Turpinās E. coli infekcijas gadījumu epidemioloģiskā izmeklēšana

Kā izvairīties no inficēšanās ar E. coli?

Aicinām iedzīvotājus ievērot vienkāršus piesardzības pasākumus:

1. Rūpīgi mazgāt rokas zem tekoša ūdens, dārzeņus kārtīgi jānomazgā zem tekoša dzeramā ūdens, īpaši tie, kas netiks termiski apstrādāti pirms patēriņa;
2. augļus pirms mizošanas un ogas pirms lietošanas jānomazgā, mizojiet visus sakņu dārzeņus un noskalojiet tos zem tekoša dzeramā ūdens;
3. gaļa, tostarp maltā gaļa, pietiekami termiski jāapstrādā;
4. izvairieties no krusteniskās kontaminācijas, t. i., baktēriju izplatīšanas no jēla pārtikas produkta uz ēšanai gatavu vai termiski apstrādātu pārtikas produktu, piemēram, izmantojot atsevišķus dēlīšus jēlas gaļas un termiski apstrādātas gaļas vai svaigu dārzeņu griešanai, un mazgājiet griešanas dēlīti ar ziepēm starp jēlas un ēšanai gatavas pārtikas apstrādi,
5. jebkurai personai, kurai ir caureja vai vemšana, jāatturas no pārtikas apstrādes; 
6. atcerēties, ka inficēšanās var notikt arī cieša kontakta ceļā ar slimnieku un ievērot attiecīgu piesardzību. 

Kas jādara ja parādās akūtas zarnu infekcijas slimības simptomi?

1. Palieciet mājās un sazinieties ar savu ģimenes ārstu un informējiet par saslimšanu.
2. Dzeriet daudz šķidruma, lai izvairītos no atūdeņošanās. Sekojiet urinācijas apjomam un biežumam. Lai tā nav retāka kā ikdienā.
3. Ēdiet viegli sagremojamu pārtiku, piemēram, rīsus, banānus, grauzdiņus, vārītus kartupeļus. Izvairieties no trekniem, asiem un neapstrādātiem pārtikas produktiem. Pirmsskolas bērnu vecumā rekomendē uzturā lietot tikai termiski apstādātu pārtiku.
4. Stingri ievērojiet personisko higiēnu: mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni pēc tualetes apmeklējuma, ēdienu gatavošanas un pirms ēšanas. Regulāri tīriet un dezinficējiet vannas istabu, durvju rokturus, tualetes poda vāku un citas virsmas, kurām bieži pieskaraties. Izmantojiet tikai savus traukus un dvieļus – nedalieties ar citiem! 
5. Izvairieties no kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem: nesatiecieties ar maziem bērniem, senioriem vai cilvēkiem ar vāju imunitāti, jo viņiem infekcija var būt īpaši bīstama. 
6. Ja ir stipras sāpes vēderā, asiņaina caureja vai vājums – nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību! Neapmeklējiet darbu, skolu vai bērnudārzu, kamēr ārsts nav atļāvis atgriezties ikdienas gaitās. Nelietojiet medikamentus bez ārsta norādījuma, jo tas var pasliktināt slimības gaitu. 
7. Gatavo pārtiku tikai sev, lai izvairītos no citu cilvēku inficēšanas.

Kas jādara, ja esat noteikts kā kontaktpersona?

1. Sekot līdzi savam vai bērna veselības stāvoklim – novērot iespējamos slimības simptomus (piemēram, caureja, vemšana, sāpes vēderā, drudzis). 
2. Sazināties ar ģimenes ārstu saslimšanas gadījumā un informēt par bērna statusu kā kontaktpersonu, slimības pazīmēm un saņemt tālākus norādījumus. 
3. Nodrošināt pastiprinātu higiēnu – bieža roku mazgāšana, tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi mājās. 

Epidemiologi, turpinot gadījumu izmeklēšanu, joprojām strādā vairākos virzienos un veikti jau vairāki apjomīgi pasākumi: 

• Visām skartajām izglītības iestādēm (skolām un PII) sniegtas konkrētās rekomendācijas. 

• Detalizēti aptaujāti visi saslimušie un viņu likumiskie pārstāvji, rezultāti apkopoti un analizēti.

• Nodrošināta sazināšanās ar prombūtnē esošo bērnu vecākiem un darbiniekiem. 

• Apmeklētas skartās izglītības iestādes, organizēta virtuves bloka darbinieku laboratoriskā izmeklēšana (rezultāti vēl tiek apstrādāti), kā arī bērnu izmeklēšana. 

• Izmeklēto kontaktpersonu (KP) skaits: 153, 15 personām (10 bērniem un 5 pieaugušajiem) konstatēta izraisītāja klātbūtne (lielākai daļai nav simptomu). Izmeklēšana turpinās. 
• Nodrošināta saziņa ar visu epidemiologu atklāto inficēto personu ģimenes ārstiem. 

• Noteiktas aptuveni 900 kontaktpersonas izglītības iestādēs un dzīvesvietās, kurām jānovēro veselība. 

• Iegūtas, apkopotas un analizētas ēdienkartes.  Turpinās ciešā sadarbība ar PVD.

• Tiek saņemti pirmie izraisītāja stereotipēšanas rezultāti un dati tiek analizēti saistībā ar epidemioloģiskajiem datiem. 

Saslimšanas gadījumi pēc saslimšanas dienām.

Saslimšanas gadījumi konstatēti dažādās Rīgas priekšpilsētās, Liepājā,  Jelgavas,  Ropažu, Ķekavas, Salaspils, Ādažu, Siguldas, Cēsu, Liepājā un Dienvidkurzemes novados. Saslimšanas gadījumi reģistrēti 28 izglītības iestādēs (26 PII, 2 sākumsskolas).

Saņemti pirmie rezultāti no laboratorijas, kur noteikti divi STEC serotipi (O103 un O26). Sākotnējie mikrobioloģisko izmeklējumi rezultāti var liecināt par dažiem uzliesmojumiem un saistību ar dažiem produktiem. Tomēr  nav izslēgts arī kombinētais uzliesmojums - viens produkts, kas ir piesārņots ar dažādiem patogēniem.