Līdz ar vasarīgi karstā laika iestāšanos arvien vairāk cilvēku veldzējas, atpūšoties dabā un baudot sauli un siltumu, tomēr pārlieku liela ļaušanās saules staru iedarbībai var kaitēt veselībai. Lai arī gaidāmajos Līgo svētkos izdotos izbaudīt vasarīgo laiku bez starpgadījumiem, atpūšoties dabā, svarīgi vispirms novērtēt iespējamos riskus un ievērot drošības pasākumus.
Lai ikviens varētu justies labi, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina baudīt vasaru ar mēru, kā arī rūpēties par savu veselību un atgādina galvenos piesardzības pasākumus:
Dzer ūdeni. Karstā laikā tas nepieciešams vairāk nekā ikdienā! Padzeries vēl pirms parādās slāpes. Atturies no kafijas, tējas, saldinātiem dzērieniem. Tie slāpes neremdina!
Sargies no saules. Karstā laikā pēc iespējas uzturies ēnā, izvairies no pārkaršanas. Lai pasargātu ādu no ultravioletā (UV) starojuma kaitīgās ietekmes, velc gaišu, plānu apģērbu ar garām piedurknēm. Obligāti lieto galvassegu – tā pasargās no karstuma dūriena un galvassāpēm. No plkst. 10.00 līdz 16.00 nav ieteicams uzturēties atklātā saulē. UV starojums var bojāt ķermeņa šūnas, un laika gaitā UV starojuma radītie šūnu bojājumi uzkrājas un var veicināt ādas vēža attīstību.
Pirms došanās ārā, uzklāj saules aizsarglīdzekli. Izvēlies tādu saules aizsarglīdzekli, kas pasargā gan no UVA, gan UVB starojuma, kā arī ar saules aizsargfaktoru (SPF), kas lielāks par 20. Aizsarglīdzekli uzklāj bagātīgi – ~35 ml jeb divas ēdamkarotes visam ķermenim, kā arī atkārtoti to uzklāj ik pēc 2 h vai biežāk. Tomēr atceries, ka aizsarglīdzekļa lietošana nav paredzēta tam, lai varētu ilgāk atrasties saulē!
Nēsā saulesbrilles. Lai nepieļautu UV starojuma negatīvo iedarbību uz acīm, tostarp kataraktas veidošanos, nēsā saulesbrilles ar 100% UVA un UVB staru aizsardzību.
Rūpējies par bērna veselību. Atceries, ka bērniem saules aizsarglīdzeklis jāuzklāj 20 minūtes pirms došanās saulē un atkārtoti jāuzklāj ik pēc divām stundām. Ja plānots peldēties vai sportot ūdenī, izvēlies ūdens noturīgos saules aizsarglīdzekļus. Nepakļauj zīdaiņus (līdz 1 gadu vecumam) saules staru ietekmei, savukārt bērna no 1 gadu vecuma āda jāsargā no saules, izvēloties plaša spektra (UVA+UVB) saules aizsarglīdzekli SPF ≥50. Tāpat izvēlies bērnam piemērotu apģērbu, lai pasargātu viņu ne tikai no saules ietekmes, bet arī no kukaiņu kodumiem.
Izvēlies drošas peldvietas. Peldēties ieteicams īpaši tam paredzētās peldvietās. Peldoties neatbilstošās ūdenstilpēs, pastāv risks inficēties ar dažādām infekcijas slimībām, jo ūdens tādās vietās var būt piesārņots ar notekūdeņiem, dzīvnieku un cilvēku izkārnījumiem. Neej peldēties, ja esi lietojis alkoholu vai stipri sakarsis saulē! Ūdenī vislabāk iebrist, jo tikai tā tu vari pārliecināties par ūdenstilpnes pamatu. Nekādā gadījumā nelec ne uz galvas, ne uz kājām ūdenī!
Esi uzmanīgs ar fizisko slodzi. Nepieciešams objektīvi novērtēt savu veselības stāvokli un samērot fizisko slodzi ar laika apstākļiem un savām spējām.
Vēdini telpas. Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt ilgstoši atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās. Vēdinot telpas, neatstāj bērnus bez uzraudzības. Nekad neatstāj slēgtā automašīnā bērnu, senioru vai mājdzīvnieku, pārkaršanas dēļ radot draudus viņu veselībai un pat dzīvībai. Izslēgta automašīna saules staros var uzkarst ātrāk nekā tu esi iecerējis atgriezties.
Rīcība ārkārtas gadījumā. Pārkaršanas pirmās pazīmes ir galvas sāpes, ātrs pulss, apziņas traucējumi, dažkārt var būt arī bezsamaņa, slikta dūša, vemšana, kā arī var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra. Sevišķi jutīgi uz augstu temperatūru var būt cilvēki, kuriem ir paaugstināts ķermeņa svars, zīdaiņi un mazi bērni, kā arī seniori. Ja pasliktinās pašsajūta meklē atbalsta personu, nepaliec viens un sazinies ar ārstu. Saudzē sevi un nepārvērtē savus spēkus!
Kur vērsties pēc palīdzības? Lai saņemtu medicīnisku padomu, iedzīvotāji var zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Brīvdienās tālrunis darbojas visu diennakti, savukārt darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00. Medicīniskas konsultācijas klātienē ārpus sava ģimenes ārsta darba laika var saņemt, vēršoties pie dežūrārstiem. Savukārt, ja ir apdraudēta veselība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Vairāk informācijas par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām var uzzināt Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā "Kur saņemt medicīnisko palīdzību?".
Plašāka informācija par ieteikumiem karstajam laikam: https://www.spkc.gov.lv/lv/karstums