75+ gadi

1x mēnesī sēklinieku pašpārbaude 

Reizi mēnesī velti 5 minūtes savai veselībai – veic sēklinieku pašpārbaudi! Sēklinieku pašpārbaude ir vienkāršs veids, kā iepazīt savu ķermeni un laikus pamanīt izmaiņas, ja tādas radušās. Izvēlies sev piemērotu datumu, kad reizi mēnesī veiksi sēklinieku pašpārbaudi.   

Papildu informācija:  

• Buklets “Sēklinieku pašpārbaude” 
• Infografika  “Sēklinieku pašpārbaude” 
• Video “Esi savas veselības noteicējs! Veic sēklinieku pašpārbaudi!” 
• Brošūra “Seksuālā un reproduktīvā veselība dāmām un kungiem pēc 50 gadu vecuma” 

1x mēnesī ādas veidojumu un dzimumzīmju pašpārbaude 

Ādas pašpārbaude ir savas ādas apskate un tās veidojumu iztaustīšana. Regulāri veikta pašpārbaude var palīdzēt konstatēt ādas veidojumus un to izmaiņas. Vairākumam cilvēku pietiek, ka ādas veidojumu un dzimumzīmju pārbaude, apskatot savu ādu, tiek veikta reizi mēnesī, taču konsultējies ar savu ārstu, lai noskaidrotu, vai Tev dzimumzīmju pārbaude nav jāveic biežāk. Tāpēc sākotnēji vēlams doties pie dermatologa un noskaidrot, cik bieži ieteicams veikt pašpārbaudes un cik bieži jāveic ādas veidojumu pārbaudes pie ārsta.  

Papildu informācija: 

• Buklets “Kā pasargāt sevi no ādas vēža?” 
• Brošūra “Sauļošanās ietekme uz veselību” 
• Infografika “Trīs “U” un esi gatavs tikties ar sauli” 
• Infografika “Sauļojies droši!” 
• Brošūra “Ādas vēzis” 
• Pacientu atbalsta biedrības “Soli priekšā melanomai” tīmekļvietnes sadaļā “Dzimumzīmju pārbaude”
• Infografika "Kas jāievēro karstajā laikā?"
• Pastkarte "Kā izvēlēties saules aizsarglīdzekli?"

Zarnu vēža skrīnings (50 - 74 gadu vecumam)

Latvijā valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi (slēpto asiņu izmeklējums fēcēs) reizi divos gados var veikt iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Lai saņemtu valsts apmaksātu testu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē.   

Tests ir vienkārši, ātri un ērti veicams mājās. Pēc fēču savākšanas testa komplekts vienas darba dienas laikā ir jānogādā ģimenes ārsta praksē vai kādā no nosūtījumā minētās laboratorijas filiālēm.   

Papildu informācija: 

• Buklets “Zarnu veselības pārbaudes” 
• Pastkarte “Zarnu vēža skrīnings” 
• Infografika “Zarnu vēža profilaktiskais tests 50–74 gadu vecumā” 
• Infografika “Zarnu vēža skrīnings” 
• Infografika “Kāpēc man jāveic zarnu vēža skrīnings?” 
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “Zarnu vēža skrīnings” 
• Video “Kā veikt zarnu vēža profilaktisko testu” 
• NVD tīmekļvietnes sadaļā “Vēža profilaktikās pārbaudes” 

Prostatas vēža skrīnings (50–75 gadu vecumam) 

Prostatas jeb priekšdziedzera vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās priekšdziedzera audos un ir visbiežākais sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs. Prostatas vēzis ir biežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs vīriešiem Latvijā. Latvijā vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem reizi divos gados ir iespēja veikt valsts apmaksātu profilaktisko pārbaudi prostatas vēža noteikšanai.  Ja prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam, pārbaudi var veikt, sākot no 45 gadu vecuma. Lai veiktu pārbaudi, nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš izsniedz nosūtījumu prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšanai. Šis izmeklējums neatšķiras no citām asins analīzēm, ko ikdienā veicam, lai sekotu līdzi savam veselības stāvoklim. Ja asins analīžu rezultāti uzrādīs paaugstinātu PSA līmeni, ģimenes ārsts noformēs nosūtījumu urologa konsultācijai. Šādu pēcskrīninga konsultāciju varēs saņemt atbilstoši “zaļā koridora” principam jeb ārpus kopējās pieraksta rindas un par to nebūs jāmaksā. 

Papildu informācija: 

• Buklets “Kā sevi pasargāt no priekšdziedzera vēža?”  
• Pastkarte “Man rūp Tava veselība!” 
• Infografika “Fakti par vīriešu veselību Latvijā”  
• Brošūra “Seksuālā un reproduktīvā veselība dāmām un kungiem pēc 50 gadu vecuma” 
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “Prostatas vēža skrīnings” 
• NVD tīmekļvietnes sadaļā “Vēža profilaktiskās pārbaudes” 
• Brošūra "Profilaktiskās vēža pārbaudes kungiem pēc 50. Kas Tev jāzina?"

1x gadā vizīte pie urologa (pēc 45 gadu vecuma) 

Ikvienam vīrietim pēc 45 gadu vecuma reizi gadā ieteicams doties uz vizīti pie urologa. Vizītes laikā urologs parasti iztaujā par sūdzībām, ja tādas ir, vispārējo veselības stāvokli un iepriekš pārslimotām vai esošām slimībām, veiktām operācijām un regulāri lietotajiem medikamentiem. Vizītes laikā urologs veic apskati, kas ietver ārējo dzimumorgānu izmeklēšanu un prostatas iztaustīšanu. Uz vizīti pie urologa nepieciešams doties arī tad, ja nav nekādu sūdzību. Šī vizīte ir iespēja laikus pamanīt kādas nevēlamas izmaiņas! 

Papildu informācija: 

• Brošūra “Seksuālā un reproduktīvā veselība dāmām un kungiem pēc 50 gadu vecuma” 
• Informācija par ārstiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus NVD tīmekļvietnes sadaļā Līgumiestāžu saraksts 
• Tīmekļvietnē www.rindapiearsta.lv var uzzināt, kuras ārstniecības iestādes sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un kur tos var saņemt ātrāk. 

1x gadā profilaktiskās apskates vizīte pie ģimenes ārsta 

Ja gada laikā neesi vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādām sūdzībām, tad Tu esi aicināts doties pie ģimenes ārsta (kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu) uz bezmaksas profilaktisko apskati. Pacienta iemaksa par profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta nav jāmaksā.  

Sazinoties ar savu ģimenes ārstu un jautājot par iespēju pierakstīties uz vizīti, norādi vizītes mērķi – lai ārsts ieplāno atbilstošu vizītes ilgumu. Šīs vizītes laikā ģimenes ārsts Tevi iztaujās, izvērtēs vispārējo veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veiks asinsspiediena un pulsa noteikšanu, sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu, vēdera iztaustīšanu, limfmezglu apskati, vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu u.c. pārbaudes. 

Pēc profilaktiskās apskates veikšanas ģimenes ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus, ārstu-speciālistu konsultācijas vai arī sniegt rekomendācijas par to, kuriem apstākļiem savā veselības stāvoklī turpmāk vajadzētu pievērst uzmanību. 

Papildu informācija: 

• NVD tīmekļvietnes sadaļā “Profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta”.  

1x trijos gados cukura līmeņa asinīs noteikšana (40 gadu vecumā un reizi 3 gados pēc 45 gadiem, ja nav cukura diabēta riska faktoru) 

Iedzīvotājiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados pēc 45 gadiem, ja nav cukura diabēta riska faktoru, ir pieejama valsts apmaksāta pārbaude – cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā.  Ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 kg/m2) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem, vai iepriekšējā glikozes noteikšanas laikā bija konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšanu tukšā dūšā ir jāveic katru gadu. Organismam novecojot, ikvienam palielinās iespēja iegūt cukura diabētu, visstraujākais saslimstības pieaugums ir tieši cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem. Cukura diabēts ir viens no galvenajiem insulta, miokarda infarkta, redzes traucējumu, nieru mazspējas un apakšējo ekstremitāšu amputācijas iemesliem. Atgādini ģimenes ārstam par cukura diabēta savlaicīgu atklāšanu.  

Papildu informācija:  

• Brošūra "Cukura diabēts - pazīmes, atklāšana un kontrole" 
• Infografika “Cukura diabēts” 
• Video “Cukura diabēts – kā no tā izvairīties?” 
• NVD tīmekļvietnes sadaļā “Cukura diabēta savlaicīga atklāšana” 

1–2x gadā asinsspiediena mērīšana 

Arteriālais asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. Tas ir atkarīgs no sirds saraušanās spēka, sirdsdarbības ātruma,  cirkulējošo asiņu daudzuma organismā un asinsvadu stāvokļa. Ja artērijas ir sašaurinātas, neelastīgas – asinsspiediens paaugstinās. Pieauguša cilvēka ideālais arteriālais asinsspiediens ir 120/80 mmHg. Asinsspiediena svārstības diennakts laikā ir pieļaujamas, tomēr, ja asinsspiediens paliek paaugstināts visu laiku – to sauc par paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu jeb hipertensiju. Paaugstināts arteriālais asinsspiediens – virs 140/90 mmHg – ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Paaugstināts arteriālais asinsspiediens ir bīstams. Tas rada papildu slodzi sirdij, veicina aterosklerozes attīstību un vairāku orgānu darbības traucējumus. Asinsspiedienam jebkurā vecumā jābūt robežās no 120/80 mmHg līdz 140/90 mmHg. Hipertensiju dēvē par “kluso slepkavu”, jo tai nav noteiktu simptomu, tādēļ hipertensija bieži tiek konstatēta jau komplikāciju stadijā. Ikvienam jāzina savs asinsspiediens. Ja asinsspiediens ir normāls, tas jāmēra 1–2 reizes gadā. Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta.  

Papildu informācija: 

• Buklets “Sirds un asinsvadu veselības formula” 
• Infografika “Zini un kontrolē savu asinsspiedienu” 

Osteodensitometrijas izmeklējums 

Osteoporoze tiek definēta kā hroniska un progresējoša skeleta slimība. To raksturo pazemināts kaulu minerālais blīvums un kaulaudu izmaiņas, kā rezultātā attīstās “trauslo kaulu” lūzumi, hroniskas sāpes un invaliditāte. Katram piektajam vīrietim dzīves laikā pēc 50 gadu vecuma rodas viens vai vairāki lūzumi. Atsevišķos gadījumos osteoporoze var sākties arī jaunākiem cilvēkiem, kad ir kaulu sāpes vai lūzumi nelielas traumas gadījumā. Tādā gadījumā vēlams kaulu blīvumu noteikt ātrāk. Kaulu minerālo blīvumu iespējams noteikt ar osteodensitomerijas izmeklējumu, kas tiek rekomendēts vīriešiem pēc 70 gadu vecuma un vīriešiem līdz 70 gadu vecumam, ja pastāv lūzumu riska faktori. Izmeklējuma rezultāts ļauj izvērtēt osteoporozes profilakses un ārstēšanas iespējas.  

• Pārrunā ar savu ģimenes ārstu par šī izmeklējuma nepieciešamību tieši Tev. Par iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātu osteodensitometriju un kur to saņemt ātrāk, uzzini NVD tīmekļvietnē rindapiearsta.lv.   

1x gadā acu jeb redzes pārbaude 

Acis ir viens no svarīgākajiem cilvēka maņu orgāniem. Ikviena spēkos ir rūpēties par savu redzi un saglabāt to pēc iespējas ilgāk. Lai pārliecināties par acu veselību, ir jāapmeklē speciālists un jāveic redzes pārbaude. Veic redzes pārbaudi reizi gadā – īpaši tad, ja lieto brilles, bet, ja lieto kontaktlēcas – divreiz gadā. Vairākas acu slimības, piemēram, glaukoma, var noritēt bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi laikus atklāt izmaiņas, ja tādas radušās. 

Papildu informācija: 

• Infografika “Acu veselība” 

Ausu jeb dzirdes pārbaude (atbilstoši ārsta rekomendācijām) 

Dzirde ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām, ar ko uztveram apkārtējo pasauli. Tās traucējumi vai zudums ietekmē cilvēka spēju sazināties ar apkārtējiem un kopējo dzīves kvalitāti. Dzirdes traucējumi var būt gan iedzimti, gan iegūti dzīves laikā. Par dzirdi ir jārūpējas visa mūža garumā, tāpēc regulāri nepieciešams veikt ausu jeb dzirdes pārbaudi. Ja radušās aizdomas par dzirdes pasliktināšanos, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai otolaringologa.  

Papildu informācija: 

• Infografika “Rūpējies par savu ausu veselību!”  

1x gadā vizīte pie zobārsta un/vai zobu higiēnista 

Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka 60% vīriešu pēdējā gada laikā nav apmeklējuši zobārstu. Turklāt 44,2% vīriešu zobus tīra tikai vienu reizi dienā, 14,6% retāk nekā reizi dienā, bet 7,3% – nekad. Mutes dobuma higiēna ir svarīga ikvienam, lai ilgtermiņā uzturētu savu zobu un smaganu veselību, kā arī veicinātu labāku vispārējo pašsajūtu un izvairītos no dažādām slimībām.  Katru dienu ikvienam jātīra zobus vismaz 2 reizes dienā un jāievēro citus zobu kopšanas principus (piemēram, mēles tīrīšana, zobu diegošana u.tml.). Lai gan zobārsta apmeklējums pēc 18 gadu vecuma ir maksas pakalpojums, reizi gadā aicinām ikvienu doties uz zobu profilaktisko pārbaudi. Zobu profilaktiskā pārbaude pie zobārsta ietver zobu un smaganu vizuālo apskati, kā arī rentgena izmeklējumu, ja tas nepieciešams.  

Papildu informācija: 

• Infografika “Zobu balināšana “pa lēto”? Sarežģījumu ārstēšana “pa dārgo”!” 
• Informatīvais materiāls "Smaganu slimības" 
• Video “Daži vienkārši padomi, kā parūpēties par zobu un mutes dobuma veselību” 
• Ikdienā  aicinām izmantot mājaslapu www.tirizobi.lv, lai sekmētu zināšanas par mutes dobuma un zobu veselību. 

1x gadā veic bezmaksas anonīmu HIV, B hepatīta un C hepatīta testu 

Reizi gadā veic bezmaksas anonīmu HIV, B hepatīta, C hepatīta testu. To iespējams veikt jebkurā laboratorijā ar vai bez ārsta nosūtījuma un HIV profilakses punktos, kur izmanto eksprestestus antivielu noteikšanai cilvēka organismā. Eksprestesta veikšanai tiek paņemti pāris pilienu asiņu no pirksta un 20 minūšu laikā var saņemt testa rezultātu. Eksprestesta veikšana ir nozīmīgs solis Tavā un citu cilvēku veselības labā.  Svarīgi veikt HIV testu, jo HIV infekcija visbiežāk daudzus gadus nerada aizdomas par veselības problēmām ne pašam inficētajam, ne ģimenes locekļiem, pat ne ārstiem, jo vispārējās asins analīzēs to pamanīt īsti nevar. HIV inficētais cilvēks dzīvo gadiem ilgi, pat nenojaušot, ka ir inficēts.  

Papildu informācija: 

• Infografika “HIV profilakses punkti” 
• Buklets “HIV nešķiro – tas attiecas arī uz Tevi” 
• Brošūra “HIV/AIDS. B hepatīts un C hepatīts. Seksuāli transmisīvās infekcijas.”  
• Infografika “Vīrushepatīti” 
• Buklets “B hepatīts” 
• Buklets “C hepatīts” 
• Brošūra “Seksuālā un reproduktīvā veselība dāmām un kungiem pēc 50 gadu vecuma” 
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “HIV nešķiro – tas attiecas arī uz Tevi” 
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “HIV profilakses punkti” 
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “HIV infekcija”
• Infografika "Seksuāli transmisīvās infekcijas (STI)"
• Infografika "Vīrushepatīti B un C"
• Infografika "HIV nešķiro, tas attiecas arī uz Tevi!"

1x gadā nosaki D vitamīna līmeni asinīs  

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kam piemīt vairākas nozīmīgas funkcijas organismā – veicināt kalcija un fosfora uzsūkšanos, nodrošināt kaulu un zobu veselību, kā arī normālu muskuļu darbību. D vitamīna trūkums organismā paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku, veicina nogurumu, vājumu, kaulu lūzumus, muskuļu un kaulu sāpes un imūnsistēmas darbības traucējumus. D vitamīna trūkums Latvijas iedzīvotāju vidū ir izplatīts neatkarīgi no vecuma, dzimuma un gadalaika. Latvijas iedzīvotājiem ieteicams D vitamīnu uzņemt papildus. Lai noskaidrotu nepieciešamo D vitamīna devu un veiktu laboratoriskās analīzes, nepieciešams konsultēties ar savu ģimenes ārstu.  

Papildu informācija: 

• Infografika “D vitamīns” 

1x gadā nosaki holesterīna līmeni asinīs  

Holesterīns ir taukviela, kas atrodas asinīs. Ir divu veidu holesterīns – zema blīvuma lipoproteīni (ZBL) – “sliktais holesterīns” un augsta blīvuma lipoproteīni (ABL) – “labais holesterīns”. Lielākā daļa holesterīna, kas ir zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBLH), nonāk šūnās, savukārt mazākā lipoproteīnu daļa – augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH) – ceļo tālāk uz aknām un no turienes tiek izvadīts no organisma. Kopējais holesterīna līmenis asinīs ietver abus šos rādītājus. Vizītes laikā pie ģimenes ārsta atceries ārstam pajautāt par holesterīna līmeņa noteikšanu asinīs. 

Papildu informācija: 

• Brošūra “Sirds un asinsvadu veselības formula” 

Vakcīnas aizsargā cilvēkus no nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām un palīdz novērst slimības izplatīšanos sabiedrībā. Vakcinācija ir labākais veids, kā iegūt imunitāti pret slimībām, salīdzinājumā ar imunitāti, kas iegūta, saslimstot ar šo slimību. Vakcinācija neļauj cilvēkiem iegūt slimības simptomus, kas var būt smagi. Atšķirībā no citām zālēm, vakcīnas ir vienīgās, kas nevis ārstē saslimšanu, bet samazina iespējas saslimt ar noteiktām infekciju slimībām. Pasargā sevi un vakcinējies! Pārbaudi savu potēšanas pasi un nepieciešamības gadījumā veic balstvakcināciju. 

Vakcinācija pret CPV: lai gan valsts apmaksā vakcināciju zēniem un meitenēm vecumā 12–17 gadiem, vakcīna ir paredzēta arī pieaugušiem (gan sievietēm, gan vīriešiem). Vakcīna pieaugušajiem ir par maksu.  Ja neesat vakcinējušies pret CPV, konsultējieties ar savu urologu, infektologu vai ģimenes ārstu par iespēju vakcinēties.   

Lai arī vakcināciju iesaka veikt pirms intīmu attiecību uzsākšanas, arī pieaugušā vecumā nav par vēlu pasargāt sevi no citu tipu CPV, ar kuriem vēl neesat saskāries. Ja arī, iespējams, esat inficējies ar kādu no CPV tipiem, vakcīna var pasargāt no citiem vakcīnas sastāvā esošiem vīrusa tipiem.   

Ar pilnu vakcinācijas kalendāru iepazīsties šeit: https://www.veselapasaule.lv/lv/media/2979/download?inline  

Papildu informācija: 

• Infografika “Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu” 
• Infografika “Ērces” 
• Infografika “Kā atgriezties no meža bez ērcēm” 
• Infografika "Garais klepus"
• Brošūra “Pneimokoku infekcija” 
• Brošūra “Stingumkrampji” 
• Brošūra “Difterija”  
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “Vakcinācija” 
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā “Vakcinācija pret gripu un Covid-19” 
• SPKC tīmekļvietnes sadaļā par vakcināciju pret difteriju “Pasargāts, jo vakcinēts”