23.03.2016, 00:00
Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) papildus mūsu 2016. gada 12. februāra vēstulei Nr. 1-8.2/454 “Informācija par Zikas vīrusslimību” nosūta Jums zināšanai un izmantošanai darbā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) 2016. gada 12. februāra Zikas vīrusslimības gadījuma definīciju vienotas epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai Eiropas Savienības valstīs, kā arī aktualizētos ieteikumus ceļotājiem, ņemot vērā ECDC un Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) 2016. gada 12. februāra publicētās rekomendācijas.
Zikas vīrusslimības gadījumu definīcija
|
Klīniskie kritēriji |
Ikviena persona ar jebkādiem izsitumiem un/vai drudzi un kam ir vismaz viena no šādām pazīmēm un/vai simptomiem:
|
|
Laboratoriskie kritēriji |
Laboratoriskie kritēriji varbūtējam gadījumam: Zikas vīrusa specifisko IgM antivielu noteikšana serumā.
Laboratoriskie kritēriji apstiprinātam gadījumam: Vismaz viens no sekojošiem pieciem: - Zikas vīrusa nukleīnskābes noteikšana klīniskajā paraugā; - Zikas vīrusa antigēna noteikšana klīniskajā paraugā; - Zikas vīrusa izolēšana no klīniskā parauga; - Zikas vīrusa specifisko IgM antivielu noteikšana seruma paraugā (-os) un apstiprināšana ar neitralizācijas testu; - Zikas vīrusa specifisko antivielu titra serokonversija jeb četrkārtīgs pieaugums pāra seruma paraugos. |
|
Epidemioloģiskie kritēriji |
Ciešs kontakts ar apstiprinātu gadījumu vai iespējama ekspozīcija teritorijā, kur notiek Zikas vīrusa transmisija divas nedēļas pirms simptomu parādīšanās. |
| Gadījumu klasifikācija | |
|
Aizdomīgs gadījums |
Jebkura persona, kura atbilst klīniskajiem kritērijiem, ja nav zināma cita slimības etioloģija. |
|
Varbūtējs gadījums |
Jebkura persona, kura atbilst klīniskajiem un epidemioloģiskiem kritērijiem vai varbūtēja gadījuma laboratorijas kritērijiem. |
|
Apstiprināts gadījums |
Jebkura persona, kura atbilst apstiprinātā gadījuma laboratoriskajiem kritērijiem. |
Atbilstoši PVO informācijai kopš 2007. gada janvāra Zikas vīrusa pārnēsāšana dokumentēta 46 valstīs un teritorijās, t.sk. 34 valstis ir ziņojušas par vietējas izcelsmes Zikas vīrusa pārnēsāšanu vai vietējiem inficēšanās gadījumiem 2015.–2016. gadā (Kaboverde, Barbadosa, Bolīvija, Brazīlija, Kolumbija, Kostarika, Kirasao, Dominikānas Republika, Ekvadora, Salvadora, Franču Gvijāna, Gvadelupa, Gvatemala, Gajāna, Haiti, Hondurasa, Jamaika, Martinika, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Puertoriko, Senmartēna, Surinama, ASV Virdžīniju salas, Venecuēla). Piecās valstīs Zikas vīrusslimības uzliesmojumi ir beigušies (Lieldienu salas, Kuka salas, Franču Polinēzija, Jaunkaledonija, Japa). ASV reģistrēts vietējas izcelsmes inficēšanās gadījums, kas nebija saistīts ar vīrusa pārnēsāšanu ar odiem, bet gan seksuālās transmisijas ceļā.
PVO norāda, ka Zikas vīrusa ģeogrāfiskā izplatīšanās turpina palielināties. Sešas valstis (Brazīlija, Franču Polinēzija, Salvadora, Venecuēla, Kolumbija un Surinama) ziņojušas par mikrocefālijas un/vai Gijēna-Barē sindroma (GBS) gadījumu skaita pieaugumu, kas, iespējams, varētu būt saistāms ar Zikas vīrusslimības uzliesmojumu. Puertoriko un Martinika ziņojušas par GBS gadījumiem bez Zikas vīrusslimības gadījumu skaita pieauguma. PVO norāda, ka pašlaik joprojām ir daudz nezināmā un joprojām nav zinātnisku pieradījumu par Zikas vīrusu slimības un mikrocefāliju vai GBS saistību.
Saskaņā ar ECDC datiem līdz š. g. 12. februārim 14 Eiropas valstīs reģistrēti vismaz 63 ievesti Zikas vīrusslimības gadījumi: Austrijā (1), Dānijā (1), Somijā (2), Francijā (18), Vācijā (7), Īrijā (2), Itālijā (5), Maltā (1), Nīderlandē (2), Portugālē (6), Spānijā (9), Zviedrijā (1), Slovēnijā (1) un Lielbritānijā (7) [1].
Ņemot vērā minēto, ECDC izstrādātās Zikas vīrusslimības gadījuma definīcijas izmantošanas mērķi ir šādi:
- nodrošināt Eiropas Savienībā ievestu Zikas vīrusslimības gadījumu monitoringu;
- uzraudzīt Zikas vīrusslimības gadījumus, kuri ievesti Eiropas Savienības apgabalos, kur eksistē attiecīgi pārnēsātāji (odi), lai novērtētu riskus, kas ir saistīti ar iespējamu vietējas infekcijas izplatīšanos;
- agrīni identificēt Zikas vīrusslimības uzliesmojumus Eiropas Savienībā un monitorēt vietēju Zikas vīrusu pārnēsāšanu (tās izplatīšanās sākumu, maksimālo izplatību un nobeigumu), lai elastīgi pielāgotu sabiedrības veselības pasākumus (profilakses un reaģēšanas pasākumus) un pārnēsātāju kontroles pasākumus starpnozaru sadarbības ietvaros;
- identificēt un izmeklēt iespējamas smagas infekcijas komplikācijas (Gijēna-Barē sindroms (GBS), citas neiroloģiskas komplikācijas un iedzimtas neiroloģiskas patoloģijas/mikrocefālija).
Sakarā ar to, ka infekcijas ievešanas risks pastāv arī Latvijā (ceļotāji, ārvalstnieki), lūdzam ārstniecības personas savā klīniskajā darbā izmantot ECDC Zikas vīrusslimības gadījuma definīciju un, pastāvot aizdomām par pacienta saslimšanu ar Zikas vīrusslimību, telefoniski un rakstiski ziņot SPKC, aizpildot steidzamā paziņojuma veidlapu[2].
Jautājumā par laboratorisko izmeklēšanu Zikas vīrusslimības diagnozes apstiprināšanai lūdzam konsultēties ar SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Nacionālo mikrobioloģijas references laboratoriju (tālr.: 67014775, 67014215, 67014220).
Ieteikumi ceļotājiem
Saskaņā uz pašlaik pieejamiem pierādījumiem, PVO nav rekomendējusi noteikt kādus ierobežojumus ceļojumiem vai tirdzniecībai, kas būtu saistāmi ar Zikas vīrusslimību. Ceļotājiem, kuri apmeklē valstis, kur pašlaik izplatās Zikas vīruss, jābūt informētiem par inficēšanās risku. To valstu un teritoriju saraksts, kurās pēdējo divu mēnešu laikā ir pierādīta vietēja Zikas vīrusa izplatīšanās, ir pieejams Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) mājaslapā2.
Lūdzam, konsultējot pacientus, kuri plāno ceļojumus uz valstīm, kur konstatēta vietēja Zikas vīrusa izplatīšanās, izmantot šādus ieteikumus.
Pirms ceļojuma
Ceļotājiem, kas apmeklē Zikas vīrusa skartās valstis, rūpīgi jāievēro individuālie aizsardzības pasākumi pret odu kodumiem iekštelpās un laukā, īpaši laikā no saullēkta līdz saulrietam, kad odu ir visvairāk:
- jālieto pretodu repelenti. Repelenti jālieto uz ādas vai drēbēm un tiem vajadzētu saturēt DEET (N,N-dietil-meta-toluamīdu) (vēlams 30%-50%, bet ne mazāk par 20%), pikaridīnu (līdz 15%) vai citas pret odiem efektīvas aktīvās vielas, Pasaules Veselības organizācija iesaka arī IR3535 līdzekli jeb etilbutilacetilaminopropionātu . Repelenti jālieto, stingri vadoties pēc norādījumiem uz produkta etiķetes/instrukcijas. Repelenti ar DEET nav ieteicami bērniem līdz triju mēnešu vecumam, taču grūtnieces tos var izmantot;
- jāvalkā apģērbs (vēlams gaišs), kas maksimāli apsegtu ķermeni, piemēram, krekli ar garām piedurknēm un garās bikses, īpaši laikā, kad odi ir aktīvi;
- jāizmanto fiziskās barjeras pret odiem, piemēram, sieti, atpūtas vai guļamtelpām jāaizver logi un durvis, jāizmanto pretodu tīkli uz logiem visu diennakti vai istabas ar gaisa kondicionieri;
- nepieciešamības gadījumā jāguļ zem moskītu tīkliem, īpaši dienas laikā, kad Aedes ģints odi ir visaktīvākie.
- jāizvairās no tādu pilsētas daļu apmeklējuma, kur nav pieejama ūdensvadu sistēma un ir slikti sanitārie apstākļi, kas nodrošina ideālus odu vairošanās apstākļus, un kur risks tikst sakostam no odiem ir augstāks.
Grūtniecēm līdz dzemdībām un sievietēm, kuras plāno grūtniecību, mazsvarīgus ceļojumus uz Zikas vīrusu skartajām valstīm (teritorijām) vajadzētu atlikt. Ja no ceļojuma uz skartajām teritorijām tomēr nevar atteikties, grūtniecēm būtu stingri jāievēro individuālās aizsardzības pasākumi un jākonsultējas ar savu ārstu pirms izlidošanas un pēc atgriešanās.
Personām ar imūnsistēmas traucējumiem vai smagām hroniskām slimībām būtu jākonsultējas ar savu ārstu vai veselības aprūpes ceļojumu speciālistu par efektīviem un drošiem profilakses pasākumiem.
Ir pierādījumi, ka Zikas vīruss var tikt pārnests seksuālā ceļā ar spermu, kurā tas var atrasties vairākas nedēļas pēc tam, kad cilvēks ir izveseļojies no Zikas vīrusslimības. Ceļotājiem uz Zikas vīrusu skartajām teritorijām būtu jāzina, ka, lietojot prezervatīvus, var samazināt Zikas vīrusa seksuālas pārnešanas risku no inficēta cilvēka citai personai.
Pēc ceļojuma
Ceļotāji, kuriem parādās Zikas vīrusslimībai līdzīgi simptomi (drudzis, izsitumi, konjunktivīts (acu gļotādas iekaisums), muskuļu sāpes, sāpes locītavās, nespēks un galvassāpes) trīs nedēļu laikā pēc atgriešanās no skartā apgabala, ir jāsazinās ar savu ārstu.
Grūtniecēm, kuras ir ceļojušas uz Zikas vīrusu skartajām teritorijām, apmeklējot pirmsdzemdību veselības aprūpes speciālistu, savlaicīgai uzraudzības nodrošināšanai vajadzētu informēt par savu ceļojumu.
Vīriešiem, kuri atgriezušies no Zikas vīrusu skartajām teritorijām, stājoties dzimumattiecības ar sievieti, sevišķi, ja viņai var iestāties grūtniecība vai ja viņa ir grūtniece, būtu ieteicams lietot prezervatīvu:
- 8 nedēļas pēc atgriešanās no aktīva Zikas vīrusu izplatības apgabala, ja nav novērojami nekādi Zikas vīrusslimībai līdzīgi simptomi;
- 6 mēnešus pēc izveseļošanās, ja Zikas vīrusslimība tikusi apstiprināta laboratoriski.
ECDC atzīmē, ka pierādījumi šiem ieteikumiem ir ierobežoti, tādēļ, iegūstot papildu informāciju, pēdējie tiks pārskatīti. Lūdzam sekot aktualizētai informācijai SPKC mājaslapā.
[2] Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju (blakusparādību) (veidlapa Nr.058/u)