Kādi ir galvenie sirds un asinsvadu slimību riska faktori?

Sirds un asinsvadu slimību risks pieaug līdz ar vecumu. To saista gan ar atsevišķu riska faktoru (paaugstināta asinsspiediena, dislipidēmijas, cukura diabēta) pieaugumu līdz ar vecumu, gan ar progresējošu dažādu nelabvēlīgu ārējo un iekšējo faktoru kumulatīvo ietekmi uz vielmaiņu, īpaši oksidatīvo procesu pārmaiņām, kas veicina audu novecošanu, endotēlija bojājumu un asinsvadu aterosklerotiskās pārmaiņas.

Vīriešiem ir augstāks sirds un asinsvadu slimību risks, nekā sievietēm (riska starpība ir 10 – 15 gadi). Pēc menopauzes šī starpība pakāpeniski samazinās un apmēram 70 gadu vecumā izlīdzinās. No dzimuma un vecuma viedokļa ir pieņemts uzskatīt, ka sirds un asinsvadu slimību palielināta riska robežlielums ir vīrieši ≥ 45 gadu vecumā un sievietes ≥ 55 gadu vecumā.

Ģenētiskie faktori palīdz novērtēt agrākas vai intensīvākas terapijas nepieciešamību. Par nelabvēlīgu iedzimtību pieņemts uzskatīt gadījumus, kad pirmās pakāpes radiniekiem ir agrīnas sirds un asinsvadu slimību epizodes (miokarda infarkts, pēkšņa kardiāla nāve, insults) vīriešiem pirms 55 gadu vecuma un sievietēm pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas. Svarīgi ir laikus atklāt ģimenes hiperholesterinēmiju, kad paaugstinātais holesterīna līmenis asinīs tiek pārmantots no vecākiem. Slimības pamatā ir ģenētisks defekts kādā no gēniem, kas atbild par holesterīna vielmaiņu. Slimībai ir raksturīgi, ka vairākiem ģimenes locekļiem novēro augstu holesterīna līmeni asinīs (parasti >8 mmol/l) un agrīni – nereti jau no  30 gadu vecuma – attīstās sirds artēriju nosprostošanās, kas var novest pie miokarda infarkta, stenokardijas un arī nāves.

Arteriālais asinsspiediens

• Arteriālais asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. Tas ir atkarīgs no sirds saraušanās spēka, sirdsdarbības ātruma, cirkulējošo asiņu daudzuma organismā un asinsvadu stāvokļa. Ja artērijas ir sašaurinātas, neelastīgas – asinsspiediens paaugstinās.
• Pieauguša cilvēka ideālais arteriālais asinsspiediens ir 120/80 mmHg. Asinsspiediena svārstības diennakts laikā ir pieļaujamas, tomēr, ja asinsspiediens paliek paaugstināts visu laiku – to sauc par paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu jeb hipertensiju. Hipertensiju dēvē par kluso slepkavu, jo tai nav noteiktu simptomu, tādēļ hipertensija bieži tiek konstatēta jau komplikāciju stadijā.
• Tiek uzsvērts, ka asinsspiedienam jebkurā vecumā jābūt robežās no 120/80 mmHg līdz  140/90 mm/Hg. Paaugstināts arteriālais asinsspiediens – virs 140/90 mmHg ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Pastāv mīts, ka cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem paaugstināts asinsspiediens ir pieļaujams, jo šajā vecumā to novēro salīdzinoši biežāk – arī šajā vecumā arteriālajam asinsspiedienam būtu jābūt iepriekš minētajās robežās.

Arteriālā asinsspiediena mērīšana

Ikvienam jāzina savs asinsspiediens. Ja asinsspiediens ir normāls, tas jāmēra 1 – 2 reizes gadā. Mērot arteriālo asinsspiedienu, tiek ņemti vērā divi lielumi: augstākais, kas tiek dēvēts par sistolisko asinsspiedienu un raksturo asins spiedienu sirds saraušanās brīdī, kad asinis tiek iepludinātas artērijās, un zemākais, kas tiek dēvēts par diastolisko asinsspiedienu un atbilst asins spiedienam starp divām sirds saraušanās kustībām. Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta. Mājas apstākļiem vislabāk iegādāties pusautomātisko vai automātisko digitālo aparātu asinsspiediena mērīšanai augšdelma līmenī.

Asinsspiediena mērīšanas procedūra ir vienkārša, tomēr pirms tās vēlams ievērot:

• nelietot kafiju,
• nesmēķēt vismaz 30 minūtes,
• vismaz 5 minūtes atrasties miera stāvoklī – sēdus uz krēsla vai dīvāna ar atzveltni, pēdas uz grīdas,
• apmeklēt tualeti, jo pilns urīnpūslis var ietekmēt asinsspiedienu,
• asinsspiediens jāmēra uz abām rokām.
• Jāveic vismaz divi asinsspiediena mērījumi, par pareizu drīzāk atzīstot otro mērījumu. Jebkuru lielāku atšķirību gadījumā jāveic papildu mērījumi. Cilvēkiem ar hipertensiju asinsspiediens ir jāmēra 1–2 reizes nedēļā. Taču, ja ārsts ir izmainījis ārstēšanu, piemēram, nozīmējis citas zāles, asinsspiediens būtu jāmēra ik dienu no rīta un vakarā, lai pārliecinātos, ka zāles darbojas efektīvi. Ja vizīte pie ārsta Jūs ļoti uztrauc, izmēriet asinsspiedienu mājās un informējiet ārstu par sava mērījuma rezultātu. Uztraukums var paaugstināt asinsspiedienu.

Arteriālā asinsspiediena ietekme uz sirds un asinsvadu veselību

Paaugstināts arteriālais asinsspiediens ir bīstams. Tas rada papildu slodzi sirdij, veicina aterosklerozes attīstību un vairāku orgānu darbības traucējumus. Paaugstināts asinsspiediens ir riska faktors vairākām sirds un asinsvadu slimībām:

• Sirdslēkme un sirds mazspēja - paaugstināts asinsspiediens ir viens no galvenajiem sirdslēkmju riska faktoriem. Ja sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz asiņu un līdz ar to skābekli, tas reaģē ar sāpēm krūtīs (stenokardija). Ilgstošu sirds apasiņošanas traucējumu gadījumos sirds vairs nespēj pietiekami efektīvi sarauties un sūknēt asinis. Iestājas sirds mazspēja, kuras galvenais simptoms ir elpas trūkums,
• Nieru bojājums – ilgstoši paaugstināts asinsspiediens izsauc nieru asinsvadu sašaurināšanos, nieres filtrē mazāk šķidruma, un vielas, kas ir jāizvada no organisma, var uzkrāties organismā,
• Artērijas – ilgstoši paaugstināta asinsspiediena ietekmē asinsvadi zaudē elastību, kļūst cietāki. Artēriju sieniņu elastīgums samazinās arī sirdī, nierēs, smadzenēs. Tas apgrūtina asins piegādi minētajiem orgāniem,
• Redzes traucējumi – augsts asinsspiediens var izsaukt asinsvadu bojājumus un asiņošanu tīklenē, tā radot redzes traucējumus un akluma risku.
• Smadzeņu bojājums – augsts arteriālais asinsspiediens var izraisīt insultu (asins izplūdumu galvas smadzenēs) ar tālejošām sekām – ķermeņa vai tā daļas paralīzi.

Arteriālās hipertensijas primārā un sekundārā profilakse

• lietojiet uzturā mazāk sāls,
• uzturiet normālu ķermeņa svaru,
• atmetiet smēķēšanu, ja smēķējat,
• palieliniet fizisko aktivitāti,
• ēdiet veselīgi,
• izvairieties no stresa,
• lietojiet zāles, ja tās izrakstījis ārsts.

Normāla sirdsdarbības frekvence jeb pulss

• Miera stāvoklī normāls pulss ir aptuveni 60 +/- 5 reizes. Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 80 sitieniem minūtē. Ja sirds darbojas lēnāk, tā pilnvērtīgāk strādā un atpūšas. Katrs pulsa sitiens atbilst vienam sirdspukstam. Pulsu var sajust, piespiežot plaukstas trīs vidējos pirkstus pie delnu locītavas. Precīzi to var noteikt ar asinsspiediena mērītāju, kas fiksē arī pulsu. Pēc spraiga fiziska darba, uztraukumā vai paaugstinātas temperatūras ietekmē pulss kļūst biežāks, jo sirds darbojas ātrāk. Tādēļ sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī jānovērtē, atrodoties klusā telpā, komforta temperatūrā pēc piecu minūšu atpūtas.

Sirdsdarbības frekvences (pulsa) ietekme uz sirds un asinsvadu veselību

• Pulss ir saistīts ar hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena), aterosklerozes un sirds un asinsvadu slimību veidošanos, infarkta un insulta risku. Lēnāka sirdsdarbība pagarina mūža ilgumu. Cilvēki pierod pie palielinātas sirdsdarbības frekvences līdzīgi kā pie paaugstināta asinsspiediena, tāpēc ilgstoša paātrināta pulsa gadījumā ir būtiski konsultēties ar ārstu. Ir svarīgi censties ierobežot sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī robežās starp  60 – 70 sitieniem minūtē.
• Sirdsdarbības frekvenci ir iespējams samazināt ar zāļu palīdzību, ilgākā laikā arī ar dzīvesveida maiņu – ir svarīgi nesmēķēt, nodrošināt regulāras fiziskās aktivitātes, uzturēt normālu ķermeņa svaru, normālu asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs.

Cilvēka asins plazmā ir divi galvenie lipīdi (taukvielas)– holesterīns un triglicerīdi.

• Holesterīns ir mīksta, taukiem līdzīga vaskveida substance, kas atrodas asins plūsmā un jebkurā ķermeņa šūnā. Holesterīns organismā nokļūst divējādi. Vienu daļu organisms rada pats, otra daļa tiek uzņemta ar dzīvnieku izcelsmes produktiem – gaļu, zivīm, olām, sieru, pienu u.c. Holesterīns un citi tauki nešķīst asinīs. To pārnešanai no asinīm uz šūnām un otrādi ir speciāli pārnesēji – lipoproteīni. Tie ir divu veidu – zema blīvuma lipoproteīni (ZBL) – „sliktais holesterīns” un augsta blīvuma lipoproteīni (ABL) – „labais holesterīns”. Lielākā daļa holesterīna, kas ir zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH), nonāk šūnās, savukārt mazākā lipoproteīnu daļa – augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH) – ceļo tālāk uz aknām un no turienes tiek izvadīts no organisma. Kopējais holesterīna līmenis asinīs ietver abus šos rādītājus.
• Paaugstināts kopējā holesterīna līmenis asinīs – virs 5 mmol/l – ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs sauc par hiperholesterinēmiju.

• Paaugstināts holesterīna līmenis palielina koronārās sirds slimības, perifēro artēriju slimības un asinsvadu caurlaidības traucējumu risku. Sirds un asinsvadu slimību risks pieaug proporcionāli kopējā holesterīna līmenim asinīs un otrādi – cilvēkiem ar zemu kopējā holesterīna līmeni (<3,9 mmol/l) sirds slimības satopamas retāk. Ja ZBLH asinīs cirkulē ļoti daudz, tas lēnām nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām. Kopā ar citām vielām tas veido biezu, cietu nogulsnējumu – pangu. Šo procesu sauc par aterosklerozi, kas ilgtermiņā var izraisīt infarktu vai insultu.
• Holesterīna līmeni asinīs iespējams samazināt ar sabalansētu uzturu un regulārām fiziskām aktivitātēm – tās pazemina ZBLH, bet neļauj samazināties ABLH jeb labā holesterīna līmenim asinīs. Savukārt smēķēšana samazina ABLH saturu asinīs, nelabvēlīgi ietekmējot sirds un asinsvadu un citu orgānu veselību.

Kas ir glikoze un insulīns?

• Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai. Lai šūnas iegūtu enerģiju, glikozei no asinīm jānokļūst šūnā. Šim procesam nepieciešams insulīns. Insulīns ir hormons, kuru ražo aizkuņģa dziedzera β (beta) šūnas. Bez insulīna glikoze paliek asinīs. Normāls glikozes līmenis asinīs ir no 3,5 līdz 5,5 mmol/l.

Paaugstināta glikozes līmeņa asinīs ietekme uz sirds un asinsvadu veselību

• Paaugstināts glikozes līmenis asinīs – virs 5,5 mmol/l – ir neatkarīgs sirds un asinsvadu slimību, išēmisko sirds slimību, miokarda infarkta un trombemboliska smadzeņu insulta riska faktors. Samazinot glikozes līmeni asinīs, samazinās koronārās sirds slimības risks gan cilvēkiem ar cukura diabētu, gan cilvēkiem bez cukura diabēta diagnozes. Tāpat kā holesterīna, arī paaugstināta glikozes līmeņa ietekme uz cilvēka sirds un asinsvadu veselību ir cieši saistīta ar citu sirds un asinsvadu slimību riska faktoru – paaugstināta ķermeņa masas indeksa, asinsspiediena, holesterīna līmeņa – esamību vai neesamību.

Paaugstināta glikozes līmeņa asinīs saistība ar cukura diabētu

• Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts glikozes līmenis asinīs un ar to saistītie veselības traucējumi. Ir divas cukura diabēta klīniskās formas. Pirmā tipa cukura diabēta gadījumā ir raksturīgs absolūts insulīna trūkums organismā, kad aizkuņģa dziedzeris insulīnu neražo. Ar šo slimību biežāk saslimst bērnībā vai pusaudža gados, lai gan var saslimt arī vēlāk. Savukārt otrā tipa cukura diabētam ir raksturīga insulīna rezistence (nejūtīgums) un insulīna veidošanās traucējumi aizkuņģa dziedzerī, kā rezultātā asinīs palielinās cukura līmenis. Šis ir biežāk sastopamais cukura diabēta veids (90 – 95% gadījumu). Otrā tipa cukura diabēta attīstībā liela nozīme ir iedzimtībai, tomēr šī slimība biežāk attīstās cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu ķermeņa svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs un smēķētājiem.
• Minēto riska faktoru un paaugstināta cukura līmeņa asinīs kombinācija veicina aterosklerozes un koronārās sirds slimības attīstību, kas savukārt var izraisīt miokarda infarktu vai pat pēkšņu nāvi. Lai izvairītos no cukura diabēta, ir būtiski atpazīt tā riska faktorus un, ja nepieciešams, veikt dzīvesveida izmaiņas un lietot atbilstošas zāles gadījumos, kad neizdodas samazināt glikozes līmeni līdz vēlamajiem rādītājiem tikai ar veselīga dzīvesveida palīdzību. Pašlaik cukura diabētu nevar izārstēt, bet to var labi ārstēt un normalizēt cukura daudzumu asinīs, izvairoties no diabēta sarežģījumiem, bet vienlaikus saglabājot lielisku pašsajūtu un labu dzīves kvalitāti.

Smēķēšanas ietekme uz sirds un asinsvadu veselību

• Smēķēšana veicina koronāro sirds slimību, smadzeņu insulta, perifēro artēriju slimību, sirds mazspējas, un daudzu citu hronisku slimību rašanos un attīstību. Tā ir kaitīga gan smēķētājam, gan apkārtējiem. Smēķētājiem risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām nākamajos 10 gados ir 2 reizes lielāks, nekā tiem, kas nesmēķē. Pastāvīga smēķēšana rada sirdsdarbības paātrināšanos, arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos, palielinot hipertensijas risku, artēriju sieniņu bojājumus, kā arī var izraisīt stenokardijas lēkmes vai miokarda infarktu. Vairāk nekā 90% cilvēku ar kāju artēriju slimībām ir smēķētāji. Ateroskleroze var sašaurināt kāju artērijas – tas rada sāpes kājās staigājot. Galvenais apakšējo ekstremitāšu amputācijas cēlonis ir perifēro asinsvadu slimība, kuras nozīmīgākais riska faktors ir smēķēšana.
• Smēķēšanas negatīvo ietekmi nosaka gan izsmēķēto cigarešu daudzums dienā, gan smēķēšanas ilgums dzīves laikā. Ja cilvēks sāk smēķēt agrā jaunībā (jo īpaši pirms 15 gadiem), sirds un asinsvadu slimību risks ir augstāks.

Citu riska faktoru saistība ar smēķēšanu

• Smēķētājām sievietēm ir par 25% lielāks sirds un asinsvadu slimību risks, nekā smēķētājiem vīriešiem. Īpaši negatīva ietekme uz sirds un asinsvadu veselību smēķēšanai ir kombinācijā ar citiem riska faktoriem: paaugstinātu holesterīna līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu un lieko svaru vai aptaukošanos. Šāda kombinācija palielina aterosklerozes un infarkta risku.

Smēķēšanas atmešanas ieguvumi

• Smēķēšanas atmešana samazina asins sabiezēšanas risku. Sirdij ir mazāk jāpiepūlas, pārsūknējot ķermenī asinis.
• Smēķēšanas atmešana samazina stenokardijas risku un ir īpaši nozīmīga cilvēkiem, kas pakļauti citiem riska faktoriem (augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, liekais svars, diabēts).
• Smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku.

Vairāk informācijas par smēķēšanas atmešanu un veselības riskiem meklē šeit:

• Mājaslapas sadaļa „Smēķēšana”;
• Mājaslapas sadaļa „Elektroniskās smēķēšanas ierīces”;
• Mājaslapas sadaļa „Pasīvā smēķēšana”;
• Mājaslapas sadaļa „Nikotīns un nikotīna saindēšanās simptomi”;
• Informatīvie materiāli par smēķēšanu un citām atkarību izraisošajām vielām;
• Brošūra “Vēlies pārtraukt smēķēšanu? Sāc tagad!”.

Palielināta ķermeņa masa un ĶMI

• Neatkarīgi no vecuma cilvēks pieņemas svarā, ja uzņemtais kaloriju daudzums pārsniedz patērēto kaloriju daudzumu. Tas nozīmē, ka neizmantotās kalorijas jeb enerģija pārvēršas taukos un izgulsnējas ķermenī – uz gurniem, uz vēdera, krūtīm un citur. Tauki nogulsnējas arī ap iekšējiem orgāniem – sirds rajonā, ap zarnām, un apgrūtina to darbību. Ķermeņa lieko masu nosaka, izmantojot cilvēka auguma garuma un ķermeņa masas rādītājus un aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI):
• Paaugstināts ĶMI ir arteriālās hipertensijas, metabolā sindroma, sirds un asinsvadu slimību, otrā tipa cukura diabēta, insulta un citu slimību riska faktors, kā arī mirstības no sirds un asinsvadu slimībām riska faktors. Visa veida mirstība palielinās līdz ar ĶMI, kas ir augstāks par 25 kg/m2, un mirstība ir zemāka, ja ĶMI ir robežās no 20 līdz 25 kg/m2. Ja ķermeņa masa ir palielināta, papildu risku var radīt arī tauku izvietojums.
• ĶMI ir vistiešākā saistība ar dzīvesveidu – fizisko aktivitāti un uztura paradumiem, kas savstarpēji saistīti arī ar citiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem – holesterīna un glikozes līmeni asinīs, asinsspiedienu. Samazinot ķermeņa lieko masu var pazemināt un normalizēt asinsspiedienu, pazemināt kopējā holesterīna līmeni un ZBLH, pazemināt triglicerīdu līmeni un paaugstinās ABLH līmeni, samazināt aterosklerozes attīstības risku, pazemināt glikozes līmeni asinīs, samazināt risku saslimt ar otrā tipa cukura diabētu.

Mazkustīgs dzīvesveids samazina organisma funkcionālās iespējas, palēnina vielmaiņu. Palielinās ķermeņa masa un līdz ar to pieaug risks saslimt ar neinfekciju slimībām, tostarp ar sirds un asinsvadu slimībām.

• Lai samazinātu mazkustīgu dzīvesveidu un tādā veidā arī ĶMI ir jānodarbojas ar regulārām fiziskām aktivitātēm – ātru iešanu, skriešanu, nūjošanu, slēpošanu un citiem fizisko aktivitāšu veidiem – un sabalansētu, pārdomātu uzturu. Veselīga dzīvesveida principi optimālas ķermeņa masas uzturēšanai ir jāievēro visu mūžu.