Drošas un kvalitatīvas peldvietas izvēle ir viens no priekšnosacījumiem, lai atpūta pie ūdens neizvērstos nelaimē. Lai samazinātu iespējamos riskus, atpūšoties neatbilstošā vietā, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar biedrību “Peldēt droši” kampaņas “Pārgalvības cena. Nelec!” ietvaros skaidro, kam pievērst uzmanību, izvēloties peldvietu.
Latvijā ir 58 oficiālās peldvietas. Oficiālā peldvieta ir labiekārtota – tā ir sakopta, nav aizaugusi, taču bērnu laukumiņi un pārģērbšanās kabīnes negarantē drošību. Eksperti uzsver, ka ne visās oficiālajās peldvietās darbojas glābēji vai ir pieejami glābšanas riņķi. Vienīgais, kas nodrošina drošu peldēšanu, ir katra paša atbildība un izpratne par atpūtai pie un uz ūdens piemērotiem apstākļiem.
“Droša peldēšanās sākas jau mājās, ģimenes un draugu starpā vienojoties par noteikumiem – neiet ūdenī vienam, nepeldēt dziļāk par krūtīm un pie pirmā noguruma doties krastā. Pirms iešanas ūdenī ir būtiski izvērtēt visus apstākļus – peldvietu, ūdenstilpi, laikapstākļus, kā arī katra peldētāja peldētprasmi,” uzsver biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.
Kam pievērst uzmanību, izvēloties drošu peldvietu:
- Peldvietas krasts ir lēzens un ar cietu pamatni.
- Ūdens ir stāvošs vai ar minimālu straumi. Tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
- Peldvieta nav aizaugusi, tā ir viegli pieejama un tajā peldas arī citi cilvēki.
- Atrodoties pie jebkuras ūdenstilpes, vienmēr to vispirms izstaigājiet. Svarīgi saprast, kāda ir gultne, kur mainās dziļums, kādas ir straumes. Arī iepriekšējā vasarā iepazīta peldvieta vienmēr jāizpēta no jauna.
- Drošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās – vietās, kuras tam ir īpaši izveidotas un labiekārtotas. Un visdrošāk tajās, kurās dežurē glābēji.
Oficiālajās peldvietās aktīvās peldsezonas laikā, no 15. maija līdz 15. septembrim, Veselības inspekcija reizi mēnesī veic peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu un dod atzinumu, vai konkrētajā vietā peldēt ir atļauts, nav ieteicams vai ir aizliegts. Arī daļa no Latvijas neoficiālajām peldvietām, pateicoties aktīvai pašvaldību darbībai, tiek atbilstoši apsaimniekotas, labiekārtotas un tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības, tostarp tiek arī organizētas ūdens kvalitātes pārbaudes.
“Veselības inspekcijas speciālisti oficiālās peldvietas uzrauga gan vizuāli, gan laboratoriski. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji: fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E. coli) un zarnu enterokoki, savukārt vizuāli ūdens paraugu ņemšanas laikā tiek novērtēta ūdens krāsa, pievērsta īpaša uzmanība peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī un zilaļģu savairošanās procesam,” norāda Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis, uzsverot, ka gadījumos, kad peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecina, ka ūdens neatbilst prasībām, inspekcija nosaka peldēšanās ierobežojumus – ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties –, un attiecīgā informācija tiek izvietota konkrētās peldvietas informatīvajā stendā. Ieteikums nepeldēties būtu jāievēro maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām, kuru imūnā sistēma ir novājināta.
Oficiālo peldvietu sarakstu var atrast Veselības inspekcijas tīmekļvietnē: https://www.vi.gov.lv/lv/peldvietu-udens-kvalitate#oficialo-peldvietu-karte.
Vienlaikus eksperti uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai atpūšaties oficiālā vai neoficiālā peldvietā, bērni ir jāpieskata nepārtraukti, jo noslīkšanai pietiek vien ar dažām sekundēm!
SPKC īstenotās kampaņas “Pārgalvības cena. Nelec!” mērķis ir informēt par drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, kā arī skaidrot, kādas sekas var rasties pārgalvīgas rīcības rezultātā, lecot uz galvas ūdenī. Plašāka informācija par kampaņu: https://www.spkc.gov.lv/lv/pargalvibas-cena-nelec.