Infekcijas izplatība
-
Zaïre 2014. gadā uzliesmojums Rietumāfrikā, Gvinejā, Libērijā un Sjerraleonē (ap 90% letāli)
-
Sudan (1976.g.) KDR un Sudānā (ap 50% letāli)
-
Taï Forest (1994.g.) Kotdivuārā
-
Bundibugyo (2007.g.) KDR
-
Reston (1989) Filipīnās – cilvēkiem nav patogēns
Inficēšanās iespējama:
-
tieša kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem (piemēram, siekalām, urīnu) no dzīviem vai mirušiem inficētiem cilvēkiem (piemēram, apbedīšanas ceremonijā);
-
kontaktējoties ar slimnieka vai miruša cilvēka ķermeņa piesārņotajiem priekšmetiem;
-
nedrošu seksuālu kontaktu ceļā ar personām, kuras pārslimojušas infekciju līdz pat septiņām nedēļām pēc izveseļošanās;
-
nonākot tiešā kontaktā ar dzīvu vai mirušu savvaļas dzīvnieku (piemēram, pērtiķu, meža antilopju un sikspārņu) asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem, ja dzīvnieks ir inficēts.
Pat dzīvojot Ebolas vīrusa infekcijas skartajā teritorija inficēšanās risks ir ļoti zems, kamēr cilvēks nenonāk tiešā kontaktā ar slimniekiem, mirušiem cilvēkiem, kuri bijuši inficējušies ar Ebolas vīrusslimību, inficētiem dzīvniekiem un viņu ķermeņa šķidrumiem. Gadījuma kontakts sabiedriskajās vietās (piemēram, sēžot blakus) ar cilvēkiem, kuriem nav slimības simptomu, nerada Ebolas vīrusa pārnešanas risku.
Atšķirībā no gripas Ebolas vīruss neizplatās pa gaisu! Nav iespējams inficēties ar Ebolas vīrusu, pieskaroties naudai, pārtikas un rūpnieciskām precēm (t.sk. drēbēm), peldoties baseinos, lietojot uzturā pārtikas produktus, ēdienus vai dzeramo ūdeni! Odi un citi posmkāji nepārnēsā Ebolas vīrusu!
Infekcija bieži izplatās ģimenes locekļu vidū un veselības aprūpes iestādēs, kopjot slimniekus, ja darbinieki nelieto aizsargapģērbu – sejas maskas, virsvalkus un cimdus, kā arī neievēro piesardzības prasības.
Infekcijas inkubācijas periods: 2 līdz 21 diena (vidēji 8 – 10 dienas).
Infekciozitāte slimniekam sākas, parādoties klīniskajiem simptomiem, un var saglabāties līdz 76 dienām kopš slimības sākuma.
Klīniskie simptomi (slimības pazīmes). Ebolas vīrusslimība sākas pēkšņi, līdzīgi gripai vai gastroenterītam, ar strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm, kakla sāpēm, vispārēju vājumu, apetītes trūkumu. Vēlāk parādās caureja, vemšana, sāpes kuņģī, izsitumi, acu apsārtums, nieru un aknu mazspēja. Atsevišķiem pacientiem novēro iekšēju un ārēju asiņošanu (deguna un ausu asiņošanu, asiņaina vemšanu, asiņainus izkārnījumus u.c.) un vairāku iekšējo orgānu bojājumus.