Vienotā rīcība par veselības informāciju sistēmu

Projekta/ aktivitātes nosaukums

“Joint Actions on Health Information” (InfAct) (Vienotā rīcība par veselības informāciju sistēmu).

Latvija iesaistās septiņās darba pakotnēs:

1. darba pakotne “Vienotās rīcības vadība” (Coordination of the action).

5. darba pakotne “Veselības informācijas sistēmu statuss” (Status of health information systems in MSs and regions).

6. darba pakotne “ES valstu veselības informācijas kapacitātes stiprināšana” (Strengthen EU countries’ health information capacity).

7. darba pakotne “Veselības informācijas ilgtspējīgas struktūras koncepcijas pierādīšana” (Proof of concept of sustainable structure on health information).

8. darba pakotne “Veselības informācijas atbalsta rīki un metodes” (Tools and methods for health information support).

9. darba pakotne “Inovācijas veselības informācijā sabiedrības veselības politikas izstrādei” (Innovation in health information for public health policy development).

10. darba pakotne “Izpratne par datiem: sadarbības spēju novērtēšana un izmēģināšana, lai atbildētu uz sabiedrības veselības politikas jautājumiem” (Assessing and piloting interoperability for public health policy).

1. Austrija (Gesundheit Österreich GmbH – GÖG).
2. Bosnija un Hercogovina (Ministry of Civil Affairs – MoCA).
3. Horvātija (Croatian Institute of Public Health – CIPH).
4. Kipra (Ministry of Health of the Republic of Cyprus – MoHCy).
5. Čehija (Institute of Health Information and Statistics of the Czech Republic – UZIS).
6. Igaunija (Ministry of Social Affairs – MoSA).
7. Somija (National Institute for Health and Welfare – THL).
8. Francija (Agence nationale de santé publique – SpFrance).
9. Vācija (Robert Koch Institute – RKI).
10. Grieķija (Ethnikos Organismos Parochis Ypiresion Ygeias – EOPYY).
11. Īrija (Department of Health – DOH).
12. Itālija (Istituto Superiore di Sanità – ISS).
13. Latvija (The Centre for Disease Prevention and Control – CDPC).
14. Lietuva (Institute of Hygiene – HI).
15. Luksenburga (Ministry of Health – MOHLUX).
16. Malta (Ministry for Health – MFH).
17. Moldova (State University of Medicine and Pharmacy “Nicolae Testemiţanu” in Moldova – SMPHU).
18. Nīderlande (National Institute for Public Health and the Environment – RIVM).
19. Norvēģija (Helsedirektoratet– HD).
20. Polija (Ministry of Health – MZ).
21. Portugāle (Ministry of Health – MS).
22. Rumānija (Institutul National De Sanatate Publica – INSP).
23. Serbija (Institute of Public Health of Serbia – IPHS).
24. Slovēnija (National institute of Public Health – NIJZ).
25. Spānija (Institute of Health Carlos III – ISCIII).
26. Zviedrija (The Public Health Agency of Sweden – FoHM).

Stiprināt katras valsts un Eiropas Savienības (ES) veselības informācijas sistēmas:

Izveidot ilgtspējīgu pētniecības infrastruktūru, t.sk., vienotu metodoloģiju veselības sistēmu darbības novērtēšanai, kas balstīta uz starptautiski salīdzināmiem rādītājiem, lai izprastu iedzīvotāju veselības dinamiku un veselības aprūpes sistēmu mijiedarbību un ietekmi gan uz sociāliem, gan uz politiskiem aspektiem.

Izstrādāt rokasgrāmatu veselības aprūpes informācijas speciālistu apmācībai, kas veicinātu to zināšanu/ prasmju/ izpratnes uzlabošanos par labās prakses piemēriem un jauninājumiem veselības informācijas sistēmu jomā.

1. Izstrādāt un īstenot ilgtspējīgu pārvaldības struktūras koncepciju un veselības informācijas konsorciju, kā arī domēnu specifiskajam veselības informācijas pētniecības tīklam, veicinot uz pierādījumiem balstītas (veselības) politikas īstenošanu. Izstrādāt rokasgrāmatu HIREP-ERIC īstenošanai.
2. Veikt katras valsts/ reģiona veselības informācijas sistēmu novērtējumu, izmantojot vienotu metodoloģiju un starptautiski salīdzināmus rādītājus, lai izprastu iedzīvotāju veselības dinamiku, veselības aprūpes sistēmu darbību, mijiedarbību un ietekmi uz sociālajiem un politiskajiem aspektiem.
3. Noteikt prioritātes veselības informācijas attīstībā.
4. Izstrādāt rokasgrāmatu veselības aprūpes informācijas speciālistu apmācībai (t.sk., adaptēt to), lai risinātu nevienlīdzību veselības informāciju jomā.
5. Stiprināt veselības informācijas sistēmu efektivitāti veselības politikas un pētniecības jomā, izmantojot jaunus veselības un ne-veselības datu avotus, saliktos veselības rādītājus, kā arī jaunākās tehnoloģijas veselības informācijas jomā.
6. Ieviest ilgtspējīgus veselības informācijas instrumentus un datu avotus, kā arī metodoloģiju, kas balstīta uz labās prakses piemēriem un pētniecību.

Izveidota ilgtspējīgas pētniecības infrastruktūra.

Samazināta nevienlīdzība veselības informāciju jomā.

Izstrādāti novatoriski instrumenti un datu avoti, nodrošināta efektīvāka, ilgtspējīgāka starpvalstu sadarbība veselības informācijas jomā.

Pētniecības un veselības statistikas departamenta Veselības statistikas nodaļas vadītājs/ Latvijas puses nominētais pārstāvis:

Jānis Misiņš

Tālr.: 67501582

e-pasts: janis.misins@spkc.gov.lv

Pētniecības un veselības statistikas departamenta Veselības statistikas nodaļas veselības aprūpes statistiķe:

Irisa Zīle- Velika

Tālr. 67387607

e-pasts: irisa.zile@spkc.gov.lv

Pētniecības un veselības statistikas departamenta Veselības statistikas nodaļas veselības aprūpes statistiķe:

Zane Pavlovska

Tālr. 67387608

e-pasts: zane.pavlovska@spkc.gov.lv

Projekta vadītāja- finansiste:

Inga Selecka

Tālr. 67387673

e-pasts: inga.selecka@spkc.gov.lv