Slimības ierosinātājs
Rietumnīlas drudzis ir vīrusu infekcija, kuras ierosinātāja – Rietumnīlas vīrusa nozīmīgākie pārnesēji ir odi. Savvaļas putni ir galvenais Rietumnīlas vīrusa rezervuārs. Ir aprakstīti Tuvo Austrumu, Āfrikas un Eiropas vīrusa varianti. Eirāzijas mērenajās joslās vīruss tiek ienests ar gājputniem to pavasara migrācijas laikā. Cilvēku inficē odi, sūcot asinis. Infekcija neizplatās no cilvēka uz cilvēku.
Simptomi
Rietumnīlas drudzis var izraisīt smagu un bīstamu smadzeņu un smadzeņu apvalka iekaisumu. Drudža simptomi ir visai līdzīgi kā gripai - trīs līdz sešu dienu laikā pēc inficēšanās paaugstinās temperatūra, sākas muskuļu sāpes, var pietūkt limfmezgli. Novērojot šīs pazīmes, jāvēršas pie ārsta.
Apmēram 4% gadījumu inficēšanās ar Rietumnīlas drudža vīrusu ir letāla.
Izplatība
Lai gan Rietumnīlas drudzis lielākoties izplatīts tropu un subtropu klimata joslās - Āfrikas un Āzijas valstīs, kā arī Vidusjūras salās, tomēr pieredze rāda, ka Rietumnīlas drudzis pēdējos gados aizvien vairāk izplatās arī Dienvidaustrumeiropas reģionos. To apliecina arī šis gads. Šogad līdz 9. augustam Eiropas valstis ziņojušas par 335 apstiprinātiem un varbūtējiem vietējas izcelsmes Rietumnīlas drudža gadījumiem: Itālija ziņoja par 123 gadījumiem, Serbija - par 102, Grieķija – par 59, Rumānija - 23, Ungārija - 23, Francija – par 3 gadījumiem un Kosova – par diviem. Tika ziņots arī par septiņpadsmit nāves gadījumiem: deviņiem Serbijā, trīs Itālijā, trīs Grieķijā, vienu Kosovā un vienu Rumānijā.
Tajā pašā laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam katru gadu tika ziņots tikai par 5 līdz 45 gadījumiem. Eiropas reģionā kritiskais periods Rietumnīlas vīrusa transmisijai ir katru gadu no jūlija līdz oktobrim, šogad pirmie saslimšanas gadījumi ir reģistrēti par divām nedēļām agrāk, kas liecina par augstu vīrusa cirkulācijas līmeni skartajās valstīs.
Lielākā daļa 2018.gadā Rietumnīlas drudža skartās teritorijas ir tās pašas, kur gadījumi tika reģistrēti arī no 2014. līdz 2017.gadam. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) norāda, ka, iespējams, turpmākajos mēnešos vīruss var izplatīties arī līdz šim neskartās teritorijās.
Latvijā līdz šim nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar Rietumnīlas drudzi.
Sabiedrības veselības speciālistiem un klīnicistiem ir jāapzinās pašreizējā situācija Eiropā un jānodrošina gadījumu agrīna atklāšana un ziņošana.
Profilakses pasākumi
Individuāla aizsardzība pret odu kodumiem ir ieteicama jebkurai personai, kas dzīvo vai apmeklē skartās teritorijas, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar imūnsistēmas traucējumiem, kuriem ir lielāks risks saslimt ar slimības neiroinvazīvo formu. Individuālie aizsardzības pasākumi, lai mazinātu odu koduma risku, ietver:
- odu atbaidīšanas līdzekļus, ko lieto saskaņā ar to instrukcijām,
- valkājot apģērbu ar garām piedurknēm un garās bikses,
- izmantojot logu un durvju sietus, kas neļauj odiem iekļūt no ārpuses.
Atcerieties, ka vakcinēties pret šo slimību nav iespējams.
Sīkāka informācija par infekcijas skartajām teritorijām atrodama ECDC ik nedēļas atjaunojamās kartēs:
https://ecdc.europa.eu/en/west-nile-fever/surveillance-and-disease-data/disease-data-ecdc
Lai novērstu inficēšanos asins transfūzijas ceļā, ES / EEZ valstīm jāievieš potenciālo donoru 28 dienu donācijas atteikums vai individuālu nukleīnskābes pārbaudi tiem ceļotājiem, kuri apmeklēja vai dzīvoja kādā no skartajām teritorijām. Orgānu, audu un šūnu donoriem, kuri dzīvo vai atgriežas no skartās teritorijas, arī jāveic pārbaude uz Rietumnīlas drudzi. Skartajās teritorijās odu aktivitātes sezonas laikā ECDC iesaka uz laiku pārtraukt asins savākšanu un citus drošības pasākumus.