2016. gada 21. janvārī Angolas Veselības ministrija paziņoja par dzeltenā drudža uzliesmojumu, kura pirmais gadījums 2015. gada 5. decembrī tika identificēts Viana pašvaldībā Luandas provincē, galvenokārt Eritrejas pilsoņiem. Gadījumi vēlāk tika reģistrēti arī Angolas, Eritrejas, Kongo, Kaboverdes un to Indijas pilsoņu vidū, kas dzīvo Luandā.
Kopumā līdz 2016. gada 21. martam ticis ziņots par vismaz 1132 aizdomīgiem dzeltenā drudža gadījumiem (16 no 18 provincēm), tai skaitā 168 nāves gadījumiem. No visiem reģistrētiem gadījumiem 375 ir bijuši laboratoriski apstiprināti. Dzeltenā drudža gadījumi pārsvarā apstiprināti Luandā, kas joprojām ir infekcijas visvairāk skartā province ar 818 saslimšanas gadījumiem (281 apstiprināti), ieskaitot 129 nāves gadījumus. Pēdējā laikā tomēr vietējas izcelsmes gadījumi reģistrēti arī citās provinču galvenajās pilsētās un centros, kā Huambo, Saurimo, Caala, Negage, Cubal un Lobitu (galvenā osta Angolā).
Pētnieku komandas, kurās pārstāvētas daudzas specialitātes, vairākās provincēs veic izpēti, lai noskaidrotu, vai nepastāv saikne ar gadījumiem Luandā, pēta vakcinācijas vēsturi un atjaunina entomoloģiskos novērojumus slimības vietējas izplatības rajonos. Pēdējie dzeltenā drudža uzliesmojumi Angolā tika reģistrēti 1971. gadā (tika reģistrēti 65 saslimšanas gadījumi) un 1988. gadā (37 saslimšanas gadījumi).
Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) informācijas ir dokumentēta starptautiskā slimības izplatīšanās – no Angolas ievestie dzeltenā drudža gadījumi tika reģistrēti Ķīnā, Kenijā un Kongo Demokrātisko Republikā. Apstiprināti gadījumi tika ziņoti arī no Angolas kaimiņvalstu provincēm, kā Zaira, Uige (KDR), Kunene (Namībija), Saurimo (KDR), un Kabinda (KDR un Kongo Brazzaville). Tas norāda uz infekcijas risku nevakcinētiem ceļotājiem, un uz tālāku infekcijas starptautiskas izplatīšanās risku, introducējot vīrusu teritorijās, kurās ir vīrusa pārnesēji un uzņēmīga populācija
Pasaules Veselības organizācija (PVO) sniedz atbalstu, lai koordinētu slimības uzliesmojumu, nosūtot starptautiskus ekspertus. Luandā tiek veikta imunizācijas kampaņa, kuras ieviešana gan ir apgrūtināta vietējo īpatnību un vakcīnu pieejamības dēļ. Tiek veikta odu vairošanās vietu apstrāde, izmantojot pieejamos resursus malārijas kontroles pasākumiem, kas tika veikti iepriekš.
Ieteikumi ceļotājiem
PVO, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nav ieteikusi nekādus ceļošanas vai tirdzniecības ierobežojumus uz Angolu. Slimības novēršanai ir pietiekami, ja pirms došanās uz skartajām teritorijām attiecīgā persona vakcinējas, kā arī veic pasākumus, lai izvairītos no odu kodumiem.
Vakcinācija pret dzelteno drudzi tiek rekomendēta visiem ceļotājiem, kuri ir vecāki par 9 mēnešiem un kuri dodas uz apgabaliem, kuros pastāvīgai vai periodiskai dzeltenā drudža izplatībai ir pierādījumi. PVO mājaslapā ir saraksts ar tām valstīm, teritorijām un apgabaliem, kurp dodoties, nepieciešama dzeltenā drudža vakcinācija[1]. Dzeltenā drudža vakcinācija tiek rekomendēta arī tiem ceļotājiem, kas dodas uz Angolu. Atbilstoši valsts prasībām dzeltenā drudža vakcinācijas sertifikāts tiek pieprasīts ceļotājiem no 9 mēnešu vecuma. Dzeltenā drudža vakcinācijas sertifikāts, kas pašlaik derīgs 10 gadus ilgi, no 2016.gada jūlija būs derīgs uz visu dzīves laiku.
Informācija par dzelteno drudzi
Dzeltenais drudzis ir akūta vīrusu hemorāģiskā slimība, ko pārnēsā inficēti odi. Letalitāte dzeltenā drudža saslimšanas gadījumā ir ap 50%. Pasaulē tiek reģistrēti aptuveni 130000 dzeltenā drudža gadījumi gadā, izraisot 44 000 nāves gadījumus. Specifiskas terapijas pret dzelteno drudzi nav, ārstēšana ir simptomātiska un vakcinācija ir būtiskākais profilakses pasākums pret dzelteno drudzi. Kontroles pasākumi ietver odu un to vairošanās vietu apstrādi. Plašāka informācija ir pieejama ECDC mājas lapā[1].