Veselības aprūpes iestādes saskaras ar dubultu izaicinājumu: nodrošināt mūsdienīgu veselības aprūpi un uzturēt veselīgu un efektīvu darbaspēku, lai sniegtu pacientiem augstas kvalitātes pakalpojumus. Līdz ar to gan pacientu drošības, gan personāla labbūtības nodrošināšana ir vienlīdz svarīgi mērķi ārstniecības iestādēm. Bieži vien tiek vairāk domāts par dažāda veida ieguldījumiem, kuru mērķis ir uzlabot pacientu drošību, savukārt personāla labklājības veicināšanas pasākumi ir piesaistījuši salīdzinoši mazāk organizatorisko resursu.
Pētījumā (21.09.2021. – 15.07.2022.) par slimnīcas darbinieku psihoemocionālo labklājību un tās saistību ar darba vides novērtējumu Latvijas slimnīcās, 27% respondentu norāda, ka regulāri izjūt izdegšanas simptomus. Lielākā daļa no ārstniecības iestāžu vadītājiem uzskata, ka bieži vai vienmēr mediķi izjūt sekundāru traumatizāciju, strādā intensīvā režīmā, izjūt augstu kognitīvo slodzi pieņemot atbildīgus lēmumus. Faktori, kas izraisa stresu tiek minēti - pārslodze, kas saistīta ar darbaspēka trūkumu un nepietiekamu atalgojumu; akūtas un sarežģītas situācijas; negatīva attieksme no pacientiem, tuviniekiem, kā arī komunikācijas problēmas kolektīvā. Ar pētījuma prezentāciju variet iepazīties šeit: https://www.vm.gov.lv/lv/media/12459/download?attachment
Pozitīva un spēcīga organizatoriskā kultūra, kas uzsver pacientu drošību, var darboties kā vērtīgi resursi, kas veido pozitīvu darba vidi, tādējādi samazinot arī profesionālās izdegšanas risku. Izveidot spēcīgu pacientu drošības kultūru nozīmē radīt drošu, sadarbību veicinošu vidi, uzlabojot mijiedarbību starp darbiniekiem un organizācijas vadību jebkurā no tās līmeņiem.
Pacientu drošības kultūru var izmērīt, veicot ārstniecības iestādes personāla aptaujas, kas ir visizplatītākais analīzes veids.
Pacientu drošības kultūras uzlabošana ir arī nozīmīga OECD (The Organisation for Economic Co-operation and Development) valstu prioritāte, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un drošību. Starptautiskie dati parāda, ka tikai 52% aptaujāto var brīvi runāt ar kolēģiem un vadību par pacientu drošības jautājumiem savā darba vidē, kā arī tikai katrs otrais veselības aprūpes darbinieks uzskata, ka viņu slimnīcas vadība nodrošina tādu darba klimatu, kas veicina pacientu drošību un atzīst pacientu drošību par vienu no galvenajām prioritātēm (50%) (https://www.oecd-ilibrary.org/deliver/95ae65a3-en.pdf?itemId=%2Fcontent%2Fpaper%2F95ae65a3-en&mimeType=pdf).
Latvijas pacientu drošības kultūras aptaujas dati norāda, ka vidēji 40% gadījumos darbinieki atzīmē, ka pieļauto kļūdu gadījumā ir vainoti viņi un ka ticis meklēts vainīgais nevis problēmas cēlonis. Katrs piektais jeb 20% darbinieku negatīvi vērtē saziņu vai baidās uzdot jautājumus, ja kaut kas nešķiet pareizi, kā arī nevar brīvi apspriest tiešā vadītāja pieņemtos lēmumus vai darbības. Vairāk par pacientu drošības kultūras aptauju un tās rezultātiem lasi šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/pacientu-drosibas-kultura