Informācija ceļotājiem par trakumsērgu

Trakumsērga tiek reģistrēta visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, taču visbiežāk nāves gadījumi no trakumsērgas cilvēkiem tiek reģistrēti Āzijas un Āfrikas valstīs un kā galvenais izplatītājs tiek minēti suņi. Risks inficēties ar trakumsērgu, apceļojot Eiropas valstis, ir ļoti zems, ja tiek ievēroti pamata profilakses pasākumi, piemēram, izvairīšanās no saskarsmes ar savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem. Lielāks risks ir ceļotājiem, kuri dodas uz augsta riska ekspozīcijas teritorijām (Āzijas, Āfrikas valstīm).

Ceļotājiem ir jāizvairās no klaiņojošiem dzīvniekiem, īpaši suņiem, kaķiem un mērkaķiem, kā arī klaiņojošiem un nebrīvē esošiem savvaļas dzīvniekiem. Personām, kas apmeklē alas, kuras apdzīvo sikspārņi, ir jāizvairās no kontakta ar šiem dzīvniekiem - gadījumā, ja tāds ir bijis, rekomendēta pēcekspozīcijas profilakse.

Plānojot ceļojumu, epidemiologi aicina iedzīvotājus kopā ar ģimenes ārstu izvērtēt risku un lemt par nepieciešamību profilaktiski vakcinēties pret trakumsērgu.

Informācija ceļotājiem par vakcināciju pret trakumsērgu (un citām infekcijas slimībām), apmeklējot pasaules valstis, piemēram,  ir pieejama ASV Slimību profilakses un kontroles centra (CDC) mājas lapā:  https://wwwnc.cdc.gov/travel

Āzijas valstīs pēdējā gada laikā ziņots par trakumsērgas gadījumu skaita pieaugumu dzīvnieku vidū. Trakumsērga tiek reģistrēta visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, taču visbiežāk nāves gadījumi no trakumsērgas cilvēkiem tiek reģistrēti Āzijas un Āfrikas valstīs un kā galvenais izplatītājs tiek minēti suņi.

Risks inficēties ar trakumsērgu, apceļojot Eiropas valstis, ir ļoti zems. Lielāks risks ir ceļotājiem, kuri dodas uz augsta riska teritorijām (Āzijas, Āfrikas valstīm). Ceļotājiem ir jāizvairās no klaiņojošiem dzīvniekiem, īpaši suņiem, kaķiem un mērkaķiem, kā arī klaiņojošiem un nebrīvē esošiem savvaļas dzīvniekiem. Personām, kas apmeklē alas, kuras apdzīvo sikspārņi, ir jāizvairās no kontakta ar šiem dzīvniekiem

Eiropas Slimību un profilakses un kontroles centrs informē, ka:

2018. gadā Lielbritānija ziņoja par gadījumu, kas saistīts ar kaķa kodumu Marokā;

2017. gadā Francija ziņoja par gadījumu, kas saistīts ar suņa kodumu Šrilankā;

2016. gadā Francija ziņoja par gadījumu, kas saistīts ar Pakistānu;

2015. gadā Eiropas Savienībā trakumsērgas gadījumi nebija konstatēti.

2014. gadā ziņots par trīs trakumsērgas gadījumiem, kas saistīti ar dzīvnieku kodumiem Marokā, Mali un Indijā.

Pasaules Veselības organizācija ir sagatavojusi karti ar riska novērtējumu. Karte pieejama šeit.

Plānojot ceļojumu, epidemiologi aicina iedzīvotājus kopā ar ģimenes ārstu izvērtēt risku un lemt par nepieciešamību profilaktiski vakcinēties pret trakumsērgu. Pirms kontakta vakcinācija ieteicama:

•  ceļotājiem, kas dodas uz reģioniem, kuros ir nelabvēlīga situācija; https://www.who.int/ith/rabies.png?ua=1;
• personām, kuras ir paredzējušas apmeklēt sikspārņu apdzīvotas alas;
• cilvēkiem, kas dodas uz reģioniem, kur dzīvnieku koduma gadījumā medicīniskās palīdzības kvalitāte ir apšaubāma;

Ja ceļojuma laikā sakodis, saskrāpējis vai apsiekalojis dzīvnieks, vai arī bijis kontakts ar sikspārņiem

1. Koduma (saskrāpējuma) vietu rūpīgi noskalo ar lielu ūdens daudzumu un mazgā ar ziepēm (10 - 15 min), lai mehāniski attīrītu brūci no siekalām.
2. Nekavējoties jāvēršas ārstniecības iestādē, kur noteiks tālāko rīcību.

Lai novērtētu trakumsērgas risku un pieņemtu lēmumu par potēšanas kursa nozīmēšanu, ārstam nepieciešams sniegt šādu informāciju: vieta, kur noticis kontakts ar iespējami slimo dzīvnieku, apstākļi, kādos ir noticis šis kontakts (vai dzīvnieka uzbrukums bija provocēts, vai arī dzīvnieks uzbruka pirmais), dzīvnieka suga, vai dzīvnieks ir bijis vakcinēts, vai ir organizēta dzīvnieka veterinārmedicīniskā novērošana (izziņa no veterinārmedicīnas speciālista).

Vakcinācija tiek nozīmēta visos gadījumos (neatkarīgi no tā, vai personai ir vai nav kontrindikācijas vakcinācijai), kad personai ir bijis nozīmīgs kontakts ar slimu vai iespējami slimu dzīvnieku (dzīvnieka kodums, skrāpējumi (pat bez asiņošanas), sīki ādas bojājumi, nolaizītas gļotādas vai bojāta āda.  Vakcinācija jāuzsāk iespējami ātrāk, jo tā novērš vīrusa nonākšanu centrālajā nervu sistēmā.

Saslimšana ar trakumsērgu vienmēr beidzas ar nāvi. Tikai savlaicīgs, pilns vakcinācijas kurss un ārsta ieteikumu stingra ievērošana var novērst saslimšanu ar šo bīstamo neārstējamo slimību!

Vakcinācijas kursa ilgums var atšķirties:

1. ja 10 dienu laikā dzīvnieks ir vesels un dzīvs, vakcinācijas kursu pārtrauc (nepieciešama informācija no veterinārārsta);
2. ja dzīvnieka novērošana nav iespējama (nezināms vai klaiņojošs kaķis vai suns), veic pilnu vakcinācijas kursu.

Patvaļīga vakcinācijas pārtraukšana nav pieļaujama.

Informācija ceļotājiem par vakcināciju pret trakumsērgu (un citām infekcijas slimībām), apmeklējot pasaules valstis, ir pieejama ASV Slimību profilakses un kontroles centra (CDC) mājas lapā: https://wwwnc.cdc.gov/travel

Izmantotie resursi: