Publicēts: 30.06.2024.

Veselīgs, sabalansēts un daudzveidīgs uzturs ir efektīvs profilakses līdzeklis daudzu slimību novēršanai vai attālināšanai (sirds un asinsvadu slimības, 2. tipa cukura diabēts, noteiktas onkoloģiskās slimības u. c.). Ja tomēr esam saskārušies ar kādu slimību, pat tikai minimāla uztura paradumu maiņa var palīdzēt veiksmīgāk kontrolēt slimības gaitu vai nodrošināt ātrāku atveseļošanos.

Veselīgs, sabalansēts un daudzveidīgs uzturs ir efektīvs profilakses pasākums sirds un asinsvadu slimību novēršanai. Uztura paradumu maiņa var palīdzēt veiksmīgāk kontrolēt vai būtiski samazināt sirds un asinsvadu slimību riska faktorus (piemēram, lieko svaru vai aptaukošanos, paaugstinātu holesterīna un cukura līmenis asinīs).

Uztura ieteikumi sirds un asinsvadu slimību profilaksei un ārstēšanai:

  1. Ievērojiet šķīvja principu.
  2. Dienā uzņemiet vismaz 300 g (3 porcijas) dārzeņu un vismaz 200 g (2 porcijas) augļu un ogu. Vismaz pusi no ieteicamā daudzuma uzņemiet svaigā veidā!
  3. Katru dienu uzturā lietojiet 4–6 porcijas salikto ogļhidrātu. Priekšroku dodiet pilngraudu produktiem.
  4. Dienā uzņemiet 25–35 g šķiedrvielu, uzturā iekļaujot pilngraudu produktus, riekstus, sēklas u. c.
  5. Dienā uzņemiet 2–3 porcijas “sirdij draudzīgu” olbaltumvielu avotu (pākšaugi, liesa gaļa, zivis, olas).
  6. Dienā uzņemiet 2–3 porcijas piena produktu. Izvēlieties piena produktus, kuriem nav papildus pievienots cukurs, sāls vai citas piedevas.
  7. Dodiet priekšroku labo taukvielu avotiem (kvalitatīvas augu eļļas, treknās zivis, rieksti, sēklas, avokado).
  8. Sekojiet līdzi sāls patēriņam. Tam nevajadzētu pārsniegt 5 g jeb 1 tējkaroti dienā.
  9. Ierobežojiet pievienotā cukura daudzumu līdz 25 g dienā.
  10. Atsakieties no alkohola lietošanas.
  11. Uzņemiet katru dienu 2–2,5 l šķidruma, tai skaitā vismaz pusi no tā uzņemiet ar ūdeni.

Vairāk informācijas par veselīgu uzturu meklējiet: Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem

 

Informatīvs izdevums "Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem"

 

Citi noderīgi informatīvie materiāli:

Cukura diabēts ir viena no izplatītākajām neinfekcijas slimībām pasaulē un Latvijā. Tā ir hroniska vielmaiņas slimība, kuru raksturo organisma nespēja regulēt glikozes (cukura) līmeni asinīs. Vidēji vienam no divdesmit cilvēkiem ir atklāts kāds no cukura diabēta tipiem:

  • 1. tipa cukura diabēts (~5%–10% no visiem diabēta gadījumiem). Hroniska slimība, kad organisms neražo insulīnu (hormons, kas nodrošina glikozes iekļūšanu šūnās), tāpēc tas ir jāievada injekciju veidā vai ar insulīna sūkņa palīdzību;
  • 2. tipa cukura diabēts (~90%–95% no visiem diabēta gadījumiem). Veicina neveselīgs dzīvesveids. 2. tipa cukura diabēts raksturojas ar traucētu vai nepietiekamu insulīna ražošanu, un organisms nespēj to efektīvi izmantot, tāpēc jāmaina dzīvesveida paradumi un jālieto medikamenti.

Izšķir vēl gestācijas tipa cukura diabētu, kas var attīstīties sievietēm grūtniecības laikā, kad organisms nespēj saražot pietiekamu insulīna daudzumu (attīstās ~9% grūtnieču). Gestācijas diabēts var izraisīt nopietnas komplikācijas mātei un bērnam. Grūtniecības aprūpes laikā grūtniecēm tiek veikta gestācijas tipa cukura diabēta diagnostika. Ārsts atbilstoši analīžu rezultātiem veiks nepieciešamos veselības uzraudzības pasākumus.

Prediabēts ir pirms-diabēta stāvoklis, kad cukura līmenis asinīs ir augstāks nekā norma, bet nav vēl tik augsts, lai to noteiktu kā cukura diabētu. Galvenie prediabēta riska faktori ir liekais ķermeņa svars un aptaukošanās, kā arī mazkustīgs dzīvesveids. Prediabētam nav īpaši izteiktas vai specifiskas pazīmes, tādēļ svarīgi reizi gadā doties uz profilaktisko pārbaudi pie ģimenes ārsta, lai pārbaudītu savu veselību. Aktīva un mērķtiecīga dzīvesveida maiņa cilvēkiem, kuriem ir prediabēts, var samazināt 2. tipa cukura diabēta attīstību:

Lai rūpētos par savu veselību:

  • ievērojiet šķīvja principu;
  • ēdiet veselīgi, katru dienu apēdot vismaz 500 g jeb 5 porcijas dārzeņu, augļu, ogu;
  • maltītēs ierobežojiet treknus ēdienus, kā arī cukura un sāls daudzumu;
  • bagātiniet uzturu ar šķiedrvielām (pilngraudu produktiem, sēklām un riekstiem);
  • regulāri padzerieties, dienā uzņemot 2–2,5L šķidruma, vismaz pusi no kopējā šķidruma daudzuma ar ūdeni;
  • nelietojiet alkoholu.

 

Papildu informācija:

Video “Cukura diabēts. Kā no tā izvairīties?”

Infografika “Cukura diabēts”

Infolapa “Ķermeņa masas indekss. Vidukļa apkārtmērs”

Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem

Veselīgi uztura ieteikumi iedzīvotājiem, kuri vecāki par 65 gadiem

Ieteikumi dārzeņu, augļu un ogu lietošanai uzturā

Infolapa “Ēd dārzeņus, augļus un ogas katru dienu”

Infografika “Tavs dārzs ir vitamīnu un minerālvielu pilns!”

Infografika “Balastvielas uzturā”

Informatīvais materiāls "Cukura diabēts - pazīmes, atklāšana un kontrole" 

Veselīgs uzturs, pietiekamas fiziskās aktivitātes, normālas ķermeņa masas saglabāšana un atteikšanās no alkohola ir daļa no veselīga dzīvesveida paradumiem, kas var palīdzēt samazināt onkoloģisko slimību (vēža) risku. Uzturam ir liela nozīme arī vēža ārstēšanas laikā, jo pilnvērtīgs uzturs palīdz:

  • justies labāk;
  • mazināt nogurumu;
  • nodrošināt spēku un enerģiju, lai uzveiktu slimību;
  • saglabāt optimālu svaru un uzturvielu rezerves vai vismaz – samazināt svara zudumu;
  • atvieglot terapijas izraisītās blaknes;
  • mazināt risku saslimst ar infekcijas slimībām;
  • ātrāk atveseļoties.

Noderīgi informatīvie materiāli par uzturu onkoloģisko slimību profilaksei:

Veselīga uztura ieteikumi onkoloģisko slimību profilaksei

Infolapa “Ķermeņa masas indekss. Vidukļa apkārtmērs”

Ieteikumi dārzeņu, augļu un ogu lietošanai uzturā

Infolapa “Ēd dārzeņus, augļus un ogas katru dienu”

Infografika “Tavs dārzs ir vitamīnu un minerālvielu pilns!”

 

Informatīvie materiāli par uzturu onkoloģijas pacientiem:

Uztura ieteikumi onkoloģijas pacientiem ārstēšanās laikā

Informatīvais materiāls “Ko ēst, ja ir malnutrīcija"

Informācija par valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu

Dažādas kuņģa un zarnu trakta slimības skar lielu daļu Latvijas iedzīvotāju, taču ar uztura palīdzību ir iespējams uzlabot veselības stāvokli un pašsajūtu.

Uztura ieteikumi

Malnutrīcija rodas, ja nepietiekami tiek uzņemtas uzturvielas. Malnutrīcija rada ķermeņa uzbūves izmaiņas, tajā skaitā – samazinās muskuļu un orgānu masa, tiek traucēta orgānu darbība, to funkcijas.

Malnutrīcijas iemesli:

  • nepietiekami tiek uzņemts uzturs (pārtikas trūkuma, pārvietošanās grūtību, rīšanas grūtību, depresijas dēļ  u. tml.);
  • uzturvielu uzsūkšanās traucējumi (piemēra, pēc zarnu operācijām);
  • smaga slimība (piemēram, onkoloģiska slimība).

Pirmais solis malnutrīcijas mazināšanā ir uztura uzlabošana, tikai tad seko medicīniskā papilduztura lietošana.

Uztura ieteikumi malnutrīcijas gadījumā:

  • uzņemiet kalorijām bagātu uzturu un centieties palielināt svaru;
  • malnutrīcijas gadījumā drīkst arī našķoties, tomēr sekojiet līdzi, lai kopumā uzturs būtu veselīgs;
  • ēdiet bieži, mazām porcijām, dienā ieturiet 5–6 ēdienreizes. Ēdiet uzreiz, kad vien sagribas;
  • ēdiet lēnām, labi sakošļājiet ēdienu;
  • nedzeriet ūdeni pirms maltītes – tas var samazināt apetīti;

Vairāk informācijas par uzturu malnutrīcijas gadījumā atradīsiet informatīvajā materiālā “Ko ēst, ja ir malnutrīcija”.

Papildu informācija:

Uztura vai pārtikas alerģija ir organisma paaugstināta jutība pret kādu(-iem) pārtikas produktiem, kas izraisa audu iekaisumu un dažādus simptomus. Visbiežāk pārtikas alerģiju novēro pret govs pienu, olām, kviešiem, soju, riekstiem, zivīm un vēžveidīgajiem, taču alerģija var būt arī pret jebkuru citu pārtikas produktu – dārzeņiem, augļiem, ogām, garšaugiem, sēklām un gaļu.

Visefektīvākā ārstēšanas un profilakses metode ir eliminācijas jeb izslēgšanas diēta – “vainīgā” produkta vai vairāku produktu izslēgšanu no uztura. Jābūt ļoti uzmanīgiem, pērkot gatavus produktus veikalā, jo tie var saturēt alergēnu, tāpēc rūpīgi jāiepazīstas ar produkta marķējumu (vairāk informācijas par pārtikas produktu marķējumu šeit).

Papildu informāciju par pārtikas produktu alerģijām atradīsiet:

 

Alerģijām līdzīgas reakcijas – dažādas pārtikas piedevas, bioloģiski aktīvās vielas produktos var izraisīt reakcijas, ko dēvē par „pseidoalerģiju”. Visbiežāk alerģijām līdzīgas reakcijas (izsitumi uz ādas, gremošanas traucējumi) parādās pēc noteiktu produktu apēšanas lielā daudzumā (piemēram, mandarīnu ēšanas Ziemassvētku periodā vai zemeņu ēšanas, sākoties ogu sezonai).

 

Pārtikas nepanesības

Arī pārtikas nepanesību gadījumā ir izmainīta organisma reakcija pret uzturu, taču atšķirībā no pārtikas alerģijām, imūnā sistēma neiesaistās atbildes reakcijas veidošanā, bet organisma reakciju izraisa tādi faktori, kā enzīmu (fermentu) trūkums, noteiktas pārtikas piedevas produktos u. c.

Viszināmākā no pārtikas nepanesībām ir laktozes nepanesība. Cilvēki ar laktozes nepanesību nespēj pilnībā sagremot pienā esošo cukuru – laktozi. Tā rezultātā var attīstīties tādi simptomi kā caureja, gāzes un vēdera uzpūšanās pēc laktozi saturošu produktu (galvenokārt piena produktu) lietošanas. Simptomi parasti sākas 30 minūtes līdz divas stundas pēc laktozi saturošu pārtikas produktu lietošanas. Laktozes nepanesība rodas, ja neveidojas pietiekami daudz fermenta (laktāzes), lai sagremotu uzņemto piena cukuru (laktozi). Nesagremotā laktoze, kas uzņemta ar pārtiku, pārvietojas uz resno zarnu, nevis tiek sadalīta un uzsūcas tievajā zarnā. Resnajā zarnā dzīvojošās normālās mikrofloras baktērijas mijiedarbojas ar nesagremoto laktozi, izraisa laktozes nepanesības pazīmes un simptomus (vēdera uzpūšanos, gāzes, caureju).

Vairāk informācijas par laktozes nepanesību atradīsiet: https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/diagnoze/laktozes-nepanesiba 

Ja no ēdienkartes pārtikas alerģijas, nepanesības vai citu iemeslu dēļ tiek izslēgti konkrēti pārtikas produkti vai to grupa, ieteicams konsultēties ar dietologu vai uztura speciālistu, lai pielāgotu diētu un novērstu uzturvielu deficītu.

 

 

Celiakija ir glutēna nepanesības izraisīta autoimūna slimība. Glutēns jeb lipeklis ir olbaltumviela, kas sastopama kviešos, miežos un rudzos, un pat nelielā daudzumā izraisa imūnās sistēmas uzbrukumu paša organismam. Rezultātā tievo zarnu gļotādas bārkstiņas tiek bojātas un tādējādi tiek traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā. Vienīgais celiakijas ārstēšanas veids ir stingras bezglutēna diētas ievērošana mūža garumā.

Papildu informācija:

Vecākiem, kuru bērnam ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi, bērna ēšanas paradumi ir viens no izaicinājumiem. Autiskā spektra traucējumu iemesls ir sensorais jutīgums, tādēļ bērniem var nepatikt ēdiena vizuālais izskats, krāsa, garša, smarža, ēdiena tekstūra. Bērni ar autiskā spektra traucējumiem uzņem mazāk uzturvielu (olbaltumvielas, B grupas vitamīnus, šķiedrvielas, kalciju), var būt arī dzelzs, magnija, A un D vitamīna deficīts.

Pašreiz trūkst pārliecinošu, zinātniski pierādītu datu par specifisku diētu (ketogēnā diēta, diēta bez glutēna un kazeīna u. tml.) terapeitisko efektu uz autiskā spektra traucējumu simptomātikas mazināšanu. Lai veiksmīgāk veidotu atbilstošu ēdienkarti bērnam ar autiskā spektra traucējumiem, ieteicams konsultēties ar dietologu vai uztura speciālistu.

Ēšanas traucējumi ir nopietni psihiskās un fiziskās veselības traucējumi. Šie traucējumi pārsvarā skar meitenes pusaudžu vecumā vai jaunas sievietes, taču ēšanas traucējumus novēro arī zēniem un  jauniem vīriešiem.

 

Anoreksija 

apzināta ķermeņa masas samazināšana, ko izraisījis un turpina uzturēt pats cilvēks. Maza ķermeņa masa tiek uzskatīta par mērķi. Traucējumi saistās ar uzmācīgām un pārspīlētām domām par iespējamu resnumu, nepatiku pret savu ārējo izskatu. Izšķir divus anoreksijas tipus:

  • ierobežojošais tips bez kompulsīvās pārēšanās epizodēm, bez apzinātas uzņemtā uztura izvadīšanas (nelieto caurejas līdzekļus, urīndzenošos līdzekļus, neizraisa vemšanu). Zems ķermeņa svars tiek panākts ar neēšanu un paaugstinātu fizisku aktivitāti;
  • pārēšanās jeb izvadošais tips – cilvēks regulāri pārēdas (pēc pacienta ieskatiem, apēstais daudzums var atbilst adekvātam maltītes apjomam) un izraisa vemšanu. Lieto caurejas līdzekļus, urīndzenošos līdzekļus, klizmas.

Anoreksijas gadījumā novēro sekojošas uzvedības pazīmes:

  • cilvēks ģērbjas kārtās, lai slēptu augumu;
  • noliedz izsalkuma sajūtu;
  • gatavo citiem, bet pats neēd;
  • izvairās no ēdienreizēm, meklē attaisnojumus izlaist maltīti;
  • sociāla izolēšanās no apkārtējiem, noslēpumainība;
  • pārlieku liela fiziskā slodze, intensīvas sporta aktivitātes u. c.

No fiziskajām pazīmēm raksturīgs – straujš svara kritums, sausa āda un nagi, mati kļūst plānāki, sausāki, menstruālā cikla un/vai citi endokrīni traucējumi u. c.      

Speciālisti, pie kā vērsties:

  • ģimenes ārsts;
  • psihiatrs;
  • dietologs vai uztura speciālists u. c.

Veselīgu ēšanas paradumu iemācīšana un iedrošināšana, ka arī reālistiska attieksme pret pārtiku un ķermeņa tēlu var palīdzēt novērst ēšanas traucējumu attīstību vai pasliktināšanos. Ārstēšanās procesā būtisks ir ģimenes atbalsts.

Vairāk informācijas: https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/diagnoze/anoreksija

 

Bulīmija 

bulīmijas pacientiem novērojamas atkārtotas pārēšanās lēkmes un pārmērīgas rūpes par ķermeņa masu. Pēc pārēšanās seko mākslīgi izraisīta atbrīvošanās no ēdiena, piemēram, ar vemšanu vai caureju izraisošu līdzekļu lietošanu.  

 

Bulīmijas gadījumā novēro sekojošas uzvedības pazīmes:

  • atkārtotas pārēšanās epizodes (salīdzinoši īsā laika posmā apēd netipiski daudz ēdiena);
  • pēc pārēšanās epizodēm cilvēks mākslīgi atbrīvojas no ēdiena (pašizraisīta vemšana, caureju izraisošu vielu lietošana, pārlielu liela fiziskā slodze, badošanās);
  • mājās neilgā laika periodā pazūd liels ēdiena daudzums;
  • veidojas savādi ēšanas paradumi – cilvēks ēd vienatnē, slēpjot no citiem;
  • slēpj ķermeņa aprises, velkot platas drēbes;
  • bieži izmanto košļājamās gumijas, mutes skalojamos līdzekļus, elpas atsvaidzinātājus u. c.

 

No fiziskajām pazīmēm raksturīgs – netipisks piepampums vaigu vai žokļu rajonā (regulāras vemšanas gadījumā), ja cilvēks no ēdiena atbrīvojas mākslīgi, piemēram, vemjot, uz pirkstu virspusēm var būt novērojamas tulznas vai iesprēgājusi āda, ķermenī uzkrājas šķidrums, cilvēks var izskatīties fiziski „uzpūties” u. c.

 

Speciālisti, pie kā vērsties:

  • ģimenes ārsts;
  • psihologs vai psihoterapeits;
  • dietologs vai uztura speciālists u. c.

 

Svarīgākais stāvokļa stabilizēšanā un uzlabošanā ir regulāru ēdienreižu ievērošana, lai mazinātu pārēšanos epizožu skaitu un vēlmi no ēdiena atbrīvoties. Emocionālos pārdzīvojumus palīdz pārvarēt psiholoģiskā konsultēšana. Ārstēšanās procesā būtisks ir ģimenes atbalsts.

Vairāk informācijas: https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/diagnoze/bulimija

 

Atipiski ēšanas traucējumi 

šajā grupā iedala ēšanas traucējumus, kas neatbilst ne anoreksijas, ne bulīmijas diagnostikas kritērijiem. Daudziem pacientiem ar atipiskiem ēšanas traucējumiem novērojama pāreja no vienas ēšanas traucējuma epizodes uz citu. Atipisko ēšanas traucējumu gadījumā var parādīties atsevišķi anoreksijai vai bulīmijai raksturīgi simptomi (kā diētas ievērošana, kompulsīva pārēšanās, vemšana, pārņemtība ar ēdienu) vai simptomi robežojas starp bulīmiju un anoreksiju, vai arī simptomi mainās laika gaitā.

 

Kompulsīvā pārēšanās 

kompulsīvu pārēšanos raksturo liela pārtikas apjoma nekontrolējama uzņemšana īsā laika periodā, kam seko vainas apziņa un kauna sajūta, kas var no jauna provocēt pārēšanās lēkmi. Pārēšanās epizodes laikā iztrūkst sajūta, ka var pārtraukt ēst, kontrolēt ēšanas apjomu. Ēšanai neseko atbrīvošanās no ēdiena ar vemšanas, caurejas  vai citu līdzekļu palīdzību.

 

Speciālisti, pie kā vērsties:

  • ģimenes ārsts;
  • psihologs vai psihoterapeits;
  • dietologs vai uztura speciālists u. c.

 

Efektīvākais kompulsīvas pārēšanās ārstēšanas veids ir psihoterapija. Stāvokļa stabilizēšanā un uzlabošanā svarīga ir regulāru ēdienreižu ievērošana, lai mazinātu pārēšanos epizožu skaitu. Ārstēšanās procesā būtisks ir arī ģimenes atbalsts.

 

Vairāk informācijas: https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/diagnoze/kompulsiva-paresanas  

 

Ortoreksija 

pārmērīga uzmanības pievēršana veselīgam uzturam. Lai gan tā oficiāli nav atzīta kā atsevišķa psihiatriska diagnoze, to bieži iespējams novērot anoreksijas gadījumos. Ortoreksijas gadījumā cilvēkam var novērot pārmērīgu interesi par veselīgu uzturu un dzīvesveidu, kas tiek sasniegts, ievērojot diētas un pastiprināti nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, taču tas var izraisīt uzturvielu deficītu, malnutrīciju (ķermeņa uzbūves izmaiņas, muskuļu, orgānu masas zudumu) un sociālo distancēšanos.

 

Papildu informāciju par ēšanas traucējumiem atradīsiet arī informatīvajā materiālā “Kas ir ēšanas traucējumi? Kas jāievēro saskarsmē ar cilvēku, kuram ir šī saslimšana?” un portālā Veselapasaule.lv.

 

Vairāk par iespējām saņemt valsts apmaksātu psiholoģisko, psihoterapeitisko un psihiatra palīdzību: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/psihiska-veseliba.