Slimību profilakses un kontroles centrs

Ebolas vīrusslimība

 

Informācija ceļotājiem

Ārstniecības personām

 

 

Ebolas vīrusslimība (agrāk – Ebolas hemorāģiskais drudzis) ir reti sastopama īpaši bīstama infekcijas slimība, kurai raksturīga ļoti smaga klīniskā norise un augsta letalitāte.

 

 

Ierosinātājs. Vīruss, kas izraisa Ebolas vīrusslimību, tika atklāts 1976. gadā infekcijas uzliesmojuma laikā kādā ciematā netālu no Ebolas upes Kongo Demokrātiskajā Republikā (agrāk Zaira). Tas ir Filoviridae dzim­tas RNS vī­russ ar li­pī­du ap­val­ku. Vī­ru­sa di­ametrs – 80 x 970 nm. Cilvēkam pa­to­gē­ni ir Zaire Ebolavīrusa, Su­dā­nas, Tai meža (agrākais Zi­loņ­kau­la Kras­ta) un Bundibugyo vī­ru­su štammi. Reston Ebolavīruss ir patogēns tikai primātiem.

 

 

Infekcijas rezervuārs dabā nav pietiekami izpētīts, tomēr ir zināms, ka galvenais rezervuārs ir dažādas sikspārņu sugas. Infekcija dabā nereti skar arī citus savvaļas dzīvniekus, galvenokārt primātus (pērtiķus, gorillas, šimpanzes), kā arī meža antilopes un dzeloņcūkas. Uzliesmojumos pirmie pa­cienti pa­ras­ti in­fi­cē­jas, sa­ska­ro­ties ar inficētajiem savvaļas dzīvniekiem.

 

Infekcijas izplatība

2014. gadā Rietumāfrikā reģistrēts lielākais līdz šim novērotais uzliesmojums, Gvinejā, Libērijā un Sjerraleonē.

 

In­fi­cē­ša­nās iespējama:

  • tieša kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem (piemēram, siekalām, urīnu) no dzīviem vai mirušiem inficētiem cilvēkiem (piemēram, apbedīšanas ceremonijā);
  • kontaktējoties ar slimnieka vai miruša cilvēka ķermeņa piesārņotajiem priekšmetiem;
  • nedrošu seksuālu kontaktu ceļā ar personām, kuras pārslimojušas infekciju līdz pat septiņām nedēļām pēc izveseļošanās;
  • nonākot tiešā kontaktā ar dzīvu vai mirušu savvaļas dzīvnieku (piemēram, pērtiķu, meža antilopju un sikspārņu) asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem, ja dzīvnieks ir inficēts.

 

Pat dzīvojot Ebolas vīrusa infekcijas skartajā teritorija inficēšanās risks ir ļoti zems, kamēr cilvēks nenonāk tiešā kontaktā ar slimniekiem, mirušiem cilvēkiem, kuri bijuši inficējušies ar Ebolas vīrusslimību, inficētiem dzīvniekiem un viņu ķermeņa šķidrumiem. Gadījuma kontakts sabiedriskajās vietās (piemēram, sēžot blakus) ar cilvēkiem, kuriem nav slimības simptomu, nerada Ebolas vīrusa pārnešanas risku.

 

Atšķirībā no gripas Ebolas vīruss neizplatās pa gaisu! Nav iespējams inficēties ar Ebolas vīrusu, pieskaroties naudai, pārtikas un rūpnieciskām precēm (t.sk. drēbēm), peldoties baseinos, lietojot uzturā pārtikas produktus, ēdienus vai dzeramo ūdeni! Odi un citi posmkāji nepārnēsā Ebolas vīrusu!

 

Infekcija bieži izplatās ģimenes locekļu vidū un veselības aprūpes iestādēs, kopjot slimniekus, ja darbinieki nelieto aizsargapģērbu – sejas maskas, virsvalkus un cimdus, kā arī neievēro piesardzības prasības.

 

Infekcijas in­ku­bā­ci­jas pe­ri­ods: 2 līdz 21 die­na (vi­dē­ji 8 – 10 die­nas).

 

Infekciozitāte slimniekam sākas, parādoties klīniskajiem simptomiem, un var saglabāties līdz 76 dienām kopš slimības sākuma.

 

Klīniskie simptomi (slimības pazīmes). Ebolas vīrusslimība sā­kas pēk­šņi, līdzīgi gripai vai gastroenterītam, ar strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, dru­dzi, gal­vas­sā­pēm, lo­cī­ta­vu un mus­ku­ļu sā­pēm, kakla sāpēm, vispārēju vājumu, apetītes trūkumu. Vēlāk parādās caureja, vem­ša­na, sā­pes kuņģī, izsitumi, acu apsārtums, nieru un aknu mazspēja. Atsevišķiem pacientiem novēro iekšēju un ārēju asiņošanu (deguna un ausu asiņošanu, asiņaina vemšanu, asiņainus izkārnījumus u.c.) un vairāku iekšējo orgānu bojājumus.

 

Letalitāte (mirušo īpatsvars): 50 līdz 90% (Āfrikā)

 

Ārstēšana.

Specifiskās un etiotropās terapijas nav, tiek veikta patoģenētiskā terapija, lai sagla­bātu šķid­ru­mu un elek­tro­lī­tu līdz­sva­ru, nodrošinātu oksigenāciju un normalizētu asinsspiedienu, kā arī simptomātiskā terapija ar pretsāpju un pretdrudža medikamentiem.

 

Profilakse. Specifiskās profilakses (vakcīnas) nav. Galvenais profilakses pasākums ir izslēgt citu personu kontaktu ar Ebolas vīrusslimības pacienta asinīm vai izdalījumiem, tādēļ pacientus stingri izolē. Veicot pacientu aprūpi, stingri jāievēro infekcijas kontroles pasākumi, kas ietver aizsargapģērba lietošanu (brilles, maskas, virsvalki, cimdi), instrumentu sterilizāciju un dezinfekcijas pasākumu veikšanu.

 

Ziepes, hlorūdens un saules gaisma un žāvēšana ātri iznīcina Ebolas vīrusu. Arī izmazgājot ar šķidrumiem inficētu apģērbu veļas mašīnā, Ebolas vīruss tiks iznīcināts. Uz virsmām, kas atrodas saulē vai ir nožuvušas, Ebolas vīruss var izdzīvot tikai īsu brīdi.

 

Izplatības risks. Risks uzliesmojuma tālākai izplatībai Eiropas Savienības valstīs, t.sk. Latvijā, šobrīd tiek vērtēts kā zems. Pašreiz Pasaules Veselības organizācija (PVO) neiesaka noteikt nekādus ceļošanas vai tirdzniecības ierobežojumus uz uzliesmojuma skartajām valstīm un papildus iesaka ceļotājiem un uzņēmējiem iepazīties ar PVO apkopoto informāciju par Ebolas vīrusu (informācija angļu valodā) - http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs103/en/

 

Ieteikumi ceļotājiem, kuri dodas uz skartajām valstīm

 

Lai arī risks saskarties ar Ebolas vīrusu ir ārkārtīgi zems, turpmāk minētie preventīvie pasākumi palīdzēs novērst inficēšanās risku:

  • izvairieties no tieša kontakta ar slimnieka vai līķa asinīm, vai citiem ķermeņa šķidrumiem un neaiztieciet potenciāli piesārņotus priekšmetus (piem., slimnieka aprūpes priekšmeti);
  • izvairieties no tieša kontakta ar savvaļas dzīvniekiem un neēdiet savvaļas dzīvnieku gaļu;
  • dzimumakta laikā lietojiet prezervatīvu;
  • neapmeklējiet vietas, kur mitinās sikspārņi (piem., alas, izrakumu vietas, pamestas ēkas);
  • regulāri mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vai notīriet ar dezinfekcijas līdzekli.

 

Pēc atgriešanās no Ebolas vīrusslimības skartas teritorijas ir nepieciešams 21 dienu novērot savu veselību. Risks, ka esat saskāries ar Ebolas vīrusu ir ļoti zems. Ja Jums parādās slimības pazīmes, sazinieties ar ārstu un informējiet par simptomiem un ceļojumu uz skarto reģionu. Šādi simptomi var parādīties arī malārijas gadījumā, tad arī nekavējoties nepieciešami specifiski izmeklējumi un ārstēšana.

 

Ja ceļojuma laikā Ebolas vīrusslimības skartajās valstīs Jums ir bijis tiešs kontakts ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem (siekalām, urīnu, vemšanas masām u.c.) no dzīviem inficētiem cilvēkiem vai mirušiem no Ebolas vīrusslimības (piemēram, apbedīšanas ceremonijā) vai neaizsargāts seksuāls kontakts ar personu, kura pārslimojusi Ebolas vīrusslimību un ja Jums 21 dienu laikā parādīsies slimības pazīmes, palieciet mājas, nekavējoties sazinieties ar ārstu un informējiet par savu ceļojumu un iespējamo inficēšanos ar Ebolas vīrusu.


 

 
   
   

 

©SPKC 2016. Visas tiesības rezervētas.
Jautā SPKC