).

Adenovīrusi tiek izmantoti arī zālēs, lai nogādātu gēnus šūnas iekšpusē, piemēram, ģenētisku slimību ārstēšanai.

Ir pārbaudīts, ka līdz šim reģistrētās vakcīnas pret Covid-19 aizsargā pret jaunajiem vīrusa paveidiem. 

Vīrusiem ir raksturīga mutēšana (vīrusa ģenētiskā materiāla izmaiņas). Atšķirīgiem vīrusiem mutācijas attīstās dažādā ātrumā un tās ne vienmēr ietekmē vakcīnas efektivitāti aizsardzībā pret vīrusu.

Dažas vakcīnas pret vīrusu izraisītām slimībām saglabā efektivitāti daudzus gadus pēc to izstrādes un sniedz ilgstošu aizsardzību, piemēram, vakcīna pret masalām vai masaliņām. Pretstatā tam, piemēram, gripas vīrusa paveidi mainās tik bieži un tik lielā mērā, ka vakcīnas efektivitātes nodrošināšanai tās sastāvs jāatjaunina katru gadu.
 

Pfizer-BioNTech vakcīna Comirnaty ir pirmā Eiropas Savienībā (ES) apstiprinātā mRNS vakcīna pret kādu infekcijas slimību. Tai sekoja Moderna izstrādātā vakcīna pret Covid-19.

Pašlaik tiek pētītas mRNS vakcīnas pret vairākām infekciju slimībām, tostarp Covid-19, un sagaidāms, ka tās būs pieejamas tuvā nākotnē.

Aktīvās vielas ražošana notiek ātrāk, salīdzinot ar tradicionālo vakcīnu ražošanas procesu, tāpēc, salīdzinot ar citām vakcīnām, mRNS vakcīnu lielākā priekšrocība ir iespēja to saražot ātrāk. Tas bija īpaši svarīgi pandēmijas situācijā.

Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, reģistrēšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. 

Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas, tostarp vakcīnas pret Covid-19, Eiropas Savienībā (ES) tāpat kā jebkuras citas zāles tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem. Atšķirīgais Covid-19 vakcīnu gadījumā ir tas, ka to izstrādes un potenciālās apstiprināšanas ātrums ir daudz lielāks, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pēc vakcīnas sabiedrības veselības aizsardzībai ārkārtas apstākļos. 

Kvalitātes, drošuma un efektivitātes prasības vakcīnām pret Covid-19 ir tādas pašas kā citām zālēm, tostarp vakcīnām. Vakcīnas pret Covid-19 iespējams pārbaudīt līdz reģistrācijas pabeigšanai ievērojami ātrāk, jo ir uzlaboti birokrātiskie un administratīvie procesi, piesaistīts ievērojami vairāk darbinieku un investēti lielāki resursi.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) un Eiropas Komisija (EK) izmantos visus pieejamos mehānismus, lai paātrinātu jebkuras iespējamās vakcīnas apstiprināšanu, nodrošinot to pieejamību visā Eiropas Savienībā (ES). Tomēr EZA vakcīnu pret Covid-19 apstiprinās tikai gadījumā, ja tā saņems uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, kas liecina, ka no vakcīnas ir vairāk ieguvuma nekā riska.

EZA ir mobilizējusi atbilstošu ekspertu grupu, piesaistot augsti kvalificētus zinātniekus un ekspertus, un veic paātrinātu vakcīnu pret Covid-19 vērtēšanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu pārbaudi apstiprināšanas pieteikumiem no vakcīnu izstrādātājiem un profesionālu vakcīnu izvērtēšanas procesu iespējami īsā laikā atbilstoši nemainīgi stingrām regulatorām prasībām.

Šajos attēlos redzams salīdzinājums, kā līdz šim organizēts jebkuras vakcīnas attīstības process (zilais grafiks) un kāds tas ir vakcīnām pret Covid-19 (sarkanais grafiks). Kā redzams, ir saglabātas tieši tās pašas pierādījumu vākšanas, pārbaudes un izvērtēšanas procedūras, taču daļēji tās notikušas vienaicīgi, kur tas neietekmē turpmākos pētījumus. Tas varēja notikt, pateicoties birokrātisko un administratīvo procedūru uzlabošanai.  

Saraksts veidots, balstoties uz Pasaules veselības organizācijas (PVO)  un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) rekomendācijām. Vienlaikus nepieciešamību iekļaut konkrētu cilvēku hronisko slimnieku prioritārajā grupā izvērtē ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts.

• ļaundabīgi audzēji;
• hroniskas nieru slimības; 
• Dauna sindroms;
• demence un tamlīdzīgas slimības;
• sirds asinsvadu sistēmas slimības (sirds išēmiskā slimība, kardiomiopātijas); smadzeņu asinsvadu slimības (insulti);
• aptaukošanās (ķermeņa masas indekss virs 30kg/m2);
• sirpjšūnu anēmija;
• cukura diabēts;
• bronhiālā astma;
• cistiskā fibroze;
• smaga arteriālā hipertensija;
• aknu slimības (t. sk. hepatīti);
• plaušu fibroze;
• talasēmija;
• personas ar imūndeficītu stāvokli (t. sk. HIV infekcija, medikamentoza imūndepresija, onkoloģiskas slimības u. tml.)

Plašāks skaidrojums par katru no minētajām slimībām atrodams sadaļā Hroniski slimo pacientu vakcinācija.

Personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem ietilpst vecāki, aizbildņi un citi bērnu aprūpētāji, kas regulāri un ilgstoši atrodas kopā ar bērnu kuram ir apstiprināta kāda no zemāk minētajām diagnozēm vai veselības stāvokļiem. 

Slimību un veselības stāvokļu saraksts ir orientējošs un informatīvs. Lēmumu par pacienta vakcināciju pret Covid-19 infekciju pieņem ārsts, izvērtējot ieguvumu un risku – to varbūtību un ietekmes smagumu katrā gadījumā individuāli.

Diagnozes un veselības stāvokļi

1. Pirmajā divos mūža gados šādu slimību gadījumos (saskaņā ar SSK 10 klasifikatoru):

• P07.0 Ļoti zems dzimšanas svars (Dzimšanas svars 999 g vai mazāk);
• P07.2 Smaga neiznēsātība;
• P35 Iedzimtas vīrusslimības;
• P21.0 Smaga asfiksija dzemdību laikā;
• P29.0 Jaundzimušo sirds mazspēja;
• P27.1 Perinatālā periodā radusies bronhopulmonāra displāzija
• P57 Kodoldzelte (kernicterus);

2. Visu ļaundabīgo audzēju gadījumos (C00-C97);
3. Jebkuras hroniskās slimības gadījumos, kuras ārstēšanai nozīmēts prednisolons augstās devās (> 20 mg/dn) vai azathioprīns;
4. Ja bērnam ir diagnosticēti psihiski vai uzvedības traucējumi (F00 – F99) ar nozīmīgu  funkcionēšanas traucējumu gadījumā;
5. Ja bērnam diagnosticēta kāda no skeleta, muskuļu vai saistaudu slimībām (M00-M99) un viņš saņem imunsupresīvu ārstēšanu;
6. Ja bērnam diagnosticēta hroniska nieru slimība no 1 līdz 5 pakāpei (N18.1-18.5);
7. Ja bērnam diagnosticēta kardiovaskulāra mazspēja II-IV pakāpe (pēc NYHA klasifikācijas);  
8. Šādu slimību gadījumos:

• A15 Tuberkuloze;
• B18.2 Hronisks C vīrushepatīts;
• B24 Neprecizēta humānā imūndeficīta vīrusa [HIV] infekcija;
• D33.3 Labdabīgi bet redzi samazinoši acu audzēji;
• D89 Citur neklasificēti imūno mehānismu traucējumi;
• E10 I tipa cukura diabēts;
• E23 Hipofīzes hipofunkcija un citi traucējumi (panhipopituitārisms);
• E25 Adrenoģenitāli traucējumi
• E27 Citas virsnieru slimības;
• E70 Aromātisko aminoskābju vielmaiņas traucējumi;
• E71 Zaroto aminoskābju un taukskābju vielmaiņas traucējumi;
• E72 Citi aminoskābju vielmaiņas traucējumi;
• E74 Citi ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi;
• E75 Sfingolipīdu vielmaiņas traucējumi un citas lipīdu uzkrāšanas slimības;
• E76 Glikozamīnoglikānu vielmaiņas traucējumi;
• E77 Glikoproteīnu vielmaiņas traucējumi;
• E79.1 Leša-Nīhena (Lesch-Nyhan) sindroms;
• E84 Cistiskā fibroze (mukoviscidoze);
• E84 Cistiskā fibroze;
• E88 Citi vielmaiņas traucējumi;
• F84.2 Reta (Rett) sindroms;
• G12 Spināla muskuļu atrofija un citi radniecīgi sindromi;
• G40 Epilepsija;
• G71 Primāras muskuļu slimības;
• G80 Cerebrālā trieka;
• G91 Hidrocefālija (šuntēšanas gadījumā;
• H20.0 – H20.5 Akūti un hroniski uveīti;
• H30.0 – H30.5 Akūtas un hroniskas tīklenes slimības;
• H19.0 – H19.3 Akūtas radzenes slimības;
• H54.0 – H54.1 Aklums un vājredzība;
• I42.0 – I42.9  Kardiomiopātija;
• I47 Paroksismāla tahikardija;
• I49 Cita veida sirds aritmijas.
• I50.0 Sastrēguma sirds mazspēja;
• I50.1 Kreisā kambara mazspēja;
• J41.1 Hronisks mukopurulents bronhīts;
• J41.8 Jaukts vienkāršs un mukopurulents hronisks bronhīts;
• J42 Neprecizēts hronisks bronhīts;
• J45 Bronhiālā astma (smaga un vidēji smaga norise);
• J47 Bronhektāzes;
• J81 Plaušu tūska;
• J84 Intersticiālas plaušu slimības;
• J94 Neprecizētas pleiras slimības;
• J94.0 Hilozs šķidrums pleiras dobumā;
• J95.0 Traheostomas komplikācijas;
• J96 Hroniska elpošanas mazspēja;
• J98 Citi respiratori traucējumi;
• J98.4 Citas plaušu slimības;
• J98.6 Diafragmas slimības;
• J99 Elpošanas orgānu bojājums citur klasificētu slimību dēļ;
• K50 Krona slimība;
• K51 Čūlains kolīts;
• K75.4 Autoimūns hepatīts;
• K76.6  Portāla hipertensija;
• L20.8 Smags atopiskais dermatīts;
• L50.8 Hroniska nātrene;
• N03 Hronisks nefrītisks sindroms;
• N04 Nefrotisks sindroms;
• Q03 – Q05 Iedzimtās centrālās nervu sistēmas patoloģijas;
• Q04.6 Iedzimta smadzeņu cista (šuntēšanas gadījumā);
• Q05 Mugurkaulāja šķeltne (spina bifida);
• Q10. – Q15.9 Iedzimtas acu patoloģijas;
• Q20.0 – Q20.9 Iedzimtas sirds kambaru un atveru anomālijas;
• Q21.0 – Q21.9 Iedzimti sirds starpsienas defekti;
• Q22.0 –Q22.9 Iedzimtas pulmonālā un trīsviru (trikuspidālā) vārstuļa anomālijas;
• Q23.0 – Q23.9 Iedzimtas aortas un mitrālā vārstuļa anomālijas;
• Q24.0 – Q24.9 Citas iedzimtas sirds anomālijas;
• Q25.0 – Q25.9 Iedzimtas lielo artēriju anomālijas;
• Q26.0 – Q26.9 Iedzimtas lielo vēnu anomālijas;
• Q30 – Q40 Iedzimtas elpošanas sistēmas anomālijas;
• Q68 Citas iedzimtas muskuļu un skeleta deformācijas;
• Q80 Iedzimtā ihtioze;
• Q81 Bulloza epidermolīze;
• Q85 Citur neklasificētas fakomatozes;
• Q87 Citi precizēti iedzimtu anomāliju sindromi, kas skar vairākas sistēmas;
• Q90 Dauna (Down) sindroms;
• Q91 Edvardsa (Edwards) sindroms un Pātava (Patau) sindroms;
• Q92 Citas citur neklasificētas trisomijas un autosomu parciālās trisomijas;
• Q93 Citur neklasificēta autosomu monosomija un delēcija;
• Q95 Citur neklasificēta līdzsvarota pārkārtošanās un strukturālie marķieri;
• Q96 Tērnera (Turner) sindroms;
• Q98.1 Klainfeltera sindroms, vīrietis ar vairāk par divām X hromosomām;
• Q99 Citas citur neklasificētas hromosomu anomālijas;
• Z51.5 Paliatīvā aprūpe;
• Z94.4 Aknu transplantāts.

• Vakcīnas aizsargā cilvēkus no nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām. Piemēram, no gripas, difterijas, stingumkrampjiem, garā klepus, masalām, meningokoka infekcijas, invazīvā pneimokoka infekcijas un poliomielīta.
• Katru gadu vakcinācija palīdz 2,7 miljoniem cilvēku visā pasaulē nesaslimt ar masalām, vienam miljonam – nesaslimt ar garo klepu un diviem miljoniem bērnu – negūt stingumkrampjus.
• Pirms dažiem desmitiem gadu daudzi cilvēki nomira no slimībām, kuras tagad var novērst ar vakcināciju. Cilvēki biežāk cieta arī no šo slimību izraisītajām komplikācijām, piemēram, no akluma, ko izraisa masalas. Savukārt bērni, kuru mātes grūtniecības laikā slimoja ar masaliņām, dzima ar dzirdes traucējumiem (zudumu), kataraktu vai vēlāk saskārās ar apgrūtinātu mācīšanās procesu. Poliomielīts bija galvenais nāves, paralīzes un neatgriezeniskas invaliditātes cēlonis Eiropā un citos reģionos.
• Vakcinācija palīdz novērst slimības izplatīšanos sabiedrībā. Ja liela daļa iedzīvotāju ir vakcinēti, infekcijas slimības nevar viegli izplatīties. To dēvē par kolektīvo imunitāti. Vakcinācija var novērst slimības vai ievērojami samazināt jaunu inficēšanās gadījumu skaitu.
• Pateicoties vakcinācijai, bakas tagad ir izskaustas visā pasaulē, poliomielīta pārnese ir beigusies pasaules lielākajā daļā, tostarp Eiropā.
• Vakcinācija ir labākais veids, kā iegūt imunitāti pret slimībām, salīdzinājumā ar imunitāti, kas iegūta, saslimstot ar šo slimību. Vakcinācija neļauj cilvēkiem iegūt slimības simptomus, kas var būt smagi. Atšķirībā no citām zālēm, vakcīnas ir vienīgās, kas nevis ārstē saslimšanu, bet samazina iespējas saslimt ar noteiktām infekciju slimībām.

Lai vakcīnu varētu izmantot Eiropas Savienībā (ES), tai jāizpilda tādas pašas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm. Nekādas atkāpes no šīm pamatprasībām netiek veiktas. Pasaulē šobrīd notiek darbs pie vairāk nekā 200 vakcīnām pret Covid-19, bet dažas jau tuvojas noslēdzošajai fāzei.

Pfizer-BioNTech ražotā vakcīna Comirnaty ir pirmā, kam šis reģistrācijas process ir pabeigts. Pamatojoties uz Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) zinātnisko atzinumu, Eiropas Komisija 6. janvārī izsniedza reģistrācijas apliecību Moderna izstrādātajai vakcīnai, un 29. janvārī apstiprinājumu saņēma arī AstraZeneca vakcīna. Pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma ražotājs vakcīnu var sākt nogādāt uz visām ES dalībvalstīm.

Vakcīnu izstrādes un reģistrācijas process šoreiz notiek ātrāk nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem.

Attēlā redzami visi vakcīnas attīstības posmi:

• Sākotnējā izpēte 
• Pirms klīniskā izpēte, kur vakcīnas efektivitāte un drošums tiek pārbaudīts uz dzīvniekiem
• Klīniskā izpēte
• Regulatorā vērtēšana un apstiprināšana (jeb reģistrēšana)
• Pēc reģistrācijas veiktā uzraudzība par zāļu blakusparādībām un efektivitāti ilgtermiņā visā sabiedrībā un visiem pacientiem, kas lieto vakcīnu 

Klīniskā izpēte sastāv no trim posmiem jeb fāzēm. 

I fāzē vakcīnu saņem pavisam neliels cilvēku skaits. 

II fāzē klīniskā izpēte tiek paplašināta, un vakcīnu saņem cilvēki ar noteiktām iezīmēm (piemēram, vecumu un veselības stāvokli), kas ir līdzīgas tiem cilvēkiem, kuriem jaunā vakcīna ir paredzēta. 

III fāzē vakcīnu ievada desmitiem tūkstošu cilvēku, kā arī pārbauda tās efektivitāti un turpina uzraudzīt drošumu jau daudz plašākā mērā. 

IV fāze ir pēdējais klīnisko pētījumu posms, un daudzām vakcīnām IV fāzē pētījumi turpinās pēc tam, kad vakcīna ir apstiprināta. 

Tas nozīmē, ka, tāpat kā visām zālēm, arī vakcīnu pret Covid-19 efektivitāti sākotnēji pārbauda laboratorijā, tai skaitā vispirms uz dzīvniekiem, bet tikai pēc tam klīniskos pētījumos piedalās brīvprātīgie cilvēki. 

Iesaistoties tik plašam atbalstītāju lokam, nepieciešamos brīvprātīgos sekmējies atrast vien pāris dienu laikā, tāpēc izdevies tikt pie nepieciešamajiem rezultātiem tik ātrā laikā, lai pieteiktos reģistrācijas porcesam. Citām vakcīnām šis posms prasījis pat desmit gadus. 

Parastā situācijā šie posmi tiek veikti secīgi viens pēc otra, lai samazinātu iespēju, ka neperspektīvs produkts tiek attīstīts visās fāzēs. Lai paātrinātu Covid-19 vakcīnu izstrādi, daļa no posmiem tiek veikti paralēli. Jauno vakcīnu izstrādē tiek izmantotas gan jau zināmas un ilgstoši vakcīnu izstrādē lietotas metodes, gan inovatīvas metodes. 

Pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie, iepriekšējie pētījumi kalpo kā pamats ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei Covid-19 pandēmijā.