Ļaundabīgie audzēji Latvijā ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām: 2016. gadā iedzīvotāju mirstība no ļaundabīgiem audzējiem bija 300,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2017. gadā sasniedza jau 308,3 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Onkoloģisko slimību rādītāji Latvijā liecina par novēlotu diagnostiku. 2017. gadā 52,0% zarnu vēža, 36,7% dzemdes kakla un 27,7% krūts vēža gadījumu tika atklāti novēloti, slimības 3. un 4.stadijā, kad izveseļošanās prognozes un izdzīvošanas izredzes ir daudz zemākas un nepieciešama komplicētāka, dārgāka terapija.
Veiksmīgai onkoloģisko slimību ārstēšanai ir svarīga agrīna diagnostika, tādēļ Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs ir uzsācis kampaņu “Neriskē ar ieguldīto!”, ar mērķi aicināt iedzīvotājus pievērst pastiprinātu uzmanību vēža profilaksei un regulāri veikt valsts apmaksāto zarnu, krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu.
Vēža savlaicīgas atklāšanas programma paredz, ka valsts apmaksātā profilaktiskā pārbaude jāveic:
- dzemdes kakla vēzim – reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem;
- krūts vēzim – reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem;
- zarnu vēzim – reizi gadā gan sievietēm, gan vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem.
Uz krūts un dzemdes kakla vēža pārbaudēm tiek izsūtīta uzaicinājuma vēstule, bet, lai saņemtu zarnu vēža testa komplektu, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. No 2018. gada krūts un dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi (piemēram, ja tā nozaudēta vai tikusi nosūtīta, bet nav saņemta). Informācija par sievietei nosūtītās uzaicinājuma vēstules numuru un nosūtīšanas datumu ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski.
“Skrīninga būtība ir atrast patoloģiju it kā veseliem cilvēkiem, kuriem vēl nav parādījušās sūdzības. Ar dzemdes kakla vēža skrīninga palīdzību varam konstatēt ne vien onkoloģisko procesu, kas jau sācies, bet arī stāvokli, kas var novest pie dzemdes kakla vēža veidošanās. Regulāri veicot izmeklējumus, ir iespējams pilnībā novērst dzemdes kakla vēža attīstību. Krūts vēža gadījumā skrīningā atrod jau esošu onkoloģisko procesu, taču to izdara agrīnā slimības stadijā, kas palielina izredzes izārstēties,” skaidro Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga.
“Zarnu vēža skrīnings patiesībā ir viegli veicams mājas apstākļos un ir gandrīz tikpat vienkāršs kā grūtniecības tests. Ar tā palīdzību tiek noteikts slēpto asiņu piejaukums fēcēs. Pat, ja rezultāts ir pozitīvs, tas vēl nenozīmē, ka cilvēkam ir vēzis. Tas ir signāls, ka nepieciešams veikt papildu izmeklējumu (kolonoskopiju), uz kuru tālāk nosūta ģimenes ārsts. Ņemot vērā, ka zarnu vēzis ir ilgstoši klusējoša, bez īpašām pazīmēm noritoša slimība, regulārs skrīnings ir ļoti svarīgs – īpaši cilvēkiem vecumā pēc 50 gadiem un tiem, kuriem tuvi radinieki slimojuši ar zarnu vēzi, jo šo slimību var pārmantot. Jo agrīnākā stadijā tā diagnosticēta, jo veiksmīgāk ārstējama!” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes profesors, medīcīnas doktors Andris Gardovskis.
Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs aicina pacientus būt atbildīgiem un drosmīgiem: “Mēs ļoti baidāmies no sliktajām ziņām, ko varam saņemt pēc šīm pārbaudēm, taču jāsaprot, ka agrīna diagnostika ir labākais ceļš uz izveseļošanos. Aicinu ģimenes ārstus aktīvi atgādināt saviem pacientiem par vēža skrīninga iespējām, bet pacientiem, atnākot uz vizīti, jautāt ģimenes ārstam, vai nepienākas savam vecuma posmam aktuāla vēža izmeklēšanas programma. Tāpat atgādināsim par to saviem tuviniekiem – vecākiem un vecvecākiem!”
Ar kampaņas materiāliem (infografiku, plakātu, video reklāmu) ir iespējams iepazīties šajā failā: bit.ly/neriske