Panamerikas Veselības organizācija (PAHO)/ Pasaules Veselības organizācija 2025. gada 3. februārī ir izziņojusi epidemioloģisko trauksmi sakarā ar dzeltenā drudža saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu vairākās Amerikas reģiona valstīs un izmaiņām slimības ģeogrāfiskajā izplatībā https://www.paho.org/en/news/4-2-2025-epidemiological-alert-increase-yellow-fever-cases-latin-america .
Šis pieaugums ir novērots 2024. gada pēdējos mēnešos un 2025. gada pirmajās nedēļās. Kopumā 2024. gadā tika apstiprināts 61 dzeltenā drudža gadījums, no kuriem 30 gadījumos slimība beigusies ar nāvi. Šis skaits pārsniedz iepriekš, 2022.-2023. gados, atklāto dzeltenā drudža gadījumu skaitu Dienvidamerikas valstīs: Bolīvijā, Brazīlijā, Kolumbijā un Peru. Šā gada janvārī tika ziņots par vēl 17 dzeltenā drudža gadījumiem, no kuriem septiņi saslimušie ir miruši.
Ja 2024. gadā saslimšanas gadījumi galvenokārt bija koncentrēti Amazones reģionā (Bolīvijā, Brazīlijā, Kolumbijā, Gajānā un Peru), tad 2025. gadā slimība ir sākusi izplatīties ārpus šīs zonas, jo īpaši Brazīlijā (Sanpaulu štatā) un Kolumbijā (Tolimas departamentā). Peru arī ziņojusi par letālu gadījumu. PAHO brīdina, ka var tikt ietekmētas arī citas valstis. Slimība izplatīta arī Āfrikas tropiskajos apgabalos.
Dzeltenais drudzis ir nopietna akūta vīrusu slimība, ko pārnēsā odi, un tā var būt letāla. Slimībai nav specifiskas terapijas, ārstēšana ir simptomātiska. Vairāk informācijas par dzelteno drudzi: https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-arstniecibas-personam#dzeltenais-drudzis
Vakcinācija joprojām ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem dzeltenā drudža profilaksei un izplatības kontrolei. 2024. gadā lielākā daļa dzeltenā drudža gadījumu atklāta cilvēkiem, kuri nebija vakcinēti.
Dienvidamerika ir populārs Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEZ) ceļotāju galamērķis, un tiem ir ļoti svarīgi apzināties dzeltenā drudža risku.
ES/EEZ ceļotāji, kuri dodas uz Dienvidamerikas un arī Centrālamerikas valstīm, kurās pastāv dzeltenā drudža pārnešanas risks, var mazināt inficēšanās risku:
- veicot vakcināciju un
- veicot piesardzības pasākumus odu kodumu novēršanai.
Vairāk par augsta riska dzeltenā drudža zonām Centrālamerikā un Dienvidamerikā: https://www.arcgis.com/apps/webappviewer/index.html?id=7f2ecf3d51c244ba8694c3bf725a7601&extent=-16710855.2911%2C-6561276.9067%2C3326653.0516%2C3320502.11%2C102100
Vairāk par vakcināciju pret dzelteno drudzi: https://www.spkc.gov.lv/lv/par-dzeltena-drudza-vakcinacijas-sertifikatu
Dzeltenā drudža vīrusa ievēšanas un izplatības iespējamība ar ceļotājiem ES/EEZ kontinentālajā daļā pašlaik tiek uzskatīta par ļoti zemu, jo galvenais infekcijas pārnēsātājs – ods Aedes aegypti – nav reģistrēts ES/EEZ, izņemot Kipru. Savukārt, oda Aedes albopictus, kas ir konstatēts vairākās ES/EEZ valstīs, loma infekcijas izplatībā ir ierobežota. Turklāt pašreizējie laika apstākļi ES/EEZ kontinentālajā daļā ir nelabvēlīgi odu izplatībai un vīrusa savairošanai odos.
Jāņem vērā, ka dzeltenais drudzis ir endēmiskā infekcija vairāk nekā 30 Āfrikas valstīs, līdz ar to piesardzības un profilakses pasākumi attiecās uz ceļotājiem, kas plāno doties uz zemāk norādītajām riska zonām.
Informācija par valstīm, kur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas risks un valstīm, kur izvirzīta prasība ceļotājiem vakcinēties pret dzelteno drudzi: https://www.who.int/publications/m/item/countries-with-risk-of-yellow-fever-transmission-and-countries-requiring-yellow-fever-vaccination-(november-2022)