Krūts vēzis attīstās krūts audos un ir biežākā ļaundabīgā saslimšana sievietēm un biežākais onkoloģisko slimību izraisītais nāves iemesls sievietēm.
Latvijā krūts vēzis ir viens no biežākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem sievietēm 35–64 gadu vecumā*. Pasaulē un arī Latvijā ar krūts vēzi visbiežāk saslimst sievietes vecumā virs 50 gadiem.
Krūts vēzis ir progresējoša slimība - gadījumos, kad slimība netiek savlaicīgi konstatēta un ārstēta, tā progresē un tālāk var izplatīties uz limfmezgliem vai citiem orgāniem, piemēram, aknām un kauliem.
Krūts audzēja izārstēšanas iespēja agrīnās stadijās ir augsta, turklāt agrīnās stadijās ārstēšana ir daudz saudzējošāka.
Sākotnējās stadijās krūts vēzis nerada nekādas sūdzības vai simptomus, tāpēc svarīgi ir veikt regulāru profilaktisku skrīninga mamogrāfijas izmeklēšanu veselām sievietēm, lai atklātu izmaiņas pēc iespējas agrāk.
Latvijā valsts organizēta krūts vēža skrīninga programmas ietvaros sievietēm vecumā no 50 līdz 70 gadiem ir iespēja veikt bezmaksas mamogrāfijas izmeklējumu reizi divos gados.
Skrīninga mamogrāfija ir profilaktiska krūšu pārbaude sievietēm, kurām nav sūdzību. Mamogrāfija ir rentgenoloģiska izmeklēšana, kas ļauj konstatēt izmaiņas krūtīs. Pētījumos mamogrāfija ir pierādīta kā visefektīvākā un informatīvākā metode savlaicīgai krūts vēža diagnostikai. Primāri, tās mērķis ir laikus pamanīt izmaiņas. Tā ir iespēja saskatīt slimību vēl pirms tās iespējamās "sataustīšanas".
Ja ārstam radiologam radīsies aizdomas par kādām izmaiņām skrīninga mamogrāfijā, tiks nozīmēti papildus izmeklējumi specializētā ārstniecības iestādē, bet tas vēl nenozīmē, ka ir onkoloģiska saslimšana. Biežāk pēc papildus izmeklēšanas veikšanas tiek konstatētas kādas labdabīgas izmaiņas, tikai nelielai daļai tiks konstatēta ļaundabīga saslimšana.
Papildu informācija:
Krūts vēža skrīninga atsaucības rādītāji
Pastkarte "Krūts vēža skrīnings"
Pastkarte "Man rūp Tava veselība (sievietēm)"
Sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai elektroniski uz e-adresi (portālā latvija.gov.lv) tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule veikt valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu. Tā tiek nosūtīta aptuveni 3 mēnešu laikā pēc sievietes dzimšanas dienas.
Svarīgi! Ja vēlies saņemt paziņojumu savā e-pastā par jaunu vēstuli e-adresē, savas e-adreses iestatījumos nepieciešams veikt atzīmi par vēlēšanos saņemt paziņojumus savā e-pastā. Tādējādi e-pastā tiks saņemta ziņa par skrīninga uzaicinājuma vēstuli e-adresē. Ja sievietei ir e-adrese, tad primāri vēstule tiek sūtīta uz e-adresi, nevis pa pastu.
Vecumi, kuros tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules: 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadi.
Uzaicinājums ir derīgs divus gadus, taču aicinām veikt izmeklējumu dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas.
Vēstule kalpo kā nosūtījums pārbaudes veikšanai.
Aicinām skrīninga uzaicinājuma vēstuli ņemt līdzi uz izmeklējumu. Tomēr skrīningu var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi uz izmeklējumu (piemēram, ir nozaudēta). Informācija par uzaicinājuma vēstuli ārstniecības iestādēs, kuras nodrošina krūts vēža skrīningu, pieejama elektroniski.
Lai noskaidrotu, vai uzaicinājums ir ticis nosūtīts un to var izmantot, var interesēties:
- Nacionālajā veselības dienestā (NVD) zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234,
- sava ģimenes ārsta praksē,
- ārstniecības iestādē, kura nodrošina šādu profilaktisko pārbaužu veikšanu.
Ir iespējams arī izgatavot papīra formāta vēstules kopiju (ja vēstule ir bojāta vai nozaudēta). Informācija par vēstules kopijas izgatavošanu.
Uzaicinājums veikt krūts vēža skrīningu netiek nosūtīts, ja:
- mamogrāfijas izmeklējumu sieviete veikusi ārpus valsts organizētās profilaktiskās programmas – gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam;
- ja sievietei ir jau iepriekš ir bijis krūts vēzis;
- ja uz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas brīdi sievietei nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā.
Iespējams, tehnisku iemeslu dēļ vēstule nav nokļuvusi līdz adresātam. Ja vēstulei būtu jābūt nosūtītai, bet tā nav saņemta, tad vērsies:
- sava ģimenes ārsta praksē
- NVD bezmaksas informatīvajā tālrunī: 80001234
- ārstniecības iestādēs, kas veic skrīninga izmeklējumu (iestādes atrodamas šeit: www.rindapiearsta.lv )
Uzaicinājuma vēstuli iespējams saņemt arī elektroniski savā e-adresē (portālā latvija.gov.lv), šādi ir mazāka iespēja, ka vēstule tehnisku iemeslu dēļ adresātu nesasniegs.
Ja konkrētajā gadā sievietei nav paredzēta uzaicinājuma vēstules saņemšana, bet rodas sūdzības par izmaiņām veselības stāvoklī, bez nosūtījuma var vērsties pie jebkura ginekologa, kurš sniedz valsts apmaksātas konsultācijas. Pacienta līdzmaksājums par vizīti ir 4,00 eiro. Savukārt valsts apmaksātu krūšu mamogrāfiju sūdzību gadījumā var veikt ar ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista nosūtījumu, veicot pacienta līdzmaksājumu 3,00 eiro apmērā. Kā arī iespējams vērsties pie maksas speciālista.
Lai veiktu valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu - mamogrāfiju, nepieciešams izvēlēties ārstniecības iestādi un veikt pierakstu.
- Iepazīsties ar iestāžu sarakstu, kuras nodrošina skrīninga izmeklejumu – mamogrāfiju, šeit: www.rindapiearsta.lv
- Sadaļā “Pakalpojumi” meklē “Skrīninga mamogrāfija".
- Pamācība Kā portālā rindapiearsta.lv var atrast attiecīgo izmeklējumu?
- Apdomā sev vēlamo iestādi un laiku izmeklējuma veikšanai.
- Sazinies ar iestādi un veic pierakstu. Pierakstoties nepieciešams informēt, ka esi saņēmusi uzaicinājumu veikt skrīningu.
- Pieraksti izmeklējuma laiku, lai to neaizmirstu.
- Dodies uz izmeklējumu,vēlams ņemot līdzi uzaicinājuma vēstuli.
- Veic izmeklejumu un uzreiz noskaidro par rezultātu saņemšanas iespējām.
Tiek nodrošināti arī valsts apmaksāti mobilā digitālā mamogrāfa izbraukumi dažādās Latvijas teritorijās.
Mobilais digitālais mamogrāfs ir īpaši aprīkots autobuss, kura pieejamība izbraukumos pa Latviju atvieglo sievietēm iespēju saņemt augstvērtīgu mamogrāfijas izmeklējumu dzīvesvietas tuvumā. Uz izmeklējumu mobilajā mamogrāfā ir jāpierakstās!
Mobilā mamogrāfa izbraukuma grafiks: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/mobilais-mamografs
Pirms procedūras nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, bet šeit minēti daži noderīgi ieteikumi.
Apģērbs un higiēna
Dodoties uz pārbaudi, vispiemērotākais ir divdaļīgs apģērbs – bikses vai svārki un blūze, jo būs jāizģērbjas līdz jostas vietai. Vēlams uz pārbaudes mirkli noņemt/nevilkt kakla un ausu rotas, kas nokarājas. Jāievēro personīgā higiēna, bet pirms pārbaudes rekomendēts nelietot dezodorantus, smaržas, krēmus un tonālos krēmus. Šajā kosmētikā var būt minerālu daļiņas, kas var traucēt rentgena attēla analīzei.
Veselības stāvoklis
Ja sievietei vēl ir mēnešreizes, jāieplāno veikt izmeklējumu pēc mēnešreizēm, jo tad krūtis ir mazāk jutīgas. Pirms procedūras nepieciešams informēt radiologa asistentu (ārstniecības persona, kura specializējusies mamogrāfijas veikšanai), ja iepriekš ir veiktas operācijas vai ir krūšu implanti.
Nepieciešams ņemt līdzi
Vēlams līdzi paņemt arī visus iepriekšējos krūts dziedzeru izmeklējumu rezultātus, ja tādi ir. Kā arī vēlams ņemt līdzi savu skrīninga uzaicinājuma vēstuli.
Vēlams uz izmeklējumu ierasties laicīgi, pirms izmeklējuma doties uz reģistratūru un sekot tālākām norādēm.
Izmeklējums notiek stāvus. Būs nepieciešams novilkt apģērba augšdaļu un nostāties priekšā rentgena aparātam. Radiologa asistents (ārstniecības persona, kura specializējusies mamogrāfijas veikšanai) novietos krūti uz rentgenplates un no augšas uzliks citu plāksni, ar kuru cieši saspiedīs krūti. Izmeklējuma laikā krūts būs nekustīga un to izmeklēs ar rentgena stariem divās projekcijās. Pēc tam tieši tāpat tiek izmeklēta otra krūts.
Mamogrāfijas laikā krūts un daļa paduses audi tiek nedaudz saspiesti, lai iegūtu kvalitatīvu rentgena attēlu. Sievietei būs jāuzgaida, kamēr rentgena speciālists pārbaudīs, vai attēls sanācis kvalitatīvs. Ja būs nepieciešams, izmeklējumu veiks atkārtoti. Ja attēls būs izdevies, tad izmeklējums būs beidzies un varēsi apģērbties. Šajā brīdī rezultāts vēl nebūs zināms, jo attēla aprakstu veiks radiologs. Tāpēc līdz izmeklējuma rezultātam būs vēl jāpagaida. Pārliecinies, ka saproti, kā šo rezultātu saņemsi.
Lai izmeklējums labi izdotos, ļoti svarīga ir sievietes līdzdalība. Izmeklējuma laikā būtiski ir atslābināties un ļauties radiologa asistenta instrukcijām.
Izmeklējums var radīt diskomforta sajūtu. Jutīgākām sievietēm tas var radīt sāpes, taču izmeklējums parasti ilgst vien dažas minūtes un vienas krūts kompresija ilgst tikai dažas sekundes. Tas, kā sieviete jutīsies būs atkarīgs no krūts izmēra un cik cieši būs nepieciešams saspiest krūti. Krūtis var būt jutīgākas pirms vai mēnešreižu laikā. Ja krūtis ir jutīgākas šajā periodā, ieplāno izmeklējumu citā laikā.
Krūts saspiešana un izmeklējums neizraisa krūts vēzi!
Par mamogrāfijas izmeklējuma rezultātiem un saņemšanas ilgumu jāinteresējas tajā ārstniecības iestādē, kur tika veikta mamogrāfija. Rezultātu saņemšanas ilgums atkarīgs no iestādes. Speciālists izpētīs rentgena attēlus un sagatavos aprakstu. Jāatcerās noskaidrot par to, kā tiks saņemti rezultāti.
Vēlams mamogrāfijas izmeklējumus veikt vienā ārstniecības iestādē, lai iegūtos rezultātus būtu iespēja salīdzināt ar iepriekš veiktajiem izmeklējumiem. Bet, ja tas nav iespējams, droši to var veikt jebkurā citā ārstniecības iestādē.
Iespējams, Tev ir nākusi prātā doma, ka neveiksi krūts vēža skrīninga izmeklējumu, jo baidies no pārbaudes rezultāta. Tas ir saprotami, bet ir svarīgi apzināties, ka veicot izmeklējumu var uzzināt, vai Tev nav vēža vai arī atklātās pārmaiņas ir izārstējamas un tā Tu vari sevi pasargāt no slimības progresēšanas. Tas ir patīkamāk par neziņu un bailēm.
Ja mamogrāfijas rezultāts ir atbilstošs normai (BI-RADS 1 vai BI-RADS 2), tad nākamais skrīnings jāveic pēc 2 gadiem - pēc nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanas. Ir svarīgi veikt pārbaudes regulāri - mamogrāfijai ir lielāka nozīme, ja krūts izmeklējumus var novērot dinamikā un salīdzināt ar iepriekšējiem izmeklējumiem. Arī tad, ja rezultāts ir atbilstošs normai ir jāveic regulāra krūšu pašpārbaude un gadījumos, ja rodas sūdzības, kā, piemēram, sataustāms veidojums, ir jāsazinās ar ģimenes ārstu vai ginekologu, kurš izvērtējot sūdzības, nepieciešamības gadījumā nosūta uz tālākiem izmeklējumiem.
Ja skrīninga mamogrāfijas izmeklējums būs neatbilstošs normai, (BI-RADS 0, BI-RADS 4, BI-RADS 5), tad ir nepieciešami papildu izmeklējumi, kas jāveic specializētā ārstniecības iestādē. Specializētu iestāžu saraksts un kontaktinformācija būs norādīta izmeklējuma atbildē.
Šāds (BI-RADS 0, BI-RADS 4, BI-RADS 5) rezultāts vēl nenozīmē vēzi! Specializētā ārstniecības iestādē, kur pacients ierodas veikt papildus izmeklējumus, ārsts - radiologs nozīmēs nepieciešamos diagnostiskos izmeklējumus, kas parasti tiek uzsākti ar ultrasonogrāfijas metodi, nepieciešamības gadījumā papildus veicot biopsiju (audu parauga paņemšana). Skrīninga mamogrāfijas rezultāts kalpo kā nosūtījums uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem. Nosūtījumā tiks norādīta informācija, ka izmeklējumi nepieciešami pēc veiktā skrīninga.
Ja rodas jautājumi par izmeklējuma rezultātiem un turpmāko rīcību, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai savu ginekologu!
Lai gan ar krūts vēzi vairumā gadījumu saslimst sievietes pēc 50 gadu vecuma, saslimt var arī jaunākas sievietes. Tādēļ ik vienai sievietei ieteicams regulāri (reizi mēnesī) veikt krūšu pašpārbaudi, ar savām rokām regulāri iztaustot tās.
Uzmanība jāpievērš audu sabiezējumiem, veidojumiem krūtīs, kas izceļas uz apkārtējā fona, krūtsgala izmaiņām un izdalījumiem no tiem. Katrai sievietei ir jāprot krūšu pašpārbaudes paņēmieni.
Krūtis vienreiz mēnesī jāsāk iztaustīt jau no 20 gadu vecuma, vēlams aptuveni vienu nedēļu pēc mēnešreižu sākuma, bet sievietēm, kurām ir iestājusies menopauze (periods, kad mēnešreizes izbeigušās, vidēji no 50-52 gadu vecuma), krūtis vēlams reizi mēnesī pārbaudīt jebkurā brīvi izvēlētā mēneša datumā.
Krūšu pašpārbaude neaizstāj mamogrāfijas izmeklējumu, bet palīdz Tev pazīt savas krūtis un laikus pamanīt izmaiņas. Atceries palūgt šo izmeklējumu veikt arī ginekologam vizītes laikā.
Veikt regulāru krūšu pašpārbaudi ir vērtīgi visos vecumos, tomēr ir jāveic arī mamogrāfija, jo tas ir precīzāks izmeklējums un ļauj atklāt izmaiņas, kuras veicot krūšu pašpārbaudi nav iespējams sataustīt.
Pat ja esi veikusi krūts vēža pārbaudi (mamogrāfiju), tāpat pastāv risks saslimt ar krūts vēzi. Ja pamani šādas izmaiņas savās krūtīs, nekavējoties sazinies ar ģimenes ārstu, vai ginekologu:
- cietu, blīvu sabiezējumu, bubmbulīti vai mezgliņu kādā no krūtīm, vai padusē, kas atšķiras no pārējās krūts audu struktūras;
- ja pēkšņi mainījusies krūts forma vai izmērs,
- ja ir kādi izdalījumi no krūts;
- ja krūts gals ir ievilkts (ja iepriekš tāds nav bijis vienmēr);
- ja kādā vietā āda uz krūts izskatās savilkta, ievilkta vai iespiesta;
- vai kādas citas izmaiņas uz krūts ādas, krūts gala vai padusēs.
Informatīvi materiāli:
Pēc Eiropas un Amerikas vadlīnijām, sievietēm līdz 40 gadu vecumam, kurām nav paaugstināts krūts vēža risks, specifiska regulāra radioloģiska izmeklēšana netiek rekomendēta.
Līdz 40 gadu vecumam ir jāveic pašizmeklēšana un jādodas pie sava ārsta (ginekologa vai ģimenes ārsta), kurš veic klīnisku krūšu izmeklēšanu.
Šobrīd vairākas starptautiskas rekomendācijas iesaka veikt profilaktisku mamogrāfijas izmeklējumu jau no 40 gadu vecuma vismaz vienu reizi divos gados.
Profilaktiska mamogrāfija vecumā no 40 līdz 50 gadu vecumam jāveic ar ģimenes ārsta vai ginekologa nosūtījumu (maksājot pacienta iemaksu 3,00 EUR) un no 50 līdz 70 gadu vecumam ar skrīninga mamogrāfijas uzaicinājuma vēstuli (bezmaksas).
Tāpat kā citām slimībām, arī krūts vēzim ir iespējams veikt profilaktiskus pasākumus.
Visefektīvākā vēža profilakse ir regulāras veselības pārbaudes, tomēr ne mazāk būtiska nozīme ir dzīvesveidam. Veikt skrīningu, protams, ir Tava brīva izvēle, tomēr apziņa, ka Tev nav krūts vēža vai arī atklātās pārmaiņas ir izārstējamas un var pasargāt Tevi no slimības progresēšanas, ir patīkamāk nekā neziņa un bailes.
Lai samazinātu krūts vēža attīstības risku:
- reizi mēnesī veic krūšu pašizmeklēšanu;
- esi fiziski aktīva vismaz 30 minūtes katru dienu (pastaigājies, peldi, skrien, pārvietojies ar velo);
- baro bērnu ar savu krūts pienu, ja tas ir iespējams;
- nesmēķē un nelieto alkoholu;
- uzturi normālu ķermeņa svaru (vidukļa apkārtmērs ir līdz 80 cm un ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir 18,5-24,9);
- uzņem pietiekamā daudzumā šķidrumu (dienā 2–2,5 litrus jeb 30–35 ml uz cilvēka 1 kg ķermeņa svaru), izvairies no saldinātiem dzērieniem;
- lieto sabalansētu un veselīgu uzturu - vadies pēc šķīvja principa:
- ½ šķīvja piepildi ar dārzeņiem, augļiem, ogām,
- ¼ šķīvja piepildi ar graudaugiem, kartupeļiem,
- ¼ šķīvja piepildi ar olbaltumvielas saturošiem produktiem,
- maltītes pagatavošanā izmanto augu eļļu (vidēji 3-5 ēdamkarotes dienā).
Informatīvi resursi Tavai veselībai:
Man pienākas uzaicinājums, bet neesmu to saņēmusi, kā man jārīkojas?
Ja e-adrese Tev nav izveidota un uz deklarēto adresi vēstule nav atnākusi, tad Tu vari:
- jautāt ģimenes ārstam;
- vērsties ārstniecības iestādēs, kas nodrošina skrīninga pakalpojumu;
- sazinoties ar NVD pa bezmaksas informatīvo tālruni: 80001234.
Portālā www.rindapiearsta.lv var atrast sarakstu ar ārstniecības personām/iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus!
Pamācība Kā portālā rindapiearsta.lv var atrast attiecīgo izmeklējumu?
Vai sievietes ar krūšu implantiem var veikt skrīninga izmeklējumu?
Jā, mamogrāfiju var veikt, ja ir krūšu implanti. Par to jāpabrīdina speciālists, kas veic izmeklējumu. Piesakoties uz izmeklējumu pajautā, vai uz izmeklējumu jāpaņem implantu sertifikāti.
Ja ir nepieciešami papildu izmeklējumi pēc mamogrāfijas, kādi tie ir?
Ārsts radiologs var nozīmēt papildus attēlu diagnostiskos izmeklējumus un/vai biopsiju. Skrīninga mamogrāfijas rezultāts kalpo kā nosūtījums uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem. Nosūtījumā tiek norādīta informācija, ka izmeklējumi nepieciešami pēc veiktās skrīninga mamogrāfijas pārbaudes.
Vai ir iespējams uzaicinājuma vēstuli saņemt elektroniski?
Jā, to ir iespējams saņemt elektroniski savā e-adresē portālā latvija.gov.lv. Ja e-adreses nav – to ir iespējams izveidot. Savas e-adreses iestatījumos nepieciešams izdarīt atzīmi par vēlēšanos saņemt paziņojumus e-pastā par saņemtiem e-adreses ziņojumiem. Tādējādi e-pastā tiks saņemta ziņa par skrīninga uzaicinājuma vēstuli e-adresē. Ja sievietei ir e-adrese, tad primāri vēstule tiek sūtīta uz e-adresi, nevis uz deklarēto dzīves vietas adresi ar pasta starpniecību.
Vai ir iespējams atjaunot uzaicinājuma vēstuli?
Uzaicinājuma vēstules kopiju vari saņemt:
- Vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.
- Vēršoties klātienē kādā no Nacionālā veselības dienesta teritoriālajām nodaļām (līdzi ņemot pasi vai personas apliecību (ID karti)).
- Vēršoties ārstniecības iestādēs, kas nodrošina skrīninga pakalpojumus (līdzi ņemot pasi vai personas apliecību).
Vai mamogrāfija ir sāpīga un man var kaitēt?
Izmeklējums var būt nepatīkams, jo tiek saspiesta krūts, lai iegūtu attēlu. Taču izmeklējums ilgst vien dažas minūtes un vienas krūts kompresija ilgst pāris sekundes. Krūts saspiešana neizraisa vēzi. Rentgena starojums ir niecīgs, kas nav uzskatāms par kaitīgu cilvēka veselībai.
Vai mamogrāfiju var veikt mēnešreižu laikā ?
Jā, mamogrāfiju var veikt arī mēnešreižu laikā. Nedēļu pirms un mēnešreižu laikā krūtis var būt jūtīgākas un piebriedušas, kas var padarīt izmeklējumu nepatīkamu, taču izmeklējums ilgst vien pāris minūtes.
Vai mamogrāfiju var veikt grūtniecības un/vai bērna zīdīšanas laikā?
Profilaktisku krūšu izmeklējumu ar mamogrāfijas metodi neveic grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā. Ārsts kā alternatīvu var piedāvāt ultrasonogrāfijas izmeklējumu.
Kādi ir ieguvumi, veicot krūts vēža skrīningu?
- Regulāri veicot skrīningu, tu esi informēta par savu veselības stāvokli.
- Regulāri veicot skrīningu - visbiežāk krūts vēzis tiek atklāts agrīnā stadijā.
- Atklājot krūts vēzi agrīni, ir lielāka iespēja izveseļoties.
- Savlaicīgi atklājot krūts vēzi ir lielāka iespēja, ka būs jāizņem tikai daļa krūts audu, bet nebūs jānoņem visa krūts. Kā arī vēža šūnas nebūs izplatījušās uz citām ķermeņa daļām.
- Ir pierādīts, ka mamogrāfija ir efektīvākā un precīzākā krūšu izmeklēšanas metode sievietēm jau no 40 gadu vecuma, bet valsts organizēta skrīninga programma Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, tiek uzsākta no 50 g.v., jo no 50 līdz 70 g.v. saslimstība ar kruts vēzi ir visaugstākā.
- Jo savlaicīgāk ir diagnosticēts krūts vēzis, jo mazāka apjoma ārstēšana ir nepieciešama, kas ļauj ātrāk izveseļoties un atgriezties ierastajā ikdienā.
Ar ko jārēķinās veicot krūts vēža skrīningu?
- Izmeklējums var būt nepatīkams, jo tiek saspiesta krūts, lai iegūtu attēlu.
- Mamogrāfijas izmeklējumā tiek izmantots rentgena starojums, taču mūsdienās saņemtais starojuma līmenis ir zems un ieguvumi no mamogrāfijas veikšanas ir lielāki, nekā rentgena staru iespējamais kaitējums.
- Ir iespējams viltus pozitīvs rezultāts pēc mamogrāfijas veikšanas (t.i. izmeklējums uzrāda, ka sievietei, iespējams, ir vēzis, bet patiesībā tā nav), kas var radīt stresu un satraukumu. Kā arī ir iespējams viltus negatīvs rezultāts (t.i. izmaiņas tiek noteiktas mazākas pakāpes vai netiek konstatētas, tāpēc sieviete netiek novirzīta papildu izmeklējumiem).
Tāpēc vienmēr jāseko ārsta norādījumiem, lai noskaidrotu, vai tas ir vēzis.
- Ja būs nepieciešami papildu izmeklējumi, tas var būt saistīts ar papildu laiku un resursiem (transporta izdevumi, brīva diena darbā utml).
Ja manai mammai bija krūts vēzis, vai ir lielāka iespēja, ka tas būs arī man?
Ja kādam ģimenē ir bijis krūts vēzis, ir lielāka iespējamība, ka šī slimība var tikt pārmantota. Veicot speciālas analīzes, ir iespējams noteikt, vai ir pārmantotas šo gēnu mutācijas. Kā arī ir nepieciešama konsultācija ar ārstu-ģenētiķi, kurš dod slēdzienu, par nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem, vadoties pēc atklātajām mutācijām. To ir svarīgi zināt, jo gēnu mutācijas gadījumā asinsradiniecei risks nākotnē saslimt ar krūts vēzi ir 50–80 %.
Ja tiek atklāta gēnu mutācija, ir nepieciešama atšķirīga profilaktiskā izmeklēšana, piemēram, jau no 30 līdz 35 gadu vecumam reizi gadā ir jāveic mamogrāfija vai magnētiskā rezonanse un krūšu un mazā iegurņa izmeklēšana ar ultrasonogrāfiju. Reizi mēnesī sievietei jāveic krūšu pašpārbaude, kā arī divreiz gadā jādodas pie ginekologa, onkologa vai cita speciālista veikt krūšu klīnisko izmeklēšanu. Plašāk par šo jautājumu var konsultēties pie sava ģimenes ārsta vai ginekologa.