Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē, katru gadu atņemot 17,9 miljonus dzīvību[1]. Eiropas Savienībā katru gadu vairāk kā 1,8 miljoni nāves gadījumu saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām[2]. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā – 2022. gadā no tām mira 52% iedzīvotāju[3]. Latvijā katru gadu no sirds un asinsvadu slimībām mirst ~16 000 iedzīvotāju – aptuveni katrs otrais nāves cēlonis Latvijā ir tieši sirds un asinsvadu slimības.
Katru dienu sirds saraujas ap 100 000 reižu (miera stāvoklī). Lai paveiktu šāda apjoma darbu, sirdij nepieciešams lielāks enerģijas daudzums, nekā jebkuram citam cilvēka ķermeņa orgānam. Enerģijas iegūšanai, savukārt, ir nepieciešama skābekļa klātbūtne, ko šūnām nodrošina organisma asinsapgādes sistēma – asinsvadi. Asinsvadu sašaurināšanās, galvenokārt aterosklerozes rezultātā, samazina skābekļa piegādi sirdij. Tādēļ samazinās sirds darbaspējas.[4]
Visbiežāk sirds un asinsvadu slimības attīstās slēpti, to pazīmes parādās vēlā slimības etapā. Cilvēki bieži nezina par savas slimības esamību un nomirst pēkšņi, šķietami esot pilnīgi veseli. Juzdamies veseli, viņi arī nevēršas pie ārsta. Tāpēc ārstam ne vienmēr izdodas cilvēku izmeklēt pirms nopietna sirds un asinsvadu bojājuma izveidošanās.[5]
Vidēji katram Latvijas pieaugušajam iedzīvotājam piemīt trīs sirds un asinsvadu slimības veicinoši riska faktori. Visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.[6]
[1] https://www.who.int/health-topics/cardiovascular-diseases#tab=tab_1
[2] https://research-and-innovation.ec.europa.eu/research-area/health/cardiovascular-diseases_en
[3] SPKC Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze.