Iegādājoties produktus, pievērsiet uzmanību produkta marķējumā norādītajai informācijai, īpaši derīguma termiņam:
- “Izlietot līdz” – norādi pievieno pārtikas produktiem, kuriem ir īss derīguma termiņš un kuri ātri bojājas, papildus norāda konkrētu datumu, pēc kura pārtika tiek uzskatīta par nedrošu un uzturā to lietot nedrīkst. Šādi produkti ir, piemēram, piens, svaiga gaļa, zivis un citi produkti.
- “Ieteicams līdz” – datums, līdz kuram pārtikas produkts saglabā tam raksturīgās īpašības, ja tiek ievērotas uzglabāšanas prasības. Produkti (piemēram, makaroni, putraimi, žāvēti augļi, augu eļļas u. tml.) ar šādu norādi ir lietojami arī pēc šī termiņa beigām, taču var būt mainījusies to krāsa, tekstūra, garša vai smarža.
Produktu marķējumā tiek norādīts arī sastāvdaļu saraksts. Sastāvdaļas tiek norādītas dilstošā secībā atkarībā no to daudzuma produktā, t. i., sastāvdaļas, kuras ir minētas pirmās, produktā ir visvairāk. Ja kā pirmās sastāvdaļas ir minēts cukurs, sāls vai augu tauki, produkts nebūs veselīgs un ir liekams atpakaļ veikala plauktā. Ikdienas uzturam ieteicams izvēlēties vairāk produktu ar pēc iespējas īsāku un vienkāršāku sastāvdaļu sarakstu.
Sastāvdaļu sarakstā tiek norādītas arī pārtikas piedevas, ja produkts tās satur. Pārtikas piedevas ir vielas, kas pašas par sevi uzturā parasti netiek lietotas, bet tehnoloģisku apsvērumu dēļ tiek pievienotas pārtikai, lai ietekmētu tās īpašības. Tās var būt apzīmētas ar burtu “E” (piemēram, E 330) vai pilno nosaukumu (piemēram, citronskābe). Papildus, tiek norādīts arī mērķis, kādēļ pārtikas piedeva produktam ir pievienota, piemēram, skābuma regulētājs, garšas pastiprinātājs, krāsviela u. tml.
Papildus marķējumā īpaši tiek izceltas tās vielas vai produkti, kas var izraisīt alerģiju vai nepanesību (labība, kas satur lipekli, olas, piens un piena produkti u. c.).
Ražotāji bieži veido produktus tā, lai produkts izceltos un veikalā būtu pamanāmāks, tādēļ uz produkta var būt izvietotas uzturvērtības un veselīguma norādes:
- Uzturvērtības norādes – norādes, kas pauž labvēlīgās produkta uztura īpašības, piemēram, “Kalcija avots”;
- Veselīguma norādes – tās parāda produkta pozitīvo ietekmi uz veselību, piemēram, “Kalcijs ir nepieciešams normālai bērnu kaulu augšanai un attīstībai”.
Visas atļautās uzturvērtības un veselīguma norādes ir noteiktas un uzskaitītas Eiropas Savienības normatīvajos aktos un kopējos reģistros. Lai ražotājs varētu uz sava produkta izvietot uzturvērtības vai veselīguma norādes, tad uzturvielai produktā ir jābūt vismaz likumā noteiktajā apjomā. Ņemiet vērā, ka uzturvērtības un veselīguma norādes, ka arī citas norādes, piemēram, “bez glutēna un laktozes”, “vegāns”, “Fit” u. tml. nenozīmē, ka produkts ir viennozīmīgi veselīgs, jo tas var saturēt kādu citu sastāvdaļu pārmērīgā vai tieši pretēji – nepietiekamā daudzumā. Tādēļ kritiski vienmēr izvērtējiet marķējumā norādīto produkta enerģētisko vērtību un uzturvērtības marķējumu – cukura, sāls, piesātināto taukskābju u. c. vielu saturu produktā.
Citi informatīvie materiāli par pārtikas produktu marķējumu:
- Informatīvais materiāls “Īss ceļvedis pārtikas produktu marķējumā”
- Video “Norādes uz pārtikas produktu iepakojumiem, kas ir kas?!”
- Informatīvs materiāls Latvijas iedzīvotājiem par ēdiena pagatavošanu mājās