Slimību profilakses un kontroles centrs aicina pārbaudīt vakcinācijas statusu pret masalām, poliomielītu un citām infekcijām bērniem!

Publicēts: 06.03.2025.

Ceļotājiem

Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) apkopotie dati liecina, ka periodā no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - ES/EEZ) valstis kopā ziņoja par 16 510 masalu gadījumiem, tostarp 10 gadījumiem ar letālo iznākumu¹. 2025. gadā tika ziņots par jauniem gadījumiem deviņās Eiropas Savienības valstīs: Austrijā (47), Čehijā (6), Somijā (1), Vācijā (26), Īrijā (29), Lietuvā (1), Nīderlandē (26), Rumānijā (918) un Spānijā (64)[1]. ECDC ekspertu vērtējuma masalu gadījumu skaits ES/EEZ valstīs nākamajos mēnešos var turpināt palielināties, jo vakcinācijas aptvere pret masalām ES/EEZ valstīs nav pietiekama (<95% daudzās no valstīm), kā arī ir liela iespējamība, ka masalu gadījumi tiek un var tikt ievesti no apgabaliem, kuros ir masalu uzliesmojumi.

Tā, piemēram, Maroka šobrīd piedzīvo ievērojamu masalu uzliesmojumu, kas sākās 2023. gada oktobrī un ir izplatījies visā valstī. 2025. gadā ziņots par 3 631 masalu gadījumu un 5 nāves gadījumiem. Kopumā kopš uzliesmojuma sākuma līdz 2025. gada 23. janvārim ir ziņots par vairāk nekā 24 474 saslimšanas gadījumiem, tostarp 116 nāves gadījumiem. Saslimšanas gadījumu skaita pieaugums varētu būt saistīts ar vakcinācijas līmeņa samazināšanos pēc Covid-19 pandēmijas¹.

Masalu uzliesmojumi parasti ir saistīti ar ārzemēs inficētu ceļotāju atgriešanos savā mītnes zemē. Tāpēc, pieaugot sezonālajiem ceļojumiem, palielinās infekciju izplatīšanās risks starp valstīm.

Tā pat ECDC dati liecina, ka laikā no 2024. gada septembra līdz decembrim četras ES/EEZ valstis (Somija, Vācija, Polija un Spānija) un Apvienotā Karaliste (UK) ziņoja par 2. tipa cirkulējošā vakcīnas izraisītā poliovīrusa (cVDPV2) noteikšanu notekūdeņu paraugos. Šī ir pirmā reize, kad cVDPV2 ir konstatēts ES/EEZ valstīs, veicot vides uzraudzību[2].

Eiropa un arī Latvija jau vairāk nekā 20 gadus ir brīva no poliomielīta, tomēr pasaulē aizvien cirkulē poliovīruss un endēmiskās valstis, kur joprojām tiek reģistrēts savvaļas poliovīruss, ir Afganistāna un Pakistāna.

Līdz šim nav ziņots par cilvēka saslimšanas gadījumiem, kas būtu saistīti ar šiem cVDPV2 atklājumiem ES/EEZ vai UK. Bet šādi gadījumi nozīmē, ka vīruss varētu būt ievests no vietām, kur tas joprojām cirkulē, radot risku nevakcinētiem iedzīvotājiem.

Lai arī pašlaik nav ziņots par cilvēku saslimšanas gadījumiem, vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā pasargāt sevi un apkārtējos no poliomielīta un citām bīstamām infekcijām.

Situācija ar masalām Latvijā

Pēdējos gados Latvijā epidemioloģiskā situācija ar masalām bijusi relatīvi labvēlīga. 2024. gadā nav apstiprināts neviens masalu gadījums. 2023. gadā Latvijā reģistrēts viens masalu gadījums, no 2020.-2022. gadam netika reģistrēts neviens masalu gadījums un 2019. gadā tika reģistrēti 3 saslimšanas gadījumi. Pēdējie masalu uzliesmojumi Latvijā reģistrēti 2018. gadā (25 gadījumi) un 2014. gadā (36 gadījumi)[3].

Masalas[4] ir vakcīnnovēršama infekcija un vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā aizsargāties pret masalām un nepieļautu masalu uzliesmojumus. Kaut gan ikvienam bērnam Latvijā ir tiesības uz valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, 2023. gada SPKC vakcinācijas datu analīze liecina, ka ap 14 000 (4%) bērnu no 1 līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Tas ir ievērojams skaits neimūno bērnu, lai ļautu veidoties infekcijas izplatīšanās ķēdēm un izraisītu masalu uzliesmojumus arī mūsu valstī, turpinoties saslimstības pieaugumam citās valstīs un ņemot vērā, ka ceļo arī pret masalām nevakcinēti cilvēki.

Vakcinācija

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju pasaulē, SPKC aicina vecākus pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu un vērsties pie ģimenes ārstus par bērna vakcināciju, ja bērns nav saņēmis visas vakcinācijas kalendārā paredzētās potes[5]. Īpaša uzmanība jāpievieš bērniem, kuri plāno doties ceļojumā.

Vakcinācijas dēļ masalas ir samazinājušās no kādreiz plaši izplatītas slimības, kas skāra gandrīz katru bērnu, līdz retam atsevišķam gadījumam visās pasaules valstīs. Tomēr nepietiekama vakcinācijas aptvere un pakāpeniska nevakcinētu bērnu skaita palielināšanās ir masalu uzliesmojumu iemesls. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā aizsargāties pret masalām, tā ir efektīva un droša.

Vakcinācijas kurss pret masalām ietver divas potes: 12-15 mēnešu un 7 gadu vecumā. 2023 gadā Latvijā imunizācijas līmenis 1. potei bija 100% (tā bija veikta savlaicīgi 95,4% bērnu), bet 2. potei bija 91,7% (savlaicīgums 84%). SPKC uzsver, ka lai novērstu masalu uzliesmojumus ir nepieciešama vismaz 95% vakcinācijas aptvere².

Neimūnām personām, kuras bija pakļautas inficēšanās riskam (masalu slimnieka kontaktpersonas), ieteicama vakcinācija, kuru vēlams veikt 72 stundu laikā pēc iespējamas inficēšanās, jo inkubācijas periods vakcīnas vīrusam ir īsāks nekā dabiski iegūtam vīrusam. Masalu slimnieku kontaktpersonu vakcinācija ir valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums.

Ja norādītais laiks (72 stundas) ir nokavēts, pēcekspozīcijas vakcinācija joprojām būtu ieteicama, lai nodrošinātu aizsardzību pēc citiem iespējamiem kontakta gadījumiem ar masalu slimniekiem, ja infekcija turpinās izplatīties masalu skartajā iestādē vai kolektīvā.

Arī pret saslimšanu ar poliomielītu efektīvākā aizsardzība ir vakcinācija veikta atbilstoši Vakcinācijas kalendāram vai pirms došanās ceļojumā uz poliomielīta skarto valsti. Vakcinācijas kalendārā ir iekļauta vakcīna pret poliomielītu bērniem kombinēto vakcīnu sastāvā atbilstoši bērna vecumam: pamatvakcinācija – 2, 4, 6 mēnešos un balstvakcinācija – 12–15 mēnešos, 7 gadu vecumā.

Ziņošana

SPKC aicina ārstniecības personas pievērst īpašu uzmanību masalu diagnostikai un nekavējoties ziņot par masalu aizdomu gadījumiem, lai SPKC varētu laikus organizēt nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus uzliesmojuma riska novēršanai[6].

Plašāka informācija pieejama SPKC tīmekļvietnē: