Poliomielīts

Poliomielīts ir akūta smaga infekcijas slimība, ko izraisa poliovīruss.

Tas sagrauj nervu šūnas, kas aktivizē muskuļus, tādējādi var iestāties smaga neatgriezeniska paralīze vai pat nāve.

Lai gan vakcinācijas rezultātā Latvijā un lielākajā daļā pasaules valstu poliomielīts ir izskausts, vakcinācija pret šo bīstamo infekciju turpinās, jo pastāv vīrusa ievešanas risks no dažādām Āzijas un Āfrikas valstīm. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem pēdējo 12 mēnešu laikā poliomielīta gadījumi, kurus izraisīja savvaļas poliomielīta vīruss tika reģistrēti Afganistānā un Pakistānā, kā arī  2021.gada novembrī Malāvijā tika atklāts savvaļas poliomielīta vīrusa gadījums, kam genomiskā sekvencēšana norāda, ka vīruss saistīts ar Pakistānā atklātiem vīrusiem.

Savukārt poliomielīta gadījumi, kurus izraisīja dzīvas vakcīnas poliovīrusa derivāti (cVDPV) – dzīvās poliovīrusa vakcīnas celmi, kuriem notikušas ģenētiskās mutācijas, ilgu laiku cirkulējot vidē un nepietiekami imunizētajā populācijā – tika reģistrēti Izraēlā, Kongo Demokrātiskā Republikā (Kongo DR), Mozambikā, Nigērijā, Somālija, Madagaskarā un Jemena (skatīt karti)

Kurš var saslimt ar poliomielītu?

• Pret poliomielītu nevakcinēti cilvēki, no kuriem visuzņēmīgākie ir bērni vecumā līdz 5 gadiem.
• Cilvēki, kuri nav saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu atbilstoši Vakcinācijas kalendāram.
• Pieaugušie, kuri kopš pēdējās vakcinācijas nav veikuši balstvakcināciju (atkārtotu vakcīnas ievadīšanu).

Kā var inficēties ar poliomielītu?

Infekcijas avots ir slims cilvēks vai cilvēks, kuram netiek novērotas slimības pazīmes, bet kurš ir infekcijas izraisītāja nēsātājs. Poliovīruss izdalās no organisma ar fekālijām un augšējo elpceļu izdalījumiem.

Vīruss viegli izplatās, ja poliomielīta slimnieks vai nēsātājs neievēro personīgo higiēnu un ar nemazgātām rokām pēc tualetes apmeklējuma aizskar koplietošanas priekšmetus, piesārņo pārtiku, ūdeni.

Poliomielīta vīruss izplatās arī gaisa pilienu ceļā (slimniekam runājot, klepojot, šķaudot).

Kādi ir poliomielīta simptomi?

Slimības simptomi parasti parādās apmēram 7–10 dienu laikā pēc inficēšanās, taču var parādīties arī no trešās līdz pat 35 dienai pēc inficēšanās.

Visbiežāk infekcija norit bez simptomiem, 25% gadījumu infekcijai raksturīgi nespecifiski simptomi – drudzis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un / vai kakla sāpes.

Kādas ir infekcijas sekas?

Vīruss var izplatīties no gremošanas trakta uz centrālo nervu sistēmu un izraisīt meningītu (smadzeņu apvalku iekaisumu) vai retos gadījumos paralīzi (1% gadījumu) nervu bojājumu rezultātā. Poliomielīta izraisītas sekas var būt akūta šļauganā paralīze ar raksturīgu progresējošu ekstremitāšu muskuļu vājumu, kas var attīstīties līdz paralīzei. Tā ir vissmagākā poliomielīta komplikācija, jo var izraisīt neatgriezenisku invaliditāti vai nāvi.

Ja Tev pēdējā laikā ir bijis ceļojums uz teritorijām, kurās poliomielīts nav pilnībā izskausts, vai pastāv aizdomas, ka esi inficējies, parādoties poliomielīta vīrusam raksturīgiem simptomiem, nekavējoties jāvēršas pie ārsta!

Kā diagnosticē poliomielītu?

Poliomielītu diagnosticē, veicot izmeklējamā materiāla (fekāliju parauga) klīnisko pārbaudi slimības izraisītāja klātbūtnes noteikšanai.

Kāda ir poliomielīta ārstēšana?

Pret poliomielītu nav medikamentu. Saslimšanas gadījumā ārstēšanas mērķis ir mazināt slimības izraisīto simptomu smagumu.

Profilakse

Efektīvākā aizsardzība pret saslimšanu ar poliomielītu ir vakcinācija atbilstoši Vakcinācijas kalendāram vai pirms došanās ceļojumā uz poliomielīta skarto valsti.

Vakcinācijas kalendārā ir iekļauta vakcīna pret poliomielītu bērniem kombinēto vakcīnu sastāvā atbilstoši bērna vecumam: pamatvakcinācija – 2, 4, 6 mēnešos un balstvakcinācija – 12–15 mēnešos, 7 gadu vecumā.

Ceļotājiem (Informācija ceļotājiem par poliomielītu) pirms došanās uz teritorijām, kurās tika reģistrēti poliomielīta gadījumi (saistībā ar to, ka epidemioloģiskā situācija mainās, jāseko līdzi aktuālākai PVO informācijai – skatīt) jābūt vakcinētiem pret poliomielītu.

Vakcinējoties pret poliomielītu pirms infekcijas skartās teritorijas apmeklēšanas, var izmantot kombinētās vakcīnas atbilstoši vecumam, konsultējoties ar ārstu. Pieaugušo vakcinācija pret poliomielītu nav apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem un tas ir maksas pakalpojums.

Ja ārsta padoms nepieciešams ārpus Tava ģimenes ārsta darba laika, zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni – 66016001. Tālruņa darba laiks: darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti. Plašāku informāciju par infekcijas slimībām, vakcināciju un profilaksi meklē www.spkc.gov.lv, kā arī pie sava ģimenes ārsta.

Bērniem, kas ceļo uz valstīm, kurās ir lielāks risks saslimt ar poliomielītu, jābūt vakcinētiem ar 4 vakcīnas devām, pirms izbraukšanas jāpabeidz rutīnas vakcinācija.

Ja bērns nevar pabeigt rutīnas vakcināciju pirms izbraukšanas, ieteicams veikt paātrinātu grafiku šādi:

• Otrā deva pēc 4 nedēļām pēc pirmās devas
• Trešā pēc 4 nedēļām pēc pēc otrās devas
• Ceturtā pēc 6 mēnešiem pēc trešās devas

Ja paātrināto grafiku nevar pabeigt pirms izbraukšanas, atlikušās devas jāievada apmeklētajā valstī vai pēc atgriešanās mājās, ievērojot paātrinātajā grafikā ieteiktos intervālus.

Pieaugušajiem, kuri ceļo uz valstīm, kurās ir paaugstināts poliovīrusa risks:

• kuri nav vakcinēti, jāsaņem trīs vakcīnas devas (otrā tiek veikta 1–2 mēnešus vēlāk pēc pirmās potes un trešā – 6–12 mēnešus vēlāk pēc otrās potes).
• Ja pieaugušais nevar pabeigt iepriekš minēto sēriju pirms izbraukšanas, ieteicams izmantot paātrinātu grafiku (trīs devas, ko ievada ar vismaz 4 nedēļu intervālu).
• nepilnīgi vakcinētiem pieaugušajiem, kuri iepriekš ir saņēmuši tikai vienu vai divas poliomielīta vakcīnas devas, jāsaņem atlikušās viena vai divas  devas (ievadot ar vismaz 4 nedēļu intervālu).
• pieaugušie, kuri bērnībā pabeidza poliomielīta vakcīnāciju, var saņemt vienreizēju poliomielīta vakcīnas (IPV) revakcinācijas devu.

Neaizmirst ievērot personīgās higiēnas prasības:

• Roku mazgāšanu pēc tualetes apmeklēšanas, pirms ēšanas un dzeršanas, pēc infekcijas slimnieka aprūpes vai pēc kontakta ar slimnieka aprūpes priekšmetiem – rotaļlietām un citiem priekšmetiem pēc sabiedrisku vietu apmeklēšanas.  

• Nepeldēties ūdenskrātuvēs, kas šim mērķim nav paredzētas vai, ja rodas šaubas par ūdens kvalitāti tajās. Peldēšanās laikā būtu jāizvairās no ūdens norīšanas un sejas saskares ar to. 

• Jāizvairās no kontakta ar slimniekiem.