Aktivitātes

Publicēts: 10.03.2025.

Pacientu drošības izpratnes nedēļa starptautiski tiek atzīmēta martā (09.03.-15.03.2025.), lai veicinātu izpratni par veselības aprūpes drošību.

Kāpēc drošība ir tik svarīga? Lai gan pēdējo divu desmitgažu laikā ir panākts progress, taču Pasaules Veselības organizācija dati liecina, ka vidēji 1 no 10 pacientiem tiek nodarīts kaitējums veselības aprūpē, lielākā daļa no šiem atgadījumiem ir novēršami. Kaitējuma novēršana veselības aprūpē ir globāla sabiedrības veselības problēma. Katrs no mums mijiedarbojas ar veselības aprūpes sistēmu un ikvienam ir sava loma drošas veselības aprūpes nodrošināšanā.

Pēdējos gados arvien vairāk valstu pievērš uzmanību pacientu ziņotajai pieredzei veselības aprūpes drošības jomā Pasaules Veselības organizācijas “Globālais pacientu drošības rīcības plāns 2021.–2030.” aicina izstrādāt un īstenot intervences pasākumus, lai veicinātu pacientu līdzdalību drošības iniciatīvās. Pacientu, ģimeņu, aprūpētāju un kopienu balss iekļaušana veselības politikā ir svarīga, lai padarītu veselības aprūpi efektīvāku, drošāku un cilvēkorientētu.

Pacientu aktīva iesaiste veselības aprūpes sistēmas uzlabošanā ir arī viens no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumiem, tostarp:

uzticības veidošana – ciešāka pacienta un ģimenes locekļu iesaiste veselības aprūpē.
platformu un tīklu izveide – pieredzes un labas prakses apmaiņas veicināšana.
pacientu ziņoto rādītāju pilnveide – sistemātiska šo rādītāju izmantošana drošības uzlabošanai, veicinot drošības kultūru, kas mudina ziņot par drošības atgadījumiem u.c.

OECD dati liecina, ka aptuveni katrs sestais pacients ziņoja par drošības atgadījumiem. Stacionēto pacientu vidū, tie, kuri pēdējās hospitalizācijas laikā norādīja pacientu drošības atgadījumus, īpatsvars bija no 4% līdz 17%. Latvijā vidēji 4% pacientu norāda, ka slimnīcā viņi saskārušies ar kādu no drošības atgadījumiem, piemēram, sajauktiem pacientiem, nepareizi ievadītām zālēm, kritieniem u.tml..

Pacientu ziņotie pieredzes dati sniedz vērtīgu informāciju par to, kā nodrošināt drošu aprūpi un novērst riska situācijas un risināt pacientu drošības atgadījumus. Šie dati palīdz labāk izprast pacientu uztveri par nedrošu aprūpi, kas neattiecas tikai uz fiziskiem bojājumiem un sāpēm, bet arī uz emocionālu diskomfortu, kā arī problēmām, piemēram, sliktu saziņu un nepārliecinātību par drošību aprūpē un ārstēšanā.

Pacientu pieredzes mērīšana uzlabo pacientu, ģimeņu, aprūpētāju un sabiedrības izpratni par veselību, kā arī veicina uzticību veselības aprūpes sistēmām un drošai aprūpes sniegšanai.

Pacientu drošība ir mūsu visu atbildība – aktīva iesaiste palīdz uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un drošību.

Plašāka informācija pieejama OECD ziņojumos:

https://www.oecd.org/en/topics/patient-safety.html

https://www.oecd.org/en/publications/patient-engagement-for-patient-safety_5fa8df20-en.html

Slimību profilakses un kontroles centrs Pacientu drošības izpratnes nedēļā, kas starptautiski tiek atzīmēta martā (10.03.-16.03.), vēlas aktualizēt tēmu, tās nozīmīgumu un mudināt ikvienu uzzināt vairāk par veselības aprūpes drošību

Pacientu drošībai ir būtiska loma veselības aprūpes nodrošināšanā. Tomēr ar veselības aprūpi saistīti nevēlami notikumi, kļūdas un riski, no kuriem iespējams izvairīties, joprojām ir galvenās problēmas pacientu drošībai visā pasaulē. PVO datos tiek minēts, ka vidēji 1 no 10 pacientiem tiek nodarīts kaitējums veselības aprūpē. Vairāk nekā 50% kaitējuma (1 no 20 pacientiem) ir novēršami, puse no šī kaitējuma tiek attiecināti uz medikamentiem.

Ikviens kādā dzīves posmā mijiedarbojas ar veselības aprūpes sistēmu. Un ikvienam ir sava loma drošas veselības aprūpes veicināšanā. Lai nodrošinātu efektīvu un drošu aprūpi, nepieciešama laipna un sadarbību veicinoša vide. Jāspēj atrast veidi, kā iesaistīt visas puses - "Kā mēs varam strādāt kopā, lai mana aprūpe būtu drošāka?"

Pacientu drošība ir nepārtraukts process, tiecoties aktīvi atpazīt nedrošās situācijas, darbības un to veicinošos faktorus, kā arī drošas ārstniecības organizatoriskos aspektus. Vairāk par to, kas ir pacientu drošība, skaties video.

Plašāk par to, kas ir pacientu drošība, lasi aktualitāti un skaties video: https://www.spkc.gov.lv/lv/jaunums/pacientu-drosibas-izpratnes-nedela

Pacientu drošības apdraudējumi, kas saistīti ar nekorektu identifikāciju, ir visā pasaulē plaši pazīstama problēma. Pacientu identifikācija šķiet it kā vienkāršs process kopējā sarežģītajā veselības aprūpes nodrošināšanā. Tomēr kļūdas šajā vienkāršajā procesā, lai arī bieži vien laicīgi novērstas, var izraisīt nopietnu kaitējumu vai ciešanas pacientiem un viņu ģimenēm.

“Pacienta identifikācija pirms jebkuru procedūru veikšanas, medikamentu ievades, izmeklējumiem vai operācijām ir jāveic obligāti. Tikai tā mēs, veselības aprūpē strādājošie un pacienti, varam būt pārliecināti, ka katrs pacients saņems tieši viņam nozīmēto” skaidro bērnu aprūpes māsa Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Simulācijā balstītas izglītības attīstības vadītāja Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā Madara Blumberga.

Atbilstoši Latvijas pacientu ziņotās pieredzes datiem (2020.-2022.), vidēji 92% pacientu norāda, ka slimnīcā viņiem bija identifikācijas aproce, taču tikai 56% atzīmē, ka ārstniecības personāls vienmēr pārliecinājās par pacienta identitāti (t.i. pajautāja vārdu, uzvārdu, pārbaudīja pacienta identifikācijas aproces datus) pirms ievadīja, iedeva zāles, veica diagnostisku izmeklējumu vai ārstniecisku manipulāciju. Pacientu ziņotās pieredzes aptaujā 10% jeb 65 gadījumi no norādītajiem drošības atgadījumiem, ko pacienti piedzīvoja slimnīcā, tiek atzīmēti kategorijā “sajaukti pacienti”. https://www.spkc.gov.lv/lv/pacientu-drosiba

Nekorekta pacienta identifikācija var notikt dažādās vidēs un daudzu procesu laikā - gan ambulatorajās, gan stacionārajās ārstniecības iestādēs. Biežākie literatūrā minētie nevēlamie gadījumi, kas saistīti ar pacientu identifikāciju, ir:

medikamentu ievade;
ārstnieciskās manipulācijas;
izmeklējuma, laboratoriskā testa veikšana;
diagnozes noteikšana;
neatbilstošas (nevajadzīgas) ārstēšanas saņemšana vai novēlota ārstēšana īstajam pacientam;
neīstā pacienta aizvešana uz operāciju zāli u.c.

Pacientu identifikācija nenoliedzami ir drošas un efektīvas veselības aprūpes pamats. Tas atvieglo aprūpes nepārtrauktību, ļaujot precīzi izsekot pacienta veselības ceļam. Pacienti sagaida, ka viņu veselības aprūpes sniedzēji zina, kas viņi ir, un viņiem ir pieejama pareiza medicīniskā informācija. Korekta pacienta identifikācija nodrošina ne tikai drošību, bet tā var veicināt arī pacienta uzticēšanos un apmierinātību.

Vairāk par pacienta identifikācijas aspektiem skatīt šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4066/download?attachment

Plašākai informācijai skaties video: https://www.youtube.com/playlist?list=PLF53RluJDE3NigmjzFANnYvZWCboQ7rNn

Pacientu aktīva iesaistīšanās ir ļoti svarīga, lai padarītu veselības aprūpes sistēmu drošāku un cilvēkorientētu. Ir būtiski kopā ar veselības aprūpes speciālistiem stiprināt veselības pratību*, kā arī vairot uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai visos tās posmos.

Pacientu ziņotā pieredze, t.sk. veselības aprūpes drošības jomā, pēdējos gados ir aktualizējusies daudzās pasaules valstīs, kas atspoguļojas arī jaunākajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD - The Organisation for Economic Co-operation and Development) ziņojumā par pacientu iesaisti saistībā ar drošības aspektiem. Ziņojumā tiek minēts, ka vidēji katrs sestais pacients ziņoja par drošības atgadījumiem un līdz 8% norādītas ar medikamentim saistītas kļūdas. Ar ziņojumu var iepazīties šeit: https://www.oecd-ilibrary.org/deliver/5fa8df20-en.pdf?itemId=%2Fcontent%2Fpaper%2F5fa8df20-en&mimeType=pdf

Latvijas pacientu ziņotās pieredzes dati atklāj (2020.-2022.), ka tikai 63% pacientu norāda, ka ārstniecības personāls pirms jaunu medikamnetu ievadīšanas / došanas vienmēr atbildēja, pastāstīja, kādam nolūkam tie paredzētas, savukārt jau mazāk kā pusei (vidēji 43%) saprotamā veidā izskaidroja iespējamās blakusparādības. Izrakstoties no slimnīcas, vidēji 75% pacientu norāda, ka personāls sniedza saprotamu informāciju kā lietot izrakstītos medikamentus. Ļoti būtiski pacientu drošības uzlabošanā ir nepieciešams uzlabot saziņu sniedzot skaidrākus, saprotamākus norādījumus par medikamentiem, to ietekmi.

Latvijas pacientu ziņotās pieredzes datos (2020.-2022.) tiek apkopotas pacientu sniegtās atbildes arī par pacientu drošību, vidēji 4% pacientu norāda, ka slimnīcā viņi saskārušies ar kādu no drošības atgadījumiem, piemēram, sajauktiem pacientiem, nepareizi ievadītām zālēm, kritieniem u.tml. Nodrošinot pacientu pieredzes aptauju, slimnīcas sniedz pacientiem iespēju anonīmi piedalīties ārstniecības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā un uzlabošanā.

* pakāpe, kādā persona spēj iegūt, apstrādāt un saprast pamatinformāciju par veselību un veselības pakalpojumiem, kas nepieciešama, lai atbildīgi pieņemtu ar veselību saistītus lēmumus https://epale.ec.europa.eu/lv/blog/kas-ir-veselibas-pratiba

Par to kā izmantot aptaujas datus skaties video: https://www.youtube.com/watch?v=OUFf7Z0NXfg&t=7s

Veselības aprūpes iestādes saskaras ar dubultu izaicinājumu: nodrošināt mūsdienīgu veselības aprūpi un uzturēt veselīgu un efektīvu darbaspēku, lai sniegtu pacientiem augstas kvalitātes pakalpojumus. Līdz ar to gan pacientu drošības, gan personāla labbūtības nodrošināšana ir vienlīdz svarīgi mērķi ārstniecības iestādēm. Bieži vien tiek vairāk domāts par dažāda veida ieguldījumiem, kuru mērķis ir uzlabot pacientu drošību, savukārt personāla labklājības veicināšanas pasākumi ir piesaistījuši salīdzinoši mazāk organizatorisko resursu.

Pētījumā (21.09.2021. – 15.07.2022.) par slimnīcas darbinieku psihoemocionālo labklājību un tās saistību ar darba vides novērtējumu Latvijas slimnīcās, 27% respondentu norāda, ka regulāri izjūt izdegšanas simptomus. Lielākā daļa no ārstniecības iestāžu vadītājiem uzskata, ka bieži vai vienmēr mediķi izjūt sekundāru traumatizāciju, strādā intensīvā režīmā, izjūt augstu kognitīvo slodzi pieņemot atbildīgus lēmumus. Faktori, kas izraisa stresu tiek minēti - pārslodze, kas saistīta ar darbaspēka trūkumu un nepietiekamu atalgojumu; akūtas un sarežģītas situācijas; negatīva attieksme no pacientiem, tuviniekiem, kā arī komunikācijas problēmas kolektīvā. Ar pētījuma prezentāciju variet iepazīties šeit: https://www.vm.gov.lv/lv/media/12459/download?attachment

Pozitīva un spēcīga organizatoriskā kultūra, kas uzsver pacientu drošību, var darboties kā vērtīgi resursi, kas veido pozitīvu darba vidi, tādējādi samazinot arī profesionālās izdegšanas risku. Izveidot spēcīgu pacientu drošības kultūru nozīmē radīt drošu, sadarbību veicinošu vidi, uzlabojot mijiedarbību starp darbiniekiem un organizācijas vadību jebkurā no tās līmeņiem.

Pacientu drošības kultūru var izmērīt, veicot ārstniecības iestādes personāla aptaujas, kas ir visizplatītākais analīzes veids.

Pacientu drošības kultūras uzlabošana ir arī nozīmīga OECD (The Organisation for Economic Co-operation and Development) valstu prioritāte, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un drošību. Starptautiskie dati parāda, ka tikai 52% aptaujāto var brīvi runāt ar kolēģiem un vadību par pacientu drošības jautājumiem savā darba vidē, kā arī tikai katrs otrais veselības aprūpes darbinieks uzskata, ka viņu slimnīcas vadība nodrošina tādu darba klimatu, kas veicina pacientu drošību un atzīst pacientu drošību par vienu no galvenajām prioritātēm (50%) (https://www.oecd-ilibrary.org/deliver/95ae65a3-en.pdf?itemId=%2Fcontent%2Fpaper%2F95ae65a3-en&mimeType=pdf).

Latvijas pacientu drošības kultūras aptaujas dati norāda, ka vidēji 40% gadījumos darbinieki atzīmē, ka pieļauto kļūdu gadījumā ir vainoti viņi un ka ticis meklēts vainīgais nevis problēmas cēlonis. Katrs piektais jeb 20% darbinieku negatīvi vērtē saziņu vai baidās uzdot jautājumus, ja kaut kas nešķiet pareizi, kā arī nevar brīvi apspriest tiešā vadītāja pieņemtos lēmumus vai darbības. Vairāk par pacientu drošības kultūras aptauju un tās rezultātiem lasi šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/pacientu-drosibas-kultura

Laba sadarbības pacientam un veselības aprūpes speciālistam veidosies tad, ja pacients var uzticēsies gan mediķim, gan videi, kurā atrodas. Pilnīgai situācijas izpratnei ir nepieciešami pacienta novērojumi arī par drošības aspektiem. Pacientu līdzdalībai viņa aprūpē ir svarīga loma pacientu drošības paaugstināšanā ārstniecības iestādē.

Pacientu ziņotās pieredzes dati (2020.-2022.) liecina, ka vidēji 35% pacientu nejutās pietiekami droši ārstējoties stacionārā. Kas radīja bažas un neuzticēšanos ārstniecības laikā? Iespējams pacienti netika pietiekami uzklausīti vai savlaicīgi reaģēts uz sāpēm, izskaidrota informācija, bija traucējoši vides apstākļi u.tml.

Kad pacienti jūtas droši, uzticas veselības aprūpes speciālistiem, pozitīvās norādes atspoguļojas arī datos. Atbilstoši PREM datiem, vidējais rekomendācijas indekss, kas liecina par lojalitātes līmeni ārstniecības iestādei ir 61. Analizējot detalizētāk - no pacientiem, kuri jutās droši ārstniecības laikā, 84% noteikti ieteiktu slimnīcu citiem, savukārt no tiem, kuri nejutās pietiekami droši, ārstniecības iestādi noteikti ieteiktu jau vairs tikai 40%.

Video: Kā savienot pacientu pieredzi un pacientu drošību no pacienta un veselības aprūpes speciālista